“Līgatnes druvas” vadītājs Andris Birze atceras, ka tad, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem sāka vējot ideja par finanšu kooperatīvu, mērķis bija palīdzēt zemniekiem.
– Kāpēc krājaizdevu sabiedrības nosaukumā ir vārds “druva”? Tādēļ, ka to dibinājām zemnieku saimniecību attīstībai. Dibinātāju vidū bija daudzi lauksaimnieki, kas sekmīgi attīstījuši savas saimniecības un kļuvuši par nopietniem uzņēmējiem.
90.gadu vidū banku kredītlikmes bija tādas, ka zemnieks aizdevumu nevarēja atļauties, tad bija jābankrotē. Kredītus deva par 30 līdz 40, pat 50 procentiem gadā. Un visi taču atceramies, cik toreiz maksāja lauksaimniecības produkcija! Vajadzēja finanšu organizāciju, kas radītu iespēju saņemt aizdevumus par saprātīgām un reāli samaksājamām aizdevumu likmēm.
Kad bija tikts cauri birokrātijas šķēršļiem, radās jauna problēma – nebija līdzekļu. Kooperatīvu dibinātāji faktiski nevarēja ieguldīt neko. Lauksaimniecībā ienākumi bija mazi, tikko pārsniedza iztikas minimumu. Krājaizdevu sabiedrības izveidoja uz finanšu dotāciju rēķina.
– Vai sākotnējā iecere palīdzēt zemniekiem attaisnojās?
– Krājaizdevu sabiedrība kļuva par ļoti nozīmīgu lauksaimnieku balstu. Mūsu pagastā graudu audzētājs Juris Daģis, kartupeļu audzētājs Vitālijs Ciematnieks, aitkopis Gints Gribovskis, lauku tūrisma uzņēmēja, kas savulaik nodarbojās ar piena lopkopību, Ligita Gulbe, dārznieks Valdis Svilis, piena ražotāji Jānis Rooms, Andris Viļums un citi izmantoja krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus, ņēma aizdevumus sēklai, minerālmēsliem, degvielai, lopu pirkšanai.
Pirmajos darba gados krājaizdevu sabiedrībai, tāpat kā zemniekam, spraigākais darba laiks bija pavasaris. Novembrī, decembrī aizdevumi tika atdoti, tad nauda uzkrājās, bet pavasarī visu izķēra, lai veiktu lauku darbus.
– Kas šobrīd ir krājaizdevu sabiedrības klienti?
– Zemnieku saimniecības izauga, mūsu iespējas tām kļuva par mazām. Mainījās banku politika. Lauksaimnieks kļuva par tīkamu sadarbības partneri. Daži zemnieki joprojām izmanto mūsu aizdevumus apgrozāmo līdzekļu iegādei, taču lielum lielais vairums kredītu tiek ņemts, lai uzlabotu dzīves apstākļus. Pirmais sadzīves vilnis bija elektropreces. Tagad aizņemas mājokļiem – logu, jumtu maiņai, apkures ierīkošanai, kosmētiskajam remontam.
– Kādas pozitīvas tendences rosinājusi krājaizdevu sabiedrība?
– Ērti pieejamie kredīti arī stimulē nodarbinātību. Šāds apgalvojums varbūt šķiet dīvains, taču tas tā ir. Cilvēki paņem aizdevumu un nopērk automašīnu, ir iespēja braukt strādāt uz kaimiņu pagastu vai pilsētu, ja pašu apkaimē piemērotu vietu nevar atrast. Otra iespēja – ņemt aizdevumu un mācīties, lai atrastu darbu vai ieņemtu labāk atalgotu amatu. Daudzi to izmantojuši paši, daudzi ar aizdevumu palīdzību izskolojuši bērnus. Vairāki biedri izmantojuši kredītus, lai iegādātos datortehniku, apgūtu to un varētu labāk konkurēt darba tirgū. Daži pirkuši instrumentus, piemēram, frizētavas iekārtošanai, šūšanas darbnīcai, celtniecībai. Domāju, ka zemais bezdarba procents Līgatnē, apmēram 3,5 procenti, daudzējādā ziņā ir krājaizdevu sabiedrības iespēju nopelns.
Krājaizdevu sabiedrība pilda arī sociālās funkcijas. Aizdevuma iespējas izmanto pensionāri, kuri citur diezin vai kredītu dabūtu. Piemēram, atnāk kundze gados un lūdz aizņēmumu malkas iegādei. Viņa dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kuras apkurei katrs dzīvokļa saimnieks gādā malku. Kur gan lai vecā sieviete ņem uzreiz lielāku summu? Bet no katras pensijas tos sešus, septiņus latus mēnesī pa ziemu var samaksāt.
– “Ātrā” nauda Latvijā kļūst aizvien pieejamāka. Kas notur krājaizdevu sabiedrības klientus?
– Attiecības starp aizdevuma ņēmēju un kooperatīvu. Kredītņēmējs ir sabiedrības biedrs. Zina, ka darbosimies viņa interesēs, ka izvērtēsim katru situāciju un spersim soli pretī, lai klientam būtu iespējami labāki nosacījumi.
Arī biedru atbildība pret kooperatīvu ir augsta. Desmit gados tiesas ceļā aizdevums piedzīts tikai no diviem kredītņēmējiem. Summas nebija lielas, daži simti latu.
Mūsu interese ir strādāt biedru vajadzībām. Nauda nepieder vienai vai dažām personām, tā pieder visiem biedriem. Mums jānodrošina tikai naudas saglabāšana un izmaksu veikšana. Mēs negribam nopelnīt, bet viens otram palīdzēt.
Komentāri