Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Ar lepnumu par savu Piebalgu

Iveta Rozentāle
00:00
29.11.2021
72
Filma 1

Filma “es izvēlos Piebalgu” vienā vakarā piedzīvoja divas pirmizrādes. Autori Karīna rubene un mārcis Baltskars dalījās ar gada garumā radīto divu stundu garo filmu, kurā uzsvars likts uz piebaldzēniem, kas rada kultūrā, mākslā, uzņēmējdarbība un lepni sevi sauc par piebaldzēniem.

Caurvijoties četriem gadalaikiem, filmā skatāmi Piebalgai raksturīgie ikdienas un svētku notikumi, iekļaujot arī šī gada vēsturisko administratīvi teritoriālo reformu, kad Jaunpiebalgas novads apvienojās ar citiem sešiem un iekļāvās kopīgajā Cēsu novadā.

Skatītāji aplaudēja, kājās stāvot

Filmas veidotāji “Druvai” atzina, ka pirms pirmās pirmizrādes bijis milzīgs satraukums. Mārcis Baltskars atzina: “Kad pirms filmas stāvējām zāles priekšā, sajūta bija kā skolniekam eksāmenā, jo tikai mēs divi bijām darbu redzējuši. Bet pēc filmas noskatīšanās, kad skatītāji piecēlās kājās, aplaudēja un negāja prom, pārņēma tāda sajūta, kāda ir pēc labi padarīta darba, kad izjūti milzīgu gandarījumu par to, ka cilvēkiem patika, ka viņi novērtēja un ka esam radījuši paliekošu vērtību vēsturei par Piebalgu un tās ļaudīm.”

Karīna Rubene piebilda: “Kad pēc filmas stāvējām zāles aizmugurē, cilvēki nāca klāt, spieda roku, kāds bija raudājis. Pienāca kundze un teica – jūs mani nepazīstat, bet es filmā redzēju savas bērnības māju, tagad nevaru pateikt visu, ko domāju, uzrakstīšu vēstuli. Bet liels paldies! Tas bija fantastisks brīdis. Filmu veidojot, iepazinām brīnišķīgos cilvēkus, kas te dzīvo, uzzinājām stāstus par Piebalgas vērtībām, ir gandarījums, ka skatītāji atzīst – esam to parādījuši.”

Saplūst kopā esība, domas un daba

Viens no filmas varoņiem, operas “Baņuta” muzeja Zosēnos izveidotājs Guntis Gailītis atklāj, ka filmas autori nav devuši laiku sagatavoties: “Viņi piezvanīja, ka būs klāt, nofilmēja, un gatavs. Bet ir labi arī tā. Filma izveidota tā, ka grūti to ar ko citu salīdzināt, tā ir unikāla, absolūts pārsteigums – no katra intervējamā paņemta esence, apkopotās domas, saturs, daba, dažādie rakursi, ar gadalaikiem neuzkrītoši apvienojot visu saturisko. Un, protams, sentiments, ka Jaunpiebalga kā novads beidz pastāvēt, tajā pašā laikā Piebalgai kā kultūrvēsturiskajam novadam ir jāturpinās neatkarīgi no administratīvās piederības. Divas stundas paskrēja kā mirklis.”

Apstiprina lepnumu

Jaunpiebaldzēnietei, ārsta palīdzei Ilvai Grauzei pēc filmas noskatīšanās nostiprinājies lepnums par savu novadu, Jaunpie­balgas cilvēkiem: “Un ļoti liels lepnums arī par tiem, kuri nav vietējie, te ienākuši, bet, paejot gadiem, šo vietu sauc par savu. Fantastisks bija stāsts par mākslinieci, kura pēc atgriešanās no ASV (Inese Īris Liepiņa-red.) izvēlējās dzīvot Piebalgā, jo te jūtas vislabāk un izjūtas ieauž savos darbos. Ļoti emocionāli redzēt stāstu apkopojumu divu stundu garumā, apzinoties, ka filmas materiāls bija 16 stundas, pazīstot šos cilvēkus ikdienā. Un pilnīgi skudriņas skrēja, ka par to, kā par filmu stāstīja tie, kas nav dzimuši piebaldzēni, tātad to novērtē, tā uzrunājusi ne tikai vietējos.”

Ilva Grauze teic, ka ļoti paticis, kā cilvēku stāsti savijās    ar kadriem no hronikas, kā arī īpaši uzrunājis filmas sākums: “Kadri ar Raimondu (slēpošanas kompleksa “Vanagkalns” īpašnieks Rai­monds Dombrovskis- red.), kurš ziemā ar rokām rok vaļā avotiņu, simboliski parādot, – kad tu meklē, roc un roc, ir palicis vēl pēdējais zariņš, un tad jau strautiņš ir vaļā, mazā tērcīte kļūst lielāka, topot par straumi, pozitīvā nozīmē aizraujot līdzi ar citus, un viss notiek. Filmas sākums man likās tāds ļoti simbolisks. Ļoti veiksmīgas bija arī pārejas no vienas tēmas uz otru – arī par nāvi, kapusvētkiem, gadalaikiem, kas man sasaucās ar laika ritumu, kad arī dzīvē vieni notikumi pārklājas citiem, cilvēki mijiedarbojas viens ar otru.”

Nodot vērtības no paaudzes paaudzē

Filmu skatījās arī cilvēki, kuru ikdiena paiet ārpus Piebalgas, bet kuri izjūt dziļu saikni ar šo vietu. Amanda Zariņa saka, ka izbaudījusi katru kadru, jo Jaunpiebalgā ir dzimtas saknes: “Tāpēc jo īpaši bija redzēt, kā filmā iekļauti man tuvie radinieki. Kino darbs būs vērtīgs arī nākotnē bērniem un bērnu bērniem, jo tik ļoti raksturo mūs, piebaldzēnus. Esmu patīkami pārsteigta, ka filmā redzams arī mans gados jaunais brālēns, viņš bija brīnišķīgs, par to noteiktu uzslavēšu.”

Sociālantropoliģijas doktore Agnese Cimdiņa atzīst, ka sajūta pēc filmas ir ļoti saviļņojoša: “Neiztiku bez asarām. Jo Pie­balga saistās ne tikai ar skaistām bērnības atmiņām, bet faktiski ar milzīgu dzīves spēku, kas man devis varējumu visai dzīvei. Cil­vēki, ko filmā satiku, man dažādos dzīves posmos bijuši ļoti nozīmīgi, man ir ļoti liels prieks un lepnums par viņiem. Un arī vietas vērtība ir neizsakāma. Tā ir īpašu cilvēku un īpašas vietas mijiedarbība. Un faktiski filma liek aizdomāties un rada pārliecību, ja gribam, lai Latvijas laukos ir šādi cilvēki un kulturālā dzīve, jādara viss, lai tie, kam vieta ir īpaša, te paliktu, dzīvojot jēgpilnu dzīvi un darbojoties. Viņi jāatbalsta, cik vien iespējams. Kā mēs redzējām no filmas – aiziet ir viegli, bet atnākt atpakaļ ir ļoti grūti. Mākslīgi nevienu kādā vietā ielikt nevar. Vietas nozīmi veido tās mazās lauku saimniecības, amatnieki, kas Piebalgā ir ļoti specifiski un vērtīgi. Filmā ir gan dzimuši piebaldzēni, gan iebraucēji, kurus vide tik ļoti ir ņēmusi pretī, ka viņi    iejutušies. Ļoti vērtīgas arī tās vēsmas, kas ienāk no ārpuses, kas ļauj ieraudzīt vietas potenciālu citām acīm – ienācēji ar sporta aktivitātēm, ražošanu vai savu pakalpojumu ienes dažādību reģionam un ļauj to ieraudzīt citā gaismā, vērtību noteikti pavairojot. Esmu bijusi dažādās pasaules vietās, kad domāju, ko man nozīmē Latvija, lielā mērā tā ir Piebalga – bet ne jau tikai tie kalni un lejas, bet cilvēki, kas vietu veido, attiecības ar viņiem. Tās ir manas sak­nes, mana dzimta. Mani ļoti aizkustināja Lauras (Laura Kla­­­pare- red.) stāsts, kura sēja sieru, jo viņa to darīja ar ļoti dziļu jēgu, ļoti skaisti. Filmas veidotāji to bija brīnišķīgi parādījuši. Tur redzējām to pēctecību, kā attiecības ar vietu tiek nodotas tālāk. Un tas ir pamatu pamatā tam, kāpēc Piebalga ir tāda, kāda tā ir, jo vērtības tiek nodotas no paaudzes paaudzē.”

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi