Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Sapnis par sapni piepildās

Druva
00:00
23.12.2006
7

Cēsu centrālajā bibliotēkā notika grāmatas “Sapnis… dzīve” atvēršanas svētki.

Mazformāta grāmatiņā apkopoti pusotra gada laikā savāktie cilvēku sapņu stāstījumi. To paveikuši literatūras azartisti, cēsnieki – Iveta Rozentāle, Ingmārs Grīnbergs, Jānis Buholcs, kā arī rīdzinieki Inese Liberte un Vineta Strucinska. Viņi uzrunājuši cilvēkus un pētījuši domas, lai uzzinātu, par ko mēs sapņojam ikdienā.

“Daudzi uzskata, ka sapņi ir mūsu dvēseles dzīve, ka tajos mēs it kā dzīvojam citu dzīvi. Cik tur taisnības, vai tā ir cilvēka vēlme izrauties no ierastā dzīves ritma, nezinu, bet tas, ka sapņi ir cieši saistīti ar īstenību jeb dzīvi, ko mēs dzīvojam uz zemes, tā tas tiešām ir,” kādreiz teicis dziednieks Artūrs Tiltiņš.

“Mūsu uzdevums bija savākt vienkopus visus, kuri sapņo. Pētījuma rezultātā secinājām, ka nav cilvēku, kuri nesapņotu. Sapņi mēdz būt dažādos līmeņos un dažādu interešu piepildīti. Sapņo visa vecuma cilvēki, un fantastiskākais ir tas, ka brīnumi pasaulē notiek, un sapņi piepildās. Tieši tas ir lasāms šajā grāmatā,” atklāšanas svētkos teica I.Liberte. Iveta Rozentāle grāmatas tapšanas laiku vērtē kā brīnumu par visu, kas saistīts ar sapņu piepildīšanos. “Skrienot ikdienas gaitās, gluži loģiski jāsmeļ iedvesma. Šī grāmata parāda, ka cilvēki ir dažādi un sapņo dažādos dzīves brīžos. Grāmatā sapņus pavēsta arī tie, kuri piedzīvojuši smagus dzīves notikumus un izveidojies arī savs redzējums par sapņiem.”

I.Grīnbergs ne tikai kolekcionēja cilvēku sapņus, bet arī izdomāja, ka grāmatas ilustrācijām jābūt bērnu zīmējumiem. Viņam palīgā metās Cēsu bērnu un jauniešu centra Spārni dalībnieki un Rīgas 100. vidusskolas audzēkņi.

“Tā kā pats esmu sapņotājs, tad labi zinu, cik viegli sapņot, bet cik grūti ir sapņojumu piepildīt, cik grūts un sarežģīts ir ceļš līdz tam. Sapņa piepildījuma meklējumu lidojumā spārniem bieži vien apdeg spalvas un kājas iestieg dubļos, jo traucē dzīves pretvējš un lietus. Tādēļ svarīgi nepazaudēt ideju par sapni un to realizēt līdz galam,” prāto I.Grīnbergs, atceroties, ka sapņu intervijās tiekoties ar cilvēkiem, gandrīz vienmēr saņēmis tūlītēju atbildi, ka nav ko stāstīt, jo nekā tāāāda nav! “Tad vienmēr jautāju: “Vai tad sapņiem jābūt tāāādiem? Sapņus nevar sakārtot līmenī mazs un liels, jo sapnis pats par sevi jau ir sapņošanas vērts. Galvenais uzdevums bija grāmatiņā savākt sapņu dažādumu. Runājot par grāmatas praktisko tapšanu, jāatzīst, ka visgrūtākais darbs bija intervēt cilvēkus, kad bija jāuzdod jautājumi pilnīgi svešiem, būtībā par personīgi intīmiem jautājumiem. Visos jau mīt maza māņticība, ka izstāstīts sapnis nepiepildās,” atzīst I.Grīnbergs un atklāj, ka viena no pirmajām, kura viņam uzticēja sapni, bija cēsniece Baiba Roze.

“Mans sapnis par dzīvi ir sajūta – mājas. Es negribu gaidīt, es gribu šeit un tagad, es negribu rāmjus, aizspriedumus un likumus, es gribu stāvēt uz kraujas un sajust dzīvi, kas kā ūdenskritums gāžas pāri tā, ka varu aizrīties; sajust tās spēku un veldzēties, kad slāpst. Es gribu visu, visu – sauli, smaidus, asaras, daudz gaiši zila un rozā, māju kalnā pie jūras, saldējumu, zemenes visu gadu, priecīgas kāju pēdas un tam visam laimīgas beigas. Man ir sapnis par zaļu zāli un tauriņiem, man ir arī sapnis ēst pankūkas kopā ar Renāru Kauperu, un sapnis par to, ka es izdarīšu kaut ko ļoti lielu…,” lasīja Baiba Roze, atzīstot, ka ir skaisti, ja cilvēki prieku rod pavisam mazās lietiņās.

Arī I.Liberte atzina, ka sapņus kolekcionēt grūti ir tāpēc, ka nākas iejaukties cilvēka intīmāko domu pasaulē. “Sapņus nevar salīdzināt. Nav svarīgi, par ko cilvēks sapņo – izaudzēt vistas, nopļaut mauriņu, vai doties ceļojumā, jo viss sapņa līmenī ir vienlīdz svarīgi,” secinājusi I.Liberte.

Autoru mērķis bijis ieklausīties domās, vārdos un sapņos, kas īpašās reizēs rosās prātā un aicina darboties citādāk, izprast sevi vai sasniegt izvirzītos mērķus. Grāmatiņā apkopoti vairāk nekā 40 cilvēku stāsti par sapņiem un to izpratni – tik dažādu, cik dažādi esam mēs paši.

Aiz loga krēslo. Pirms lasi, aizver acis un iedomājies, ko tu atbildētu, ja tieši tev jautātu – kādi ir tavi sapņi? Iedomājies vēlēšanos un kādu dienu to salīdzini ar sapni… apmēram tā grāmatiņas sākumā raksta jaunie sapņu pētnieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
25

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
11

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
26

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
43

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
43

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
74

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi