Kas paliks atmiņā no aizejošā gada? Jautājums, iemests aizgājušajā laikā straumē, uzšļaksta sidraba atmiņu drumslu jūkli. Diezin vai atcerēsimies vareno vīru un sievu saietu novembra beigās, Saeimas vēlēšanas, kas pirmo reizi Latvijas vēsturē atkal uzticēja varu tiem politiskajiem spēkiem, kuri tikko bija turējuši rokās scepteri. Un nez vai 2006.gads atmiņā nāks kā Jūrmalgeitas skandāls. Un vai prātā paliks fakts, ka tieši šī vasara bija tik karsta, ka asfalts kusa zem riepām, un ka decembra vidū ziedēja pienenes? Droši vien pēc dažiem gadiem mums tas viss būs sajaucies atmiņu juceklī, un grūti būs atrast pareizo pavedienu, lai to atšķetinātu.
Prātā paliks mazas zīmītes, kuras atmiņu labirintos kā norādes piestiprina sīkas ikdienas lietas. “Atceries, tas bija tajā gadā, kad nopirkām jauno auto. Tas bija Ziemassvētkos, kad tu izcepi to lielo tītaru, kuru ēdām nedēļu. Un tā bija tā vasara, kad nolaidām dīķi, lai tiktu galā ar ūdenszālēm,” tā mazie, tikai pašiem vien svarīgie darbi un darbiņi ļauj nepazust notikumu straumē, saglabājot sevi sev pašam.
Aizejošais gads daudziem lauku ļaudīm ļāva salikt personīgas zīmes valsts mērogā risināmiem jautājumiem. Solītā Eiropas nauda ienākusi sarunās kā taustāms, paveikts darbs. Šis ir bijis gads, kad “uzbūvējām piena māju, nopirkām dzesētāju, iegādājāmies teles, tikām pie pļaujmašīnas, uzcēlām kūti, ievilkām piena vadu, izrakām aku, iestādījām mežu, uzslējām pirtiņu…” Saņemtais atbalsts no Eiropas lauksaimniecības politikas izklāsta presē, semināros un valdības koncepcijās sabiezējis reālā, saprotamā labklājības pieaugumā.
Un līdzi materiālām lietām nākušas arī apņēmības un uzdrošināšanās zīmes. Cilvēki sākuši ticēt savām spējām un varēšanai, izmantojot iespējas pašapliecināties. Kursi un semināri šogad vēlušies kā decembrī nesagaidītā sniega lavīna, un laucinieki tās alkatīgi izmantojuši, sienot jaunas norādes atmiņu pavedieniem. Saņemti bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāti, apgūti lopkopības pamati, izzināti uzņēmējdarbības noslēpumi un uzsākts jauns bizness. “Tas bija tad, kad izveidoju savu ceptuvi. Sausums bija tajā gadā, kad ierīkoju kafejnīcu. Samits notika laikā, kad sāku tirgot salmu pinumus…”
2006. gadu vēstures grāmatās ierakstīs kā gadu, kad pirmo reizi NATO galotņu sanāksme notika bijušajā Padomju savienības teritorijā. Varbūt pieminēs, ka Latvijas Valsts prezidente kandidēja uz ANO ģenerālsekretāra posteni. Iespējams, kādās piezīmēs petitā varēs lasīt, ka 9.Saeimas vēlēšanas iezīmējās ar cinisko “pozitīvisma” kampaņu. Bet tie paliks tikai sausi fakti. Īstā Latvijas vēsture būs tā, kas ierakstīta katras ģimenes laika norādēs.
Komentāri