Kamēr darba tirgū toni kopumā diktē uzņēmumi, tikmēr nav iespējams straujš cenu kāpums, latam esot noenkurotam pie cenu stabilitātes dziļi pārņemtās eirozonas, norādīja “DnB Nord bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Neskatoties uz ziņām par darbaspēka trūkumu atsevišķos sektoros, joprojām iespējas piesaistīt kvalificētus cilvēkus uzņēmumiem kopumā esot labas. Tāpēc kontrastējoši viedokļi par vienu un to pašu speciālistu pārpalikumu un trūkumu dažādos uzņēmumos liek domāt, ka darba tirgus vienkārši vēl nav nonācis pie vienotas izpratnes, kas ir pamatots atalgojums atsevišķām specialitātēm “pēc-burbuļa ērā”.
Strautiņš prognozē, ka, tā kā darba tirgū toni joprojām nosaki uzņēmumi, izslēdzot iespējamus nodokļu celšanas efektus, inflācijai Latvijā vēl vismaz nākamgad vajadzētu palikt zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa – gada inflācija ES septembrī veidoja 2,2%, kamēr Latvijā tā, pēc “Eurostat” datiem, bija 0,3%.
“Gada inflācijas rādītājs oktobrī atkal ir pieaudzis, taču uztraukties par cenu kāpumu kā problēmu tagad būtu pārsteidzīgi. Latvijas ekonomikas pieauguma temps ir labs, un trešajā ceturksnī tas, visticamāk, ir pat paātrinājies, taču šim pieaugumam vēl ir ļoti daudz “brīvas vietas”, kurp virzīties, pirms draud sadursme ar grūti pārvaramiem šķēršļiem un tiek izraisīts straujš cenu kāpums. Latvijas ekonomika joprojām ir drīzāk par vēsu, nevis par karstu,” secinājis “DnB Nord bankas” analītiķis.
Vienlaikus Strautiņš norāda, ka cenu līmenis kopš gada sākuma ir virzījies uz augšu, taču tas joprojām ir zemāks nekā 2009.gada janvāra-jūlija periodā. Tāpēc viņš pieļauj, ka Latvija no deflācijas perioda vēl pilnībā nav izgājusi. Arī attiecībā uz cenu izmaiņu Māstrihtas kritērija izpildi esam dziļi komforta zonā, vidējā gada inflācija iepriekšējos 12 mēnešos joprojām ir negatīvs skaitlis.
“Nevar izslēgt iespēju, ka cenu kritums atsevišķos patēriņa groza stūros pat paātrināsies. Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš ekonomika darbojas pie iekšējā patēriņa, kas ir ievērojami zemāks par 2007.gadā sasniegto. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmumi pārkārtotu savu darbību atbilstoši situācijai, – kad patērētājiem izmaksas ir daudz svarīgāks kritērijs, kad apgrozījuma palielināšana daudz lielākā mērā ir atkarīga no tirgus daļas atņemšanas konkurentiem. Izmaksas samazināt nespējīgu uzņēmumu “izpurināšana” no nozarēm, bet vājam pieprasījumam un zemam cenu līmenim piemērotu biznesa modeļu izvirzīšanās priekšplānā var vēl vairāk samazināt izmaksas patērētājiem,” pieļauj Strautiņš, neizslēdzot, ka atgriezīsimies pie deflācijas mēneša un pat gada griezumā, taču tas neesot bāzes scenārijs.
“Labākās zāles pret iespējamu pārmērīgu inflācijas pieaugumu ir tādas pašas kā labākās zāles pret strukturālo bezdarbu un lielāko daļu citu ekonomikas problēmu – tā ir darba tirgū trūkstošo iemaņu mācīšana bezdarbniekiem un viņu motivācijas maiņa. Ja ekonomika tiecas virzīties uz priekšu, ir jānogludina ceļš tās priekšā,” uzsver eksperts.
Kā ziņots, vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājies par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 1% augstāks. Precēm cenas pieauga par 2,6%, bet pakalpojumiem – kritās par 3,2%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir samazinājies par 1,6%.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, oktobrī precēm cenas pieaugušas par 0,6%, bet pakalpojumiem vidējais cenu līmenis krities par 0,3%. 2009.gada oktobrī, salīdzinot ar tā paša gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai, apģērbiem un apaviem, kā arī ar mājokļa uzturēšanu saistītu preču un pakalpojumu cenu kritumam.
Pārtikas grupā vidējo cenu līmeni galvenokārt ietekmēja maizes un graudaugu izstrādājumu cenu kāpums par 5,8%. Īpaši strauji cenas pieauga griķiem – par 48,6%, mannas putraimiem – par 5,2%, rudzu maizei – par 7,4%, graudu maizei – par 18,6% un baltmaizei – par 6,6%. Sezonas ietekmē dārzeņu cenas palielinājās par 5,1%. Cenas pieauga arī pienam un piena produktiem par 1,8%, sieram par 2,5%, tējai, kafijai par 1,5%, cukuram par 0,4%, gaļai un gaļas izstrādājumiem par 0,2%, eļļai un taukiem par 1%. Savukārt cenu kritums bija vērojams augļiem – par 7%, atspirdzinošajiem dzērieniem – par 1,2%, zivīm un zivju izstrādājumiem – par 0,4%.
Noslēdzoties atlaidēm un tirdzniecībā parādoties jaunās sezonas precēm, apģērbiem cenas palielinājās par 3,1%, apģērbu piederumiem – par 3,8%, bet apaviem – par 5%.
Lielākā pazeminošā ietekme bija siltumenerģijai, kas kļuva lētāka par 2,7%. Cenas samazinājās arī mājokļa uzturēšanas un remonta materiāliem un pakalpojumiem. Savukārt dārgāka kļuva sašķidrinātā gāze un īres maksa, kā arī turpināja sadārdzināties cietais kurināmais – par 2,3%.
Oktobrī cenu kāpums bija vērojams degvielai, mājokļa uzkopšanas un tīrīšanas līdzekļiem, ziediem, vieglām automašīnām, mēbelēm un sadzīves tehnikai.
Cenas samazinājās tūrisma, telekomunikāciju un kultūras pakalpojumiem. Akciju ietekmē lētākas kļuva personīgās aprūpes preces, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un TV, video, audio iekārtas.
NOZARE.LV
Komentāri