© SCANPIX SCANDINAVIA, Erfurt, Germany, 20020104, Foto: Tor Richardsen/SCANPIX Code 20520Euro banknotes in Erfurt , Germany, Friday, December 4, 2001.
No 1. janvāra
Igaunijā apgrozībā ieviests eiro. Mūsu kaimiņi kļuvuši par 17. eiro zonas dalībvalsti.
Valcēnieši, kuriem iepirkšanās kaimiņvalstī un kaimiņpilsētā Valgā bijusi ierasta ikdienas darbu sastāvdaļa, par izmaiņām nav satraukti. Valcēnieši pieraduši Valgas veikalos norēķināties, izmantojot bankas maksājumu kartes, un šajā gadījumā ir vienalga, vai pirkums aprēķināts kronās vai eiro.
Arī par preču cenas sadārdzināšanos igauņi un valcēnieši, kas iepērkas Valgā, nesatraucoties. Galu galā Latvijā produktu cenas kāps vismaz uz pievienotās vērtības nodokļa paaugstinājuma rēķina. Valcēniešu prāt, tas ir tas pats, kas tagad notiek, kronas mainot pret eiro.
Valcēnieši jau pieraduši, ka Igaunijā ilgāku laiku precēm cenas paralēli norādītas kronās un eiro. Valūtas kursa svārstības nekādas lielās korekcijas neviešot.
Šo un citu informāciju “Druvai” pauda kolēģi, kas Valkā strādā
laikrakstā “Ziemeļlatvija” un svētku laikā un janvāra pirmajās dienās izzinājuši valcēniešu noskaņojumu.
“Par to, ka Igaunijā ir eiro, neviens Valkā nav panikā. Mēs smejamies, ka ar vienu kāju jau esam eiro zonā un tādējādi apsteidzam paši savu valsti,” tā sacīja “Ziemeļlatvijas” žurnāliste Inga Karpova un piebilda, ka valcēnieši ierasti vairāk par 100 vai 200 igauņu kronām naudas makā nav turējuši. Tās tad vēl divu nedēļu laikā
Valgā varēšot iztērēt.
“Pārsvarā valcēnieši izmantoja banku kartes, arī pensionāri, kuru pensiju katru mēnesi pārskaitīja uz kartes. Vienīgā vieta, kur valcēnieši iepirkās par skaidru naudu un kronām, bija Valgas tirgus, bet visi par pārmaiņām zināja. Izpirks kronas, iepirksies, tērējot eiro. Esam pie šīs sadzīves pieraduši. Cēsīs varbūt šķiet, ka pārmaiņas Igaunijā mums ir apgrūtinājums, bet tā nav,” skaidroja Inga Karpova.
Vēl žurnāliste atklāja, ka pamazām Igaunijā un Latvijā izlīdzinoties arī cenas, vairs neesot izdevīgi valcēniešiem visu pirkt Igaunijā.
“Igauņi pie mums pērk alkoholu, cigaretes. Mēs joprojām zinām, ka Valgā ir lētāka kafija, un pats dīvainākais – arī “Laimas” saldumi. Igauņi pie mums pērk bērnu preces, jo te ir
lielāka izvēle, mēs dodamies uz viņu lielveikalu tīkliem pēc svaigām zivīm. Tas, ka mainījusies naudas vienība, šo ritmu netraucēs,” tā Inga Karpova.
Ja kādam
vēl makā aizķērušās kronas, tad tās tagad iespējams iztērēt bez zaudējumiem. Igaunijā līdzšinējo nacionālo valūtu kronu varēs izmantot maksājumiem vēl divas nedēļas
un atlikumu pārdevēji vai pakalpojumu sniedzēji izdos eiro. Vēl pusgadu kronas varēs mainīt pret eiro bankās, bet centrālajā bankā kronas apmaiņai pret eiro pieņems neierobežotu laiku.
Ilze Kalniņa
Komentāri