Piektdiena, 14. marts
Vārda dienas: Ernests, Balvis

Būt kopkorī. Starp tūkstošiem

Druva
23:00
05.06.2008
8

“Māja pilna ar bildēm,” saka cēsnieks Valdis Nīmanis. Deviņdesmitgadnieks, ilggadējs korists, kurš atzīst, ka dziedātu vēl šodien, ja kultūras centrā skatuvei pakāpieni būtu zemāki. Sirmais vīrs piebilst, ka sapņos bieži vien ir kora mēģinājumos, kopā ar koristiem.

Dzīves brāzmainie viļņi viņam daudz ņēmuši un arī devuši. “No bērna kājas esmu dziedājis,” saka Valdis un ar lepnumu stāsta, ka tēvs dziedājis Priekuļu korī, un arī parāda senu fotogrāfiju ar koristiem. Viņš mācījies vijoles spēli pie Helmera Pavasara, domājis arī nākotni saistīt ar mūziku, bet korekcijas sapņos un dzīvē izdarīja 1941.gada 14.jūnijs. “Sibīrijā arī dabūju vijolīti paspēlēt. Pat Krasnojarskā ar komandanta atļauju piedalījos mūzikas festivālā. Spēlēju Šūmaņa “Sapņojumu”, žūrija pārmeta, kāpēc nespēlēju latviešu dziesmas, viņiem būtu interesantāk,” atmiņās kavējas Valdis Nīmanis un piebilst, ka festivāla diploms vēl saglabājies. Savulaik mācījies kopā ar Pēteri Grāveli, viņš kļuva pazīstams dziedātājs, kas zina, varbūt…

Pēc atgriešanās V. Nīmanis spēlējis Cēsu simfoniskajā orķestrī, dziedājis korī “Gauja”. “Daudz bija jāuzstājas, orķestrī strādājām nopietni, ” uzsver vijolnieks. Kad simfoniskais orķestris pārtrauca darbību, Valdis kļuva par “Vidzemes” dziedātāju.

“Oļģerts Cintiņš bija brīnišķīgs diriģents. Ar motociklu no Rīgas brauca uz mēģinājumiem. Ar viņu labi sapratāmies,” stāsta korists un atzīst, ka diriģents viņam īpaši palīdzējis balsi trenēt, dziedot E. Dārziņa dziesmas. Valdis arī uzstājies kopā ar operdziedātāju Annu Šņukuti. Bet, kā jau katram dziedātājam, arī pēc gadiem visspilgtākā atmiņā ir Dziesmu svētki. No 1970.gada gan “Vidzemes”, gan vēlāk “Wenden” rindās pabijis visos. Bet dziedātāja stāžā pēdējie bija Rīgas 800 gadei veltītie.

“Stāvēt uz estrādes, būt starp tūkstošiem, tas ir iespaids, ko neizstāstīt,” saka Valdis Nīmanis. Visdziļāk sirdī, kā Haralds Mednis diriģējis “Lauztās priedes”, kā pratis izvilināt un apturēt dziesmas skanējumu. Par Leonīdu Vīgneru korists saka, ka viņš bijis talantīgs un rupjš diriģents. Klausīt Leonīda Vīgnera rokai nācies, arī spēlējot orķestrī. Reiz saniknojies, viņš skarbi kādam mūziķim teicis: “Ko tu kā zilonis ar snuķi pa stīgām staigā”. Gido Kokara žesti cēsniekam nav patikuši, nepratis pēc tiem izdziedāt.

“Kad paklausos, kādas tagad dziesmas dzied, man tās neiet pie sirds. Dziesmu svētki ir tautas svētki, un nav pareizi, ka tajos dzied samocītas, grūtas dziesmas. Tā ir reize, kad jāskan tautasdziesmām. Lai gan pēdējos gados komponisti arī tās pārtaisa uz savu modi, saliek tādas apdares, ka dziesma vairs neskan,” domās dalās Valdis Nīmanis. Viņš arī pārliecināts, ka visi, kuri dzied korī, ir brīnišķīgi, laba rakstura cilvēki.

Nedēļa Rīgā visos svētkos bijusi grūta – garie mēģinājumi, neparedzamie laika apstākļi. “Neviens jau nečīkstēja, kas bija jādara, to darījām. Reiz gan diriģenti nokaitinājām. Lija, koncerts beidzās, Mežaparkā tumšs, aizgājām uz autobusu. Bijām slapji izlijuši. Diriģente, mūsuprāt, kavējās, un mēs braucām uz skolu. Kad viņa ieradās, tad gan paskandalēja, bet ātri vien piedeva,” atceras korists un vēl izstāsta, ka “Wenden” saimnieks Arkādijs Suškins, būdams kombināta direktors, korim uz Rīgu atvedis alus muciņu, ka ar vīriem kopā priecājies par kora piedalīšanos Dziesmu svētkos. Par Dziesmu svētkiem stāstot, viņam iemirdzas acis. No daudzām jo daudzām fotogrāfijām noraugās jauni, smaidīgi koristi. Starp viņiem arī Valdis. “Tas iespaids jau nepazūd. Nogurums gan, un tad vēl un vēl gribas pabūt Mežaparka estrādē,” atklāj Valdis. Dzīvesbiedre Valentīna, ar kuru kopā nodzīvoti 62 pavasari, vien piebilst: “Dziedāšana korī ir viņa dzīve.” Valentīna cītīgi bijusi katrā koncertā, kur Valdis dziedājis. Kas zina, varbūt viņa savā mūžā būtu nodejojusi daudzas lomas, ja dzīves vēji būtu iegriezuši citā virzienā. 1941. gads izmainīja arī ukrainietes Valentīnas dzīves ritumu.

Istabā pie sienas vienā lentē saspraustas visas Dziesmu svētku nozīmītes. Saglabātas visas programmas, grāmatas un izdevumi par Dziesmu svētkiem un koriem “Vidzeme” un “Wenden”. “Nav bijis laika bildes sakārtot. Daudzi albumi pilni,” stāsta Valdis Nīmanis un klusi piebilst, ka daudzi, ar kuriem kopā dziedāts, svētkos un koncertos būts, nu jau Dziesmu svētkus dzied daudz skanīgākos koros.

“Pērn 90 gadu jubilejā pēdējoreiz kopā ar “Wenden” dziedāju “Pūt, vējiņi!”. Koris sveica jubilejā. Tas bija tik sirsnīgi,” saka Valdis Nīmanis un atzīst, ka vēl aizvien mēģinājumu vakaros sirds kļūst nemierīga, atgādina. Valdis Nīmanis pauž pārliecību, ka svētku laikā malā atliks visus darbus un televīzijā skatīsies Dziesmu svētku koncertus. Tie uzjundīs atmiņas, mudinās atgriezties jaunības un brieduma gados tur – uz estrādes Mežaparkā. Starp tūkstošiem. Kopkorī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ja dara paši, tad ir arī atbalsts

00:00
14.03.2025
5

Pagastu uzņēmēji spriež par sadarbību ar pašvaldību Gada sākumā Smiltenes pašvaldība novada pagastos aicina uzņēmējus, lai iepazīstinātu ar aktualitātēm un atbalsta iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai. Raunā pulcējās gan raunēnieši, gan drustēnieši. Pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Zurģe un Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas vietnieks uzņēmējdarbības jautājumos Modris Apsītis pastāstīja par uzņēmējdarbības ideju konkursu “Atgriezies Smiltenes […]

Pateicība par Zemessardzes popularizēšanu

00:00
12.03.2025
42

Laikraksts “Druva” saņēmis Aizsardzības ministrijas pateicību nominācijā “Zemessardzes popularizētājs”. Svinīgajā pasākumā, kurā Aizsardzības ministrija godināja uzņēmumus, pašvaldības, izglītības iestādes, sabiedriskās organizācijas un citus Zemessardzes atbalstītājus, pasniedza 73 pateicības rakstus un deviņus Goda rakstus dažādās kategorijās. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā svētku dalībniekiem uzsvēra Zemessardzes nozīmīgo lomu Latvijas bruņoto spēku struktūrā un katra zemessarga devumu nacionālās […]

Cēsu autoostā mainīta autobusu pieturu atrašanās

14:42
11.03.2025
188

No vakardienas, 10.marta, Cēsu autoostā mainīta sabiedriskā transporta organizācija, arī autobusu iekāpšanas un izkāpšanas platformu atrašanās vietas, informē Cēsu novada pašvaldība. Izmaiņas saistītas ar plānoto Stacijas laukuma un tam pieguļošo ielu rekonstrukciju. Pasažierus aicina pārliecināties par sava reisa platformas numuru un tās atrašanās vietu. Izmaiņas skar Rīgas un Lim­bažu virziena autobusus, kam pieturvieta būs pie […]

Vācijas rotariešu palīdzība pie ukraiņiem nonāk ar mūspuses Rotari klubu līdzdalību

00:00
11.03.2025
45

Ukraiņiem, kas no kara dzimtenē patvērumu atraduši mūspusē, praktisku palīdzību sagādājušas Rotari kluba saites. Sagādātais nonāks pie ģimenēm, kurām apstākļi visspiedīgākie. Ikdienai nepieciešamu lietu sagādāšanu kara bēgļiem Cēsu, Valkas un Gulbenes novadā organizēja cēsniece, Vācijas un Latvijas Rotari klubu sadarbības koordinatore Ilma Zālīte, bet palīdzība nāk no Vācijas. Tā ir Ziemeļvācijas Rotari apgabala 1890 iniciatīva, […]

Cēsu vecpilsēta būs dzīva, ja būs cilvēki

00:00
10.03.2025
97
3

Foruma “Kultūra un klimats: dialogs par nākotni un dzīves kvalitāti” paneļdiskusijā “Labbūtība un kultūras mantojuma dzīvināšana” izskanēja viedokļi    par Cēsu vecpilsētu. Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, “Draugiem Group” pārstāvis Jānis Palkavnieks, biedrības “Cēsu mantojums” valdes priekšsēdētājs Jānis Tolpežņikovs un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova ieskicēja problēmas un meklēja risinājumus. Diskusiju vadīja kultūras […]

Aizsardzības spēju stiprināšana efektīvākai atturēšanai

00:00
09.03.2025
37

Preses konference, kurā ar reģionu žurnālistiem tikās ārlietu ministre Baiba Braže un aizsardzības ministrs Andris Sprūds, sākās ar jautājumu, kas tagad daudziem uz mēlēs – vai Putins uzbruks Baltijas valstīm. Ārlietu ministre uz to atbildēja ar pārliecinošu nē, ko pamatoja ar efektīvu atturēšanas, aizsardzības un iepriekšējas brīdināšanas politiku, ko Latvija īsteno    kopā ar sabiedrotajiem […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
9
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
22
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
20
1
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
18
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
32
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi