78 % iedzīvotāju pagājušajos Ziemassvētkos un Jaunajā gadā saņemtās dāvanas vērtē kā labas un noderīgas, liecina šī gada janvārī sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Taču gandrīz katrs ceturtais dāvanu saņēmējs atzīst, ka pagājušajos Ziemassvētkos ir saņēmis arī pilnīgi nederīgas lietas.
17% atzīst, ka ir saņēmuši gan labas un noderīgas, gan arī pilnīgi nederīgas lietas, bet 1% vērtē, ka pilnīgi visas saņemtās dāvanas ir bijušas pilnīgi nederīgas, un tās, visdrīzāk, tika izmestas, paslēptas vai atdāvinātas citiem. Savukārt 4% iedzīvotāju bija grūtības novērtēt saņemto dāvanu noderīgumu, kas vedina domāt, ka, iespējams, arī viņi līdz galam nav pārliecināti par saņemto dāvanu derīgumu.
Saskaņā ar aptaujas datiem visbiežāk par nederīgām tika atzītas tādas dāvanas kā dažādi suvenīri, kosmētika, parfimērija un skūšanās krēmi, kas nav atbilduši dāvanas saņēmēja gaumei, dažādas māla figūriņas, dekoratīvi trauki, tostarp arī vāzes, breloki, svečturi, smaržīgās sveces, rotaļlietas, kā arī nepiemēroti un dāvanas saņēmēja gaumei neatbilstoši apģērba gabali.
Tāpat aptauja liecina, ka aizvadītajos Ziemassvētkos nesmēķētāji kā dāvanas ir saņēmuši pelnu traukus, cilvēki, kuriem nav vannas, – vannas bumbas, bet plikgalvji – matu šampūnus. Iedzīvotāju īgnumu ir izsaukušas arī tādas dāvanas kā stikla statuetes ar zodiaka zīmēm, nejēdzīgi naudas maki, gumijas pīlītes, mazgāšanās birstes, dažādu krāsu un formu naudas krājkasītes, egļu rotājumi, magnēti ledusskapjiem un bezgaumīgas DVD filmas.
Saskaņā ar aptaujas datiem caurmērā biežāk nederīgu dāvanu saņemšanā ir atzinušās aptaujātās sievietes, iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 44 gadiem, Rīgā, tās apkaimē un Latgalē dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā.
Vienlaikus aptauja atklāj, ka aizvadītajos Ziemassvētkos un gadu mijā kopumā 11% Latvijas iedzīvotāju nav saņēmuši nevienu dāvanu.
Dati iegūti SKDS interneta aptaujā, kurā piedalījās pētījumu centra SKDS tīmekļa paneļa dalībnieki. Aptauja tika veikta šā gada sākumā – laikā no 20.janvāra līdz 25.janvārim, un tajā ar kvotu izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
LETA
Komentāri