Līgatnes novada dome ir saņēmusi anonīmu vēstuli, kas parakstīta ar segvārdu „Augšlīgatnieši”. Vēstulē minēti dažādi fakti un apgalvojumi, kuri autora prātā reducējas ar to, ka pēc teritoriālās reformas „Augšlīgatne kļūst par novada aizmirstu nomali”. Ņemot vērā, ka šādi jautājumi varētu interesēt daudzus novada iedzīvotājus, sniegšu komentāru un savu viedokli par vēstulē minēto.
Pašvaldības deputātu vairākums ir apņēmušies nodrošināt harmonisku visu novada teritoriju attīstību un pieņemtajos lēmumos šo solījumu īsteno. Grūti būtu atrast kaut vienu pašvaldības lēmumu, kurā izcelta viena vai diskriminēta cita novada teritorija – tādu vienkārši nav! Tai pašā laikā, domājot par visu teritoriju līdzsvarotu attīstību, vienai vai citai teritorijai nākas „ciest”, jo iespējams, ka iepriekšējos periodos, uz citu rēķina, tām veltīta lielāka uzmanība.
Jūs vēstulē minat par agrāk aktīvo kultūras dzīvi, kas tagad pieejama tikai Līgatnes novada kultūras namā. Šis tiešām ir sāpīgs jautājums, jo Augšlīgatnē esošais kultūras nams pašvaldībai nepieder. Tas tehniski ir nolaists – logi izsisti, apkure aizsalusi, un grūti prognozēt, vai šī tik piemērotā un iecienītā celtne kādreiz kalpos kultūrai. Diemžēl tādas ir privatizācijas sekas!
Tomēr Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs visus pasākumus, kuriem nav nepieciešamas telpas, cenšas dublēt gan Līgatnē, gan Augšlīgatnē. Bet uz pašvaldības kultūras pasākumiem, kas notiek novada kultūras namā, parasti kursē bezmaksas autobuss. Vēl vairāk – mēs patiesi vēlamies, lai dažādas aktivitātes notiktu ne tikai Līgatnē vai Augšlīgatnē, bet visa novada teritorijā. Atcerēsimies Līgo svētkus, Lāčplēša dienas un 18. novembra svinības. Neaizmirsīsim par lieliski organizēto pasākumu „Kaimiņu būšana” un mūzikas festivālu „Laba daba”, kas notika Ratniekos. Pavisam nesen norisinājās pieci rudens tirgi „Vienkoču parkā”, kas pulcēja daudzus simtus apmeklētāju. Bet Ziemas sporta spēļu norises vieta tradicionāli ir Līgatnes pagastā pie Ratnieku ezera. Jaunas ieceres ir kultūras programmu klāstam Ķempju baznīcā un Skaļupēs. Cenšamies izmantot visus pieejamos resursus. Mākslas un mūzikas skolas zāli tuvākajā laikā paredzēts pārbūvēt ar skatuvi un atbilstošu ventilāciju, bet tālākā nākotnē plānojam, ka liela mēroga kultūras pasākumi notiks Līgatnes sporta centrā.
Tālāk Jūs savā vēstulē pieminat Līgatnes pagasta padomes nopelnus sporta zāles, ūdenssaimniecības, gājēju celiņu un citu projektu realizācijā, ko es vienmēr esmu augsti vērtējis…, bet lasu „Teiksiet, bet jums jau ir…”
Es teikšu, ka man kā pašvaldības vadītājam, šo teikumu lasīt ir grūti un nepatīkami, jo saprotu, ka neesam darījuši visu iespējamo, lai teritoriālās reformas gaitā kāds nejustos aizskarts un apdalīts. Jūsu rakstītajā es lasu – Jūs un Mēs, bet man īsti nekļūst skaidrs, kas tad ir šie Jūs un Mēs, jo skatoties statistiku redzu, ka no 13 novada domes deputātiem 8 ir Līgatnes pagasta iedzīvotāji, bet 6 deputāti dzīvo Līgatnes pilsētā. Domes priekšsēdētājs, kas vada pašvaldības politisko dzīvi, ir pilsētas iedzīvotājs, bet pašvaldības izpilddirektors, kas nodrošina novada saimniecisko funkcionalitāti, ir bijušais Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs un Augšlīgatnes iedzīvotājs. Tātad nevaram runāt par kādu skaitlisko vai citu ietekmi, kā tas reizēm novados gadās – „Lielie tā nobalsoja!” Iespējams „vaina” meklējama apstāklī, ka šī sasaukuma deputāti raugās uz visa novada, nevis tikai viena mikrorajona, vienas ielas vai viena ciema labklājību.
Es pievienojos Jūsu paustajam par „Laiveni” un tās apkārtni. Uzskatu, ka šī vieta ir Augšlīgatnes vizītkarte, kurai jābūt attiecīgi izveidotai un koptai. Jau nākošajā gadā ir paredzēta Laivenes tīrīšana un pieguļošās teritorijas sakopšana. Tāpat piekrītu, ka Laivenes apkārtne, iespējams, nebija labākā vieta, kur izgāzt sporta halles būvbedres grunti, jo tagad šīs teritorijas sakopšanā būs jāiegulda lieli līdzekļi, bet arī tas tuvākajā laikā tiks paveikts. Bet nevaru piekrist Jūsu teiktajam, ka pirms Laivenes teritoriju sakopšanas vispirms jāsakārto grants ielu segumi. Nevaru piekrist, jo šie ir nesaistīti darbi, kas jāpaveic neatkarīgi viens no cita. Tai pašā laikā gribu pastāstīt, ka paralēli Laivenes projektam ir iecerēts izveidot atpūtas zonu Fabricuss mikrorajonā dzīvojošajiem, sakārtot pieguļošo teritoriju pie dzelzceļa stacijas, izveidot bērnu rotaļu laukumus Gaujasmalā un Skaļupēs, labiekārtot peldvietas pie Ratnieku ezera, Skaļupēs un Gaujasmalā u.t.t.
Jūs rakstāt, ka „Līgatnes novada ziņās viss akcents likts uz Lejaslīgatni.” Par šo tēmu esmu jau rakstījis un runājis, un arī man šķiet, ka nepietiekami tiek atspoguļoti notikumi visa novada teritorijā. Bet tam ir pamatoti iemesli, jo novada pašvaldība šobrīd nevar atļauties žurnālistu, kas aprakstītu visā novadā notiekošo, un „Līgatnes novada ziņās” esošā informācija ir tā, ko mums iesūta novada iedzīvotāji. Redzot, ka Jūs esat aktīvs Augšlīgatnes interešu aizstāvis, es Jūs lūdzu būt aktīvam un iesūtīt savas reportāžas, un rakstus, kas tiks publicēti novada avīzē. Šis ir novada izdevums un tikai no visu novada iedzīvotāju aktivitātes ir atkarīgs vai avīze būs interesanta visiem, vai tikai daļai novada iedzīvotāju.
Nobeigumā gribu atvainoties un lūgt piedošanu, ja mana personīgā rīcība vai kāds pašvaldības lēmums ir aizskāris Jūsu pašcieņu un patriotisma jūtas. Man personīgi ir svarīga katra novada iedzīvotāja labklājība, un es saprotu, ka uzticība ir mantojama nevis ar vārdiem, bet tikai darbiem. Es konsekventi turpināšu iesākto, lai katrā novada sētā dzīvotu laimīgi ļaudis. Es viens to nepanākšu, bet visiem kopā tas izdosies!
Pateicībā par vēstuli un atklātību, Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins
Komentāri