Šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, palielinājās par 1,4%, gada pieauguma tempam sasniedzot 6,2%, informēja Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.
Purviņš skaidro, ka maijā tautsaimniecības izaugsmes tendences, kā arī stabilā situācija banku sistēmā un finanšu tirgos kopumā atspoguļojās naudas piedāvājuma kāpumā, tam atsākoties pēc divu mēnešu sarukuma perioda.
Liels bijis banku piesaistīto rezidentu noguldījumu palielinājums, augot gan latu, gan ārvalstu valūtas noguldījumiem, savukārt gandrīz nemainīgs saglabājās skaidrās naudas pieprasījums. Stāvoklis kreditēšanas tirgū būtiski nav mainījies, tomēr banku kredītportfeļa samazinājums maijā (par 0,3%) bija zemākais kopš pagājušā gada augusta.
Banku piesaistīto noguldījumu gada pieauguma temps veidoja 3,1%, bet skaidrās naudas apgrozībā gada pieauguma temps sasniedza 14,3%. Kā norāda Purviņš, M3 kāpumu noteica būtisks noguldījumu uz nakti un neliels termiņnoguldījumu pieaugums, vienlaikus turpinot sarukt noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu.
Neraugoties uz nelielo iekšzemes kredītu atlikuma samazinājumu, kredītu gada krituma temps maijā bāzes efekta iespaidā pat nedaudz pieauga, sasniedzot 9,1% līmeni. Praktiski nemainīgā tempā turpinājās eiro kredītu atlikuma kritums, savukārt sarūkošais latu procentu likmju līmenis līdz ar eiro procentu likmju kāpuma gaidām sekmēja salīdzinoši strauju latu kredītu pieaugumu. Maijā latos izsniegto kredītu atlikums kopā palielinājās par 5,6%, bet uzņēmumiem izsniegtie latu kredīti pieauga pat par 11,9%. Līdz ar to arī latu kredītu gada pārmaiņu temps maijā pirmo reizi kopš 2007.gada vasaras kļuva pozitīvs, bet latu kredītu īpatsvars kredītu kopapjomā pieauga līdz 8,9%.
Centrālās bankas ekonomists uzsver, ka, lai arī izaugsme ne visās jomās ir strauja un pārliecinoša, aizvien vairāk makroekonomisko rādītāji liecina, ka situācija ekonomikā kopumā sakārtojas. Viņaprāt, to apstiprināja arī nesen “Moody's” veiktais Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējuma uzlabojums un sekmīgā valdības ilgtermiņa obligāciju emisija starptautiskajos tirgos.
Savukārt uz sarūkoša bezdarba un mērena darba samaksas pieauguma fona pakāpeniski atgūstas iekšzemes pieprasījums, stimulējot arī naudas piedāvājuma kāpumu, saka Purviņš, kura vērtējumā, zināma neskaidrība līdz rudenim saglabāsies iekšzemes politiskajā jomā, tomēr to kliedēt varētu gan esošās, gan nākamās valdības kvalitatīvs darbs 2012.gada budžeta izstrādē, neatkāpjoties no solītā deficīta mērķa 2,5% no IKP līmenī.
“Līdz ar skaidrību fiskālajā jomā papildu drošība veidotos arī kreditēšanas procesos, kur par pozitīvu signālu var uzskatīt minēto aktivitāti latu kredītu izsniegšanā un krituma apstāšanos uzņēmējdarbības sektora kreditēšanā. Par pozitīvām tirgus atkopšanās perspektīvām jau tuvākā gada laikā liecina arī banku konkurences pastiprināšanās, līdz ar vairāku jaunu spēlētāju aktivizēšanos iekšzemes kredītu tirgū, kā arī kredītportfeļa kvalitātes rādītāju stabilizēšanās,” sacīja Purviņš.
NOZARE.LV
Komentāri