Puse no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir nekopta vai aizaugusi, vakar žurnālistus informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.
Kā sacīja Vītola-Helviga, par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi tiek uzskatīta tāda platība, kur 70% teritorijas netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai.
Patlaban Latvijā ir 2 430 000 hektāru lauksaimniecībā izmatojamās zemes, no tām neapstrādātas platības – 368 900 hektāri, nekopti – 316 341 hektārs, aizauguši – 49 710 hektāri, savukārt būvniecībai paredzētā neapstrādātā zeme – 2849 hektāri.
“Jau ir 20 gadījumi, kad īpašnieki saņēmuši platību maksājumus par zemi, kas nav apstrādāta. Viņus sagaidīs sods, jo mēs pārmērīsim zemi un cīnīsimies ar visām metodēm, lai nebūtu īpašumu, kas nepamatoti saņēmuši Eiropas maksājumus,” sacīja Vītola-Helviga.
“Pastāv bažas, ka pie tik liela neapstrādātas zemes daudzuma Latvijai atkal būs zemākie platību maksājumi. Nepieciešami risinājumi, lai zemi varētu transformēt par apbūvi vai meža zemi iespējami lētāk un bez birokrātiskiem šķēršļiem. Ar attiecīgu nodokļu politiku šīs platības varētu atgriezt atpakaļ ražošanā,” skaidroja “Zemnieku saeimas” valdes locekle Maira Dzelzkalēja.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis norādīja, ka problēmu var regulēt tikai ar finansiāliem, nevis administratīviem instrumentiem. “Noteikti jāsakārto kadastra bāze un vērtēšanas sistēma. Ja uzliek nodokli, jābūt skaidram, par kādu zemi. Administrēšana prasa lielus izdevumus, un izmaksas ir lielākas nekā nodoklis par neizmantoto zemi,” teica Jaunsleinis.
“Lai attieksme pret zemi būtu citādāka, nodoklim par neapstrādāto zemi jābūt ne tikai 3%, bet tik augstam, lai īpašnieki apdomātos, vai šāds resurss ir vajadzīgs,” sacīja “Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, akcentējot, ka obligāti jāveic analīze, kā nodokļu izmaiņas varētu atsaukties uz tautsaimniecību.
Kā ziņots, LAD turpmāk apsekos visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, paredz valdībā pieņemtie noteikumi “Kārtība, kādā apseko un nosaka neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un sniedz informāciju par to”.
LAD tiek noteikta jauna papildu funkcija – apsekot visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura netiek pieteikta Eiropas Savienības (ES) tiešo atbalsta maksājumu saņemšanai un kuras kadastra vienībā esošā platība ir lielāka par vienu hektāru.
Jau patlaban LAD izlases veidā apseko tos lauksaimniecības zemes gabalus, kas tiek pieteikti vienotā platības maksājuma saņemšanai. Turpmāk dienests, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju, apsekos arī to lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura ES tiešajiem atbalsta maksājumiem netiek pieteikta un kuras zemes vienībā esošā platība ir lielāka par vienu hektāru.
NOZARE.LV
Komentāri