Ekonomiskā situācija vēl arvien ir ļoti trausla, jo pozitīvu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu joprojām nodrošina tikai ārējais pieprasījums un pieaugums ražošanas nozarēs, bet iekšējais patēriņš saglabājas ļoti vājš, kaut arī situācija nav tik dramatiska, kā bija pirms gada, uzskata “Latvijas Krājbankas” Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.
Tāpat kā citu banku analītiķi, arī viņa atzīst, ka lejupslīdes zemākais punkts, visticamāk, patiesi ir aiz muguras, taču viņa brīdina, ka zemākā punkta sasniegšana vēl negarantē stabilu un strauju atveseļošanos. “Daudz kas ir padarīts, lai mainītu Latvijas ekonomisko struktūru, tomēr mājasdarbi vēl joprojām ir ļoti lieli, bet tuvākā gada laikā ir jārēķinās ar vairākiem svarīgiem riska faktoriem,” pauž Ertuganova.
Kā pirmo risku viņa min iespējamo ekonomikas pieauguma tempu palēnināšanos eirozonā. Apstākļos, kad eksports ir galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks, fiskālā konsolidācija vairākās Eiropas valstīs lielākā vai mazākā mērā negatīvi ietekmēs eksporta attīstību Latvijā un līdz ar to arī ekonomikas atgūšanās procesus.
Otrkārt, ekonomiste norāda, ka augusts droši vien bija pēdējais mēnesis, kad novērojām deflāciju Latvijā, bet pieaugošas cenas vēl joprojām nestabilajā ekonomiskajā situācijā var kļūt par faktoru, kas mazina pirktspēju, kā arī negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Tāpat nav izslēgta negaidītu un nepopulāro lēmumu pieņemšana pēc vēlēšanām, kas īstermiņā varētu negatīvi ietekmēt ekonomisko vidi un arī kopējo noskaņojumu sabiedrībā, atgādina eksperte.
“Šodien publiskotie IKP dati noteikti dos savu ieguldījumu kopējā pacilātībā, kas pēdējā laikā valda Latvijā un visā pasaulē un ir saistīta ar pārliecību, ka ekonomiskā atveseļošanās notiek daudz ātrāk, nekā bija gaidāms. Šo optimismu gan vairāk pauž ekonomisti un politiķi, kas ciešāk seko līdzi statistikas biroju paziņojumiem nekā parasti valsts iedzīvotāji, kuri par ekonomisko atkopšanos spriež nevis pēc cipariem, bet tikai sajūtot, ka sāk pildīties viņu maciņi,” uzsver Ertuganova.
Ekonomiste, kura jau iepriekš ieturējusi piesardzīgu pozīciju par krīzes pārvarēšanu, tomēr atzīst, ka jaunie IKP dati tiešām izskatās pārliecinoši un daudz labāk, nekā liecināja ātrais novērtējums. Turklāt Latvijas statistikas birojs pārvērtējis arī datus par pirmo ceturksni, kā rezultātā izrādās, ka jau pirmajā ceturksnī IKP pieaugums bija 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, savukārt otrajā IKP audzis vēl par 0,8%.
“Neapšaubāmi, mums – dzīvojušajiem Latvijā un pieradušajiem, ka labos laikos IKP pieauga par 3%-5% ik ceturksni, – šāds pieaugums šķiet niecīgs un smieklīgs. Tomēr jāsaprot arī, ka tik straujš pieaugums kā treknajos gados nevar būt noturīgs un to agri vai vēlu nomaina smaga lejupslīde. Savukārt IKP, kura vidējais pieaugums būtu par 1%-1,5% ik ceturksni, liecinātu par stabilu un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību,” uzskata Ertuganova.
Kā ziņots, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, pieaudzis par 0,8%, bet salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni samazinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Savukārt sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni IKP samazinājies par 2,1%.
IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 17,1%) – par 0,1%, transporta un sakaru nozarē (12,2%) – par 2,5% un apstrādes rūpniecībā (11,9%) – par 15,3%. Ievērojams kritums saglabājās būvniecībā (4,8%) – par 35,3%.
Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni (faktiskajās cenās) privātais galapatēriņš samazinājās par 3,3%, valdības galapatēriņš – par 17,1%, bruto pamatkapitāla veidošana – par 37,1%. Savukārt importa apjomi palielinājās par 19,6%, eksporta par 20,7%.
Privātajā galapatēriņā lielākie izdevumi bija mājokļa uzturēšanai, kuri palielinājās par 0,8%, kā arī pārtikai, kurai izdevumi samazinājās par 2,9%, un transportam, kuram izdevumi palielinājās par 4,9%.
Salīdzināmajās cenās 2010.gada otrajā ceturksnī pret 2009.gada otro ceturksni privātajā galapatēriņā turpinājās pirkumu apjomu samazināšanās.
Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 6,9%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai – par 37,4%. Preču eksports (72,2% no kopējā eksporta) pieaudzis par 22,6% un pakalpojumu eksports krities par 14,9%. Savukārt preču importa apjomi (85,4 % no kopējā importa) pieauguši par 17,9%, bet pakalpojuma importa apjomi samazinājušies par 6,6%.
Kā ziņots, CSP ātrais novērtējums liecināja, ka sezonāli izlīdzinātais IKP šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni ir samazinājies par 3,9%, bet pret 2010.gada pirmo ceturksni pieaudzis par 0,1%.
Savukārt IKP otrajā ceturksnī salīdzināmajās cenās (sezonāli neizlīdzināts), salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieaudzis par 13,4%, bet salīdzinājumā 2009.gada otro ceturksni – samazinājies par 3%.
2010.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, rūpniecības nozarē apjomi pieauguši par 14%, bet ievērojams kritums saglabājas būvniecībā un pakalpojumu nozarēs.
NOZARE.LV
Komentāri