Rudens tuvošanos un ardievas vasarai apliecina mārtiņrozes un miķelītes, kas jau raisa pirmos ziedus.
“Kad sāk ziedēt miķelītes, tad kļūst tā skumji ap sirdi. Skaidrs, vasara ir cauri,” saka Inešu pagasta “Lejas Beķeru” saimniece Māre Ozola un klusi piebilst, ka tāpēc it kā nemaz negribētos, lai pie mājas zied šīs rudens puķes.
“Lejas Beķeru” pagalmā lielo ziedēšanu vēl tikai gaida violetu, gaiši zilu, tumši zilu ziedu miķelītes. “Mēs jau šīs puķes saucam tikai par miķelītēm. Biju pārsteigta, kad enciklopēdijā izlasīju, ka tās sauc arī par ziemasterēm,” stāsta Māre. Viņa atzīst, ka šīs puķes ir ļoti viegli kopt, nav pa vasaru daudzreiz jāravē, taču nedrīkst ļaut iekalst. Karstajā laikā viņa miķelītes laistījusi. “Daudzi sūdzas, ka tām metas miltrasa. Manā dārzā tādas problēmas nav,” bilst saimniece.
Māre atceras, ka bērnībā mamma vienmēr atgādinājusi – Miķeļdienā istabā uz galda vāzē noteikti jābūt miķelītēm, bet tēvs vienmēr sekojis, lai līdz Miķeļdienai dārzā viss būtu novākts, vienalga, cik labs laiks un vēl kas varētu augt vai ziedēt.
Vēl pērn Mārei bijis ļoti daudz mārtiņrožu. Dobē krāšņumā sacentušās dažādu krāsu, formu un lielumu ziedi. Vismaz pāris desmiti dažādu šķirņu. Mārtiņrozes ļoti patīk arī viņas radiniecei, kura labprāt dalījusies. Tagad puķu dārzā zied vien dažas. “Mārtiņrozes rudenī neizroku. Pagājušajā ziemā gandrīz visas gāja bojā, lai gan zem sniega tās izsalt it kā nevarēja, varbūt izsuta. Bija ļoti žēl,” pastāsta Māre.
Toties šovasar
kā nevienu vasaru ziedējušas lilijas. To “Lejas Beķeru” saimniecei ir vairāki desmiti šķirņu. “Nedēļu agrāk sāka ziedēt, un ziedēja ilgāk nekā parasti. Cītīgi laistīju katru vakaru. Zvanu bija ļoti daudz, skaisti,” atceras Māre. Pārsteigumu sagādājusi dzeltenās krāsas lilija, kur vienā kātā bijuši 34 zvani, izziedējuši 32. Kāts bijis plakans, iespējams, divi saauguši kopā.
Par visdažādākajām puķēm Māre Ozola var stāstīt daudz. Arī par īrisiem, astilbēm, peonijām, dālijām, tulpēm, pulkstenītēm. No katras dārzā pat vairāki desmiti šķirņu. “Kā gliemežiem patīk dāliju ziedi! Lapas tā neēd, bet ziedus! Ja gliemežus laikus nenolasīsi, tā arī ziedu neieraudzīsi. Arī īrisi, mugurenes no gliemežiem jāsargā,” stāsta inesiete. Viņa kaitniekus, cik vien iespējams, nolasa un uzber pelnus.
“Man vislabāk pagalms patīk, kad zied neaizmirstulītes. Vai ir skaistākas puķītes! Ieskaties mazajā zieda actiņā! Un viss pagalms kā paklājs baltiem, ziliem, rozā ziediem,” Māre uzbur pavasara krāsu spēles pagalmā un piebilst, ka katra puķe ir neatkārtojama un visskaistākā. “Vecāmāte mācīja – ja zini vai redzi, ka ir slikts cilvēks, nedod viņam sēklas vai stādus. Tavā dārzā vairs neaugs. Ja iedosi nezinādams, nekas nenotiks,” padomu atceras Māre un dzīvē pārliecinājusies, ka tā ir patiesība. Bet puķes savu skaistumu dāvā tad, ja tās aprūpē un mīl.
Sarmīte Feldmane
Komentāri