Rajona padomes izglītības pārvalde sagatavojusi pārskatu par rajona skolēnu gūtajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos un valsts ieskaitēs. Tie salīdzināti ar rezultātiem kaimiņrajonā – Valmierā un arī valstī. Pirmie ar secinājumiem par 6., 9. un 12. klašu skolēnu zināšanu līmeni vakar iepazīstinās rajona skolu direktori. Izglītības pārvaldes veiktā analīze ir pieejama katram, tā apskatāma internetā izglītības pārvaldes mājaslapā.
”Šogad rajonā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir uzlabojušies centralizēto eksāmenu rādītāji. Pamatpriekšmetos daudz mazāk skolēnu saņēmuši zemākos vērtējumus – E un F līmeni. Latviešu valodā un matemātikā rajona skolēnu zināšanas ir tuvu tam līmenim, kāds ir vidēji valstī , bet izcili rezultāti tāpat kā pirms gada ir valsts valodas eksāmenā, ko kārto krievu plūsmā,” analizēja izglītības pārvaldes priekšsēdētājs Tālis Jaunzemis.
Savus apsvērumus par eksāmenu kārtību un grūtības pakāpi izteica matemātikas skolotāju metodiskās apvienības vadītājas Gita Vītoliņa un Ingrīda Tilaka un latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītājas Vineta Bērziņa un Laima Pērkone. ”Beidzot 12. klasi, matemātikas eksāmenā vairāk tiek prasīta radoša pieeja, izpratne par uzdevumu risināšanu, nevis prasme risināt pēc iemācītā parauga,” atzina I. Tilaka. Matemātikas skolotājas novērtēja to, ka rajonā šī priekšmeta mācīšanā tiek saņemts pašvaldības atbalsts – 9. klasēm matemātikā ir iedalīta papildus stunda, pamatskolas klašu bērniem notiek konkursi un nometnes, lai ieinteresētu apgūt matemātiku.
Latviešu valodas eksāmens ir pietiekami grūts. Ne velti šogad nevienam 9. klases skolēnam nav izdevies iegūt maksimālo vērtējumu – 10 balles. Skolēnu zināšanas centralizēti tiek vērtētas jau no 6. klases, pētīta izaugsme 9. klasē. 6. klašu ieskaitē konstatēts, ka skolu dotās zināšanas mēdz atšķirties, jo valstī pašlaik ir iespēja izvēlēties vienu no četrām mācību grāmatām. Savukārt vidusskolu skolotāji saskaras ar citu problēmu – vecākajās klasēs nav vienota mācību līdzekļa, kas guvis valsts akceptu, jo priekšmetā nav pieņemta programma. Skolotājiem nākas improvizēt, gatavojot skolēnus eksāmenam.
Skolu direktoru sanāksmē ar satraukumu tika pārspriesta ziņa, ka nākamajā nedēļā vairākās rajona skolās ieradīsies izglītības valsts inspekcijas pārstāvji. Viņi galvenokārt pārbaudīs skolu juridiskos dokumentus, niansēs pētīs to atbilstību valsts likumdošanai. Valsts inspekcijas pārbaude jau notikusi DA Cēsu valsts ģimnāzijā un direktore Dace Eglīte dalījās pieredzē. Viņa uzsvēra, ka inspektoru attieksme ir ļoti augstprātīga.
”Nav šaubu, ka skolas juridiskajos dokumentos ir jābūt kārtībai, taču veids, kā kontrole tiek veikta, arī tas, kā iztaujā skolēnus, nav pieņemams ne no ētikas, ne no pedagoģiskā viedokļa,” secinājusi D. Eglīte. Direktore pārliecinājusies, ka kontrolētājiem tikpat kā neinteresē skolas izaugsme, pedagoģiskā darbība, skolēnu sasniegumi. Galvenais – atrast juridiskas neprecizitātes.
”Valstī tik bieži notiek izmaiņas likumdošanā, ka skolas direktoriem nav iespējams tiem izsekot. Uzskatu, ka skolu valdē ir jāizveido juridiskais dienests, kur pārzinātu jaunāko likumdošanā, varētu sniegt atbalstu skolu direktoriem. Juris-tam arī vajadzētu atrasties blakus direktoram šādās kontrolēs, lai sniegtu praktisku un morālu atbalstu.” D.Eglīte novēlēja kolēģiem kontroles laikā saglabāt pašcieņu, jo izaicinājums ir pietiekoši liels.
Domu par juridisko pakalpojumu sniegšanu izglītības iestāžu vadītājiem atbalstīja Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina, aicinot direktoru padomi ar šādu priekšlikumu vērsties rajona pašvaldībā. Viņa arī piebilda, ka pedagogiem kopīgi jāpauž sava attieksme, ja inspektoru darba stils ir pedagoģiski nepieņemams, un tā jādara zināma Izglītības un zinātnes ministrijā.
Skolu direktoru sarunā piedalījās arī rajona padomes vadība. Priekšsēdētājs Andris Neimanis uztrauktos pedagogus mierināja, aicinot inspektorus samulsināt un skolā tos apsveikt ar ierašanos.
”Kā nekā tas ir viņu darbs – kontrolēt. Cēsu rajons izglītības iestāžu sakārtotības ziņā ir valstī līderos. To mēs apzināmies un tā arī vajag attiekties pret gaidāmo kontroli,” iedrošināja A. Neimanis.
Rajona padomes priekšsēdētājs apsolīja, ka izglītības un kultūras komisija izskatīs, ja būs direktoru padomes priekšlikums par jurista amata ieviešanu izglītības pārvaldē.
Komentāri