Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Alkohols posta

Druva
00:00
25.11.2006
9

Šoreiz ar psiholoģi un psihoterapeiti Ingu Jurševsku runāsim par pēdējā laika lielāko sērgu – alkoholismu, kas skar arvien vairāk kā skolas vecuma bērnus, tā pieaugušus cilvēkus.

Psiholoģe atzīst, ka pārmērīga alkohola lietošana rada daudz ciešanu un negatīvu emociju gan pašiem alkohola lietotājiem, gan viņu tuviniekiem.

“Alkohola pārmērīga lietošana sākumā rada nelielus sarežģījumus līdz brīdim, kad kāds no tuvajiem cilvēkiem vairs nav ar mieru dzīvot šādā mūžam neparedzamā situācijā – pārnāks mājās savlaicīgi vai neatnāks nemaz, atnāks rāms un mierīgs vai saniknots un agresīvs… Arī bērni, protams, šajā situācijā cieš, dzīvodami bailēs un neziņā par gaidāmo, redzēdami otra vecāka, biežāk – mammas, pārdzīvojumus. To, ka viņa raud, pārdzīvo vai ir noslēgusies sevī un pārņemta ar domām par vīrieti, kura nav mājās. Bērni nonāk diezgan bezcerīgā stāvoklī, jo nezina, kā palīdzēt un kad tas beigsies… Bērni, kas jau ir skolas vecumā, uz dzeršanu ģimenē var reaģēt, ilgāk paliekot skolā vai pavadot laiku ar draugiem, lai mazāk būtu jāatrodas mājās, kur ir tik daudz spriedzes un problēmu,” stāsta I. Jurševska un turpina: “Ir pieredzēts, ka sākotnēji ģimene uz pārmērīgu iedzeršanu reaģē diezgan piesardzīgi, kaunoties par faktu, ka kāds ģimenes loceklis sācis pārlieku bieži dzert, un palīdzot dzeršanas radītās problēmas slēpt no darba biedriem vai attālākiem radiniekiem. No vienas puses, tas ir cilvēcīgi un saprotami, bet no otras puses – bīstami, jo tiklīdz sieva vai draudzene iesaistās dzeršanas fakta slēpšanā, viņa kļūst līdzatkarīga un veicina iedzeršanas turpināšanu,” skaidro psiholoģe.

Jautāta, kā šādās situācijās pareizi jārīkojas, I. Jurševska atbild, ka vecāki parasti uz bērnu pirmajām iedzeršanām reaģē adekvāti – ar sašutumu, nopietnām pārrunām un kādiem ierobežojumiem. Psiholoģe uzsver, ka vecākiem ir skaidri jāpauž sava attieksme un jādod ziņa par to, ka tā turpināties nedrīkst. Taču sarunai ar bērnu nevajadzētu būt vienīgi nosodošai, bērnam būtu jāredz arī vecāku bailes un rūpes par viņa veselību un drošību.

“Ja runājam par partnerattiecībām, arī tad ir svarīgi paust savu nostāju – ar ko es būšu vai nebūšu mierā. Taču kādreiz alkohola lietošana ir reaģēšana uz sekām un notiek kādu emocionālu notikumu dēļ, kurus partneriem būtu vēlams pārrunāt savā starpā. Tas, protams, ir iespējams tad, kad reibums „atgājis”. Ar iereibušu cilvēku sarunas par grūtībām, savstarpējām attiecībām un turpmāko dzīvi ir neproduktīvas. Nereti izskatās, ka cilvēks dzer aiz izlaidības, taču patiesībā netiek galā ar kādām ieilgušām iekšējām problēmām. Līdz ar to iedzeršana ir kā zāles, kas uz brīdi ļauj sajusties labāk. Ja šajās situācijās neiedziļināmies un otru tikai nosodām, sakot: “Es ar tevi nedzīvošu kopā, ja tu turpināsi dzert!”, mēs atņemam cilvēkam cerību tikt galā un ļaujam stigt vēl dziļākā purvā. Pie tam, bieži tie ir tikai dusmās izteikti vārdi, kam neseko rīcība, un alkoholiķis pierod tos dzirdēt un neņemt galvā,” atzīst I. Jurševska un piebilst, ka šādā situācijā būtu labi atklāti izrunāties vai mudināt otru doties pie kāda speciālista, ja paša spēkiem nav iespējams tikt galā.

“Man šķiet, ka iedzeršana, kas pāriet atkarībā no alkohola, bieži sākas ne no vieglas dzīves, bet tāpēc, ka radušies kādi sarežģījumi, kurus cilvēki nespēj vai neprot atrisināt citādāk, kā vien noskalojot ar alkoholu. Vai līdzcilvēki spēj palīdzēt? Vienīgi norādot – tev ir šī problēma, tu pārāk bieži iedzer un es redzu, ka kļūsti atkarīgs. Otrs to var pieņemt un var nepieņemt. Daudzi atkarīgie atcerēsies tādu savas dzīves posmu, kad kāds viņiem to ir teicis, bet pats alkoholiķis to ir aktīvi noliedzis un atbildējis, ka spēj visu kontrolēt,” atzīst psiholoģe.

“Jārunā arī par māsām un brāļiem, kuri jau dzīvo atsevišķi, bet mēs redzam, kas ar viņiem notiek. Svarīgi šādā situācijā neturēt uztraukumu un raizes par tuvo cilvēku pie sevis. Tas nevienam nepalīdz. Vajadzētu meklēt kontaktmirkļus, lai varētu ar brāli (māsu) runāt. Un nav vērts sevi vainot, ja nekas nemainās. Tikai pats alkohola atkarīgais var nonākt līdz sajūtai, ka kaut kas jādara – savā, ģimenes vai veselības labā,” domās dalās psiholoģe.

Kā sarunas laikā nospriedām, latviešiem izsenis bijusi tradīcija, ka svētkos galdā jāceļ kāds grādīgs dzēriens, vasarā atpūtas brīžos jāveldzējas ar alu, ziemā – ko stiprāku. Arī daudzi pāri savos romantiskajos vakaros iemalko vīnu vai ko citu alkoholisku. Taču, kā atzīst psiholoģe, jautājums ir par robežām. Vai zinām, ka iedzerot tik un tik, rīt jutīšos labi, man nesāpēs galva, nebūs paģiru, nelabas dūšas, ka nebūšu reibumā sastrādājis ko tādu, par ko vēlāk būs jādzīvo pašpārmetumos. Citiem vārdiem sakot, vai šodienas iedzeršana manu dzīvi un attiecības neietekmēs uz slikto pusi.

“Domāju, ka divdesmit – trīsdesmit gadīgi cilvēki, kuri regulāri mēdz pasēdēt bārā, neapzinās, uz kurieni viņus šis ceļš var aizvest. Īpaši, ja viņi to argumentē kā atslābināšanos pēc smagas darba nedēļas. Vēlams meklēt arī citas iespējas un nodarbes, kas palīdzētu atslābināties,” tā psiholoģe Inga Jurševska.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
8

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
20

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
40

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
40

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
71

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
32

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi