Vairāk nekā pusei jeb 62% Latvijas iedzīvotāju nav uzkrājumu vecumdienām, liecina “Swedbank” veiktā aptauja par iedzīvotāju privāto pensiju.
Lai arī iedzīvotāji atzīst, ka uzkrājumu līmenis vecumdienām ir pārāk zems un būtu jāuzkrāj vairāk, taču konkrētu rīcību šī jautājuma risināšanai viņi izvēlas atlikt, biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja “Swedbank” preses sekretāre Kristīne Jakubovska.
Mazāk nekā desmitā daļa jeb 9% aptaujāto respondentu norādījuši, ka viņu uzkrājumi vecumdienām ir normas robežās, bet 2% tos novērtējuši kā lielus. Tomēr lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 62% vispār nav uzkrājumu vecumdienām, vai arī tie tiek vērtēti kā zemi vai drīzāk zemi – 27% respondentu.
Pārliecinošs vairākums jeb 70% iedzīvotāju, kam līdz pensijai palikuši mazāk nekā 10 līdz 12 gadi, atzīst, ka vecumdienām neko nav iekrājuši. Tikai 10% savus uzkrājumus vērtē normas robežās. Lielākā daļa iedzīvotāju (72%), kuri vecāki par 50 gadiem, uzskata, ka būtu jāuzkrāj vairāk vai pat daudz vairāk, bet tikai 14% plāno tuvākajā laikā sākt veidot privāto pensiju, proti, pievienoties pensiju trešajam līmenim.
Aptaujas dati liecina, ka savu privāto pensiju jeb uzkrājumus pensiju trešajā līmenī veido cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 26% respondentu jau veic uzkrājumus pensiju trešajā līmenī. Otra aktīvākā vecuma grupa, kas veido privātās pensijas uzkrājumus, ir cilvēki no 30 līdz 39 gadiem – 18% respondentu.
Vienlaikus 5% respondentu plānojuši parūpēties par savām vecumdienām, sākot krāt līdzekļus pensiju trešajā līmenī. Savukārt 13% jeb katrs septītais iedzīvotājs plāno sākt veidot privāto pensiju pēc pāris gadiem. Vislielākā interese ir tieši gados jauniem cilvēkiem, vecumā no 20 līdz 29 gadiem, no kuriem 17% plānojuši pēc pāris gadiem sākt uzkrāt līdzekļus pensiju trešajā līmenī.
Kā uzsver “Swedbank” Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons, valsts pensija nespēs nodrošināt pietiekamus ienākumus vecumdienās, jo aprēķini rāda, ka no pensiju pirmā un otrā līmeņa pensijas apmērs varētu būt tikai 40% no tiem ienākumiem, kādi tie bijuši pirms pensionēšanās.
Savukārt, pēc “Swedbank” aplēsēm, pārtikušām vecumdienām nepieciešami aptuveni 70% no šī brīža ienākumiem.
“Svarīgākais, kas jāapzinās, ka katrs pats ir atbildīgs par savām vecumdienām un paļaušanās uz kādiem nezināmiem apstākļiem nākotnē ir ļoti riskanta,” brīdina Jansons, uzsverot, ka, jo ātrāk cilvēki sāk veidot uzkrājumus pensijas fondā, jo lielāka būs uzkrājuma summa termiņa beigās.
Aptauja veikta, izvaicājot 1168 respondentus 15 līdz 74 gadu vecumā Rīgā, lielākajās pilsētās un reģionos. Pētījumu veica “Omnicom Media Group”.
NOZARE.LV
Komentāri