Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Preces ne tikai eksportam

Druva
23:00
16.07.2007
2

Taurenes pagasta kokapstrādes uzņēmums “Pondus” Latvijā izslavēts kā koka žogu un vārtu ražotājs, taču te tiek gatavotas arī dārza mēbeles, šūpoles un puķu kastes.

“Pondus” ražošanas plānošanas menedžeris Ainārs Stībelis stāsta, ka uzņēmums savā pietiekami ilgajā pastāvēšanas laikā palēnām maina tirgus politiku.

“Līdz šim preces eksportējām uz Dāniju, kur ir mūsu mātes uzņēmums, bet no šī gada preces pieejamas arī pašmāju tirgum. Taču nākas atzīt, ka mūsu žogus pērk maz, jo mūsu pircējiem tie vēl ir diezgan dārgi. Vietējais tirgus vairāk pieprasa dārza mēbeles – galdus, šūpoles vai āra nojumes,” stāsta A.Stībelis un atklāj, ka uzņēmumā uzsākto koka puķu kastu ražošana mūsu tirgū vēl īsti nav vietā, jo vidējam pircējam šī noderīgā vasaras prece ir pārlieku dārga.

“Šobrīd kokmateriālam uzkāpusi cena, no tās esam ļoti atkarīgi. Latvijas pircēji nav tik naudīgi, lai iegādātos pārlieku dārgas preces. Ja parēķina, cik Dānijā cilvēki pelna un kā dzīvo, viņi šādus žogus var atļauties, bet mums tas ir citādāk. Dāņiem ir normāla iztika, un nav jāturas pie katras kapeikas kā pie pēdējās. Taču arī ārzemju pircēji nesaprot straujas cenu maiņas. Ja esam noteikuši preces cenu visai sezonai, bet pēkšņi kokmateriālu cenas kāpj, pat Skandināvijas klients nesapratīs, kāpēc žogam cena palielinājusies par 30 procentiem. Taču tās ir problēmas, ar kurām ikdienā nākas saskarties,” stāsta ražošanas plānošanas menedžeris un piebilst, ka, dodoties pieredzes braucienos uz Dāniju, pārliecinājies, ka tur uzņēmumos darbinieki strādā tāpat kā Latvijā.

“Nebija tā, ka darbinieki stāvētu un par to saņemtu naudu. Strādā līdzīgi, kā mēs te. Ar laiku no viņiem esam mācījušies un pārņēmuši darba pieredzi, kas nav bijusi mazsvarīga. Arī pašreizējais “Pondusa” direktors Peters Meijers Rasmussens ir ļoti saprotošs cilvēks, kurš pusgadā iemācījās latviešu valodu, lai ar saviem darbiniekiem varētu normāli komunicēt,” saka A.Stībelis.

Uzņēmums, popularizējot ražojumus, šī gada pavasarī piedalījies arī kādā uzņēmēju izstādē, pēc kuras bijusi aktīvāka interese arī no pašmāju ļaudīm. Visvairāk pircējiem interesējušas “Pondus” ražotās vasaras lapenes, kas gan šobrīd vairs netiek ražotas.

“Sapratām, ka tas nav izdevīgi. Pie tam lielākā daļa klientu vēlas visu ar komfortu – aizvedīs, uzstādīs… Bet ko tas nozīmē uzņēmumam? Ja gadā pieprasījums ir pēc desmit lapenēm, tad nav izdevīgi turēt brigādi, kura pa retam kaut kur izskrien un uzstāda pa vienai lapenītei,” domās dalās A.Stībelis.

Runājot par veiksmīgu uzņēmuma attīstību, ražošanas plānošanas menedžeris stāsta, ka šogad uzņēmums no trīs maiņu darba pārgājis uz vienu.

“Strādājot trijās maiņās, meklējām strādniekus no visas apkārtnes, neskatoties, viņi bija vai nebija spējīgi pildīt pienākumus. Tagad pirmo gadu strādājam vienā maiņā, jāatzīst, ka izdarām krietni vien vairāk, nekā strādājot trijās,” saka A.Stībelis un piebilst, ka “Pondus” šobrīd darba vietas nodrošina apmēram simts cilvēkiem.

“Daudz runāts, ka trūkst darbaspēka. Arī mēs to kādreiz izjutām, taču tagad var teikt, ka kolektīvs ir labs un diezgan stabils. Uzņēmumā strādā apmēram 50 procenti sieviešu, kas tomēr ir daudz, salīdzinot ar citiem kokapstrādes uzņēmumiem. Sievietes galvenokārt tiek nodarbinātas žogu pīšanā, kas nav nemaz viegls darbs, vīrieši ēvelē, zāģē, no zāģmateriāla taisa pusfabrikātus, lai varētu komplektēt žogus,” skaidro uzņēmuma ražošanas plānošanas menedžeris, atklājot, ka kokapstrādes uzņēmumā “Pondus” darba vietas raduši cilvēki no Taurenes, Dzērbenes, Vecpiebalgas, Skujenes, Kaives un Veselavas pagasta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
65

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
102

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
57

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
135

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
60

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi