Pateicoties karstajam laikam, zemnieki lopbarību varējušu sākt gatavot agrāk kā citus gadus.
Taurenes pagasta SIA “Liepas M” īpašnieks Modris Liepiņš vērtē, ka zāle izaugusi lieliska: “Pats ātrākais, kad skābbarība sākta gatavota, bija pērn 13. jūnijā, taču šogad darbs
sākts jau 1. jūnijā.”
M.Liepiņš skaidro kāda soma atziņas, kas esot patiesas arī Latvijā: “Ja tīrumā ieliek šampanieša pudeli un tās kakliņu nevar redzēt, tad tas ir īstais zāles pļaušanas laiks. Ja tā ir garāka, tad tas jau ir par vēlu, un zāles vērtība vairs nebūs tik liela.” Zemnieks lopbarības gatavošanai sēj zāļu maisījumu “CutMax”, kura sastāvā ir arī āboliņš un timotiņš.
M.Liepiņš skaidro, ka 250 hektāru platībā tiek nopļauta zāle, lai sagatavotu skābbarību saimniecības 200 liellopiem. Pašreiz zemniekam ir 85 slaucamās govis, pārējās ir teles un grūsnas govis.
Skābbarību gatavo divās tranšejās, pa 600 tonnām katrā. Jau pļaujot zālei tiek pievienots bioloģiskais ieraugs, kas novērš barības zudumu, zāle nepelē un nepūst: “Tas sadārdzina gatavošanu, bet barība ir kvalitatīvāka.”
Skābbarību gatavos arī hermetizētos rituļos, satīs ap 1000 ruļļu.
“Liepas M” īpašnieks piekrīt, ka darbu veikšana kļuvusi dārgāka: “Bet ko tad darīt, nav jau citu variantu kā vien strādāt un cīnīties pašiem, jo valdība jau nedomā par to, kā atbalstīt zemniekus.”
M.Liepiņš stāsta, ka šogad zāle saaugusi ļoti labi un nezāles tajā nav ieaugušas, bet: “Sarežģījumus rada tas, ka kaimiņi neapsēj savus laukus, ja līdzās ir pieneņu tīrums, pūkas atlido arī uz manu lauku.”
Skābbarības gatavošanai nepieciešams daudz strādnieku, bet zemnieks atzīst, ka ļoti grūti ir atrast profesionāļus. Palīgos tiek ņemti arī vietējie jaunieši.
“Laukus mēslojam ar kūtsmēsliem, taču, ja vēl varētu atļauties minerālmēslus, tad zālei būtu pavisam cita kvalitāte,” skaidro M.Liepiņš. Tomēr zemnieks optimistiski norāda, ka: “Tāda piena kā Latvijā nav nekur, taču, ja sāksim strādāt ar ķīmijām, tad tas būs tāds pats kā citur”.
Trīs traktori, ar kuriem zāle tiek vesta, divi pļāvēji, smalcinātājs un traktors, ar kuru blietē zāli skābbarībai, saimniecībā iegādāti bez Eiropas Savienības atbalsta, tomēr saimnieks plāno, ka tālākai attīstībai to varētu izmantot. Līdz šim ES atbalstu zemnieks nav izmantojis pārlieku lielo birokrātisko prasību dēļ.
Komentāri