Atteikšanās finansēt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu lokālajās slimnīcās būtiski pasliktinās lauku iedzīvotājiem iespēju saņemt neieciešamos medicīniskos pakalpojumus, sacīja Krāslavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks.
Vēl viens būtisks moments, pēc Jevtušoka domām, šajā procesā ir tas, vai reģionālās slimnīcas spēs tikt galā ar straujo pacientu skaita pieaugumu, vai tām pietiks finansējuma un kvalificēta medicīniskā personāla, vai ārsti no lokālajām slimnīcām spēs izbraukāt uz darbu reģionālajās medicīnas iestādēs.
Arī pašvaldībai nav iespēju atbalstīt slimnīcas darbību, piešķirt tai papildu finansējumu, uzsvēra Jevtušoks.
Negatīvi šādu notikumu pavērsienu komentēja arī Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
“Par plānotajām izmaiņām slimnīcu finansēšanā pašvaldība iepriekš nav tikusi informēta. Mēs esam nostādīti fakta priekšā un neesam gatavi šādam notikumu pavērsienam. Ja lokālajās slimnīcās visu diennakti nebūs pieejams kaut kāds elementārais medicīnisko pakalpojumu klāsts, lauku iedzīvotāji paliks bez iespējas saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību, jo nokļūt līdz reģionālajām slimnīcām viņi nebūs spējīgi,” uzsvēra Adamovičs.
Preiļu novada domes priekšsēdētājs pauda cerību, ka plānotā tikšanās ar veselības ministru viesīs lielāku skaidrību par lokālo slimnīcu turpmāko likteni.
Jau ziņots, iespējams, no 2011.gada otrā pusgada tiks likvidētas deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas. Par to, ka šāds lēmums varētu tikt pieņemts, liecina Finanšu ministrijas publiskotais “Fiskālās konsolidācijas pasākumu plāns”. Ļoti iespējams, ka valsts vairs neapmaksās neatliekamo palīdzību deviņām no vienpadsmit slimnīcām: Jūrmalas, Ogres, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles, Madonas un Tukuma.
LETA
Komentāri