Pēc oktobrī vērojamā apgrozībā esošās naudas apjoma sarukuma novembrī naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, pieauga par 1,8%, atgriežoties pie visa gada garumā vērojamās kāpuma tendences, teikts Latvijas Bankas mājaslapā publicētajā paziņojumā.
M3 gada pieauguma temps novembrī sasniedzis jau 11,9%.
Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš skaidro, ka vērojamā tautsaimniecības atkopšanās nodrošināja strauju nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpumu, savukārt mājsaimniecību noguldījumi auga mērenāk, atspoguļojot pakāpenisku patēriņa atkopšanos. Straujš pieaugums (par 2,2%) novembrī saglabājās likvīdajā banku piesaistīto noguldījumu uz nakti segmentā, nedaudz lēnāks (par 1,8%) bija termiņnoguldījumu pieaugums, bet straujāks (par 6,5%) – noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu kāpums.
Lēnāks nekā oktobrī bija iekšzemes kredītu atlikuma sarukums, kas kritās par 0,6%, gandrīz vienādā tempā samazinoties gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumam, savukārt kredītu gada kritums novembrī nemainījās un saglabājās 8,2% līmenī.
Purviņš uzsver, ka novembrī naudas piedāvājuma rādītāji kopumā bijuši stabili un arī turpmākajos mēnešos lielas pārmaiņas nav gaidāmas. Decembrim tradicionāli esot raksturīga naudas piedāvājuma izaugsme un janvārim – sezonāls kritums, ko varētu papildus veicināt iecerētais nodokļu kāpums. Līdz ar to decembra nogalē augstāks patēriņš palielinās uzņēmumu, bet samazinās mājsaimniecību uzkrājumus.
Centrālās bankas ekonomista skatījumā iedzīvotāju ietaupījumu kritumu joprojām maz kompensēs pirmkrīzes gados raksturīgās papildu prēmijas svētkos un tērēts galvenokārt tiks iepriekšējos mēnešos uzkrātais. Taču, kaut arī bankas joprojām izsniegs arī atsevišķus jaunus kredītus, banku sektora kredītportfelis turpinās sarukt.
“Pakāpeniski iezīmējas faktori, kuri vidējā termiņā kreditēšanas kāpumu atkal varētu veicināt plašākā mērogā: Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugums ārējos tirgos, Latvijas kredītreitinga tālāka uzlabošanās, banku savstarpējās konkurences pastiprināšanās. Tomēr vienlaikus saglabājas arī kreditēšanas izaugsmi bremzējoši riski, tostarp ārējā pieprasījuma mazināšanās iespēja, saasinoties finanšu problēmām atsevišķās eirozonas valstīs un vairākas jaunās nodokļu politikas ietvaros veiktās pārmaiņas Latvijā,” skaidro Purviņš.
Jau vēstīts, ka šā gada oktobrī pret septembri naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, saruka par 1,9%, tomēr M3 gada pieaugums bija nozīmīgs, veidojot 11%, informēja Latvijas Banka.
NOZARE.LV
Komentāri