Kopumā tikai 14% Latvijas iedzīvotāju tic Latvijas valsts augstāko amatpersonu teiktajam, kad tās runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, liecina pētījumu centra SKDS 2011.gada novembrī veiktās aptaujas dati. Turklāt tam pilnībā tic tikai 1%, bet drīzāk tic 13%. Savukārt 81% apgalvo, ka augstāko amatpersonu teiktajam kopumā netic, turklāt tam nemaz netic 40%, bet drīzāk netic 41% iedzīvotāju. 2011.gada novembrī iegūtie rādītāji ir ļoti tuvi tam uzticēšanās līmenim, kāds tika konstatēts pirms gada – 2010.gada novembrī, kad kopumā 12% pauda uzticēšanos, bet 81% – neuzticēšanos. Situācija bija mazliet labāka 2008.gada novembrī, kad valsts augstākajām amatpersonām uzticējās 16%, bet neuzticējās 72%, norāda SKDS. Vislielākās atšķirības vērojamas saistībā ar pilnīgu neuzticēšanos – ja 2008.gadā tādu pauda 26%, tad šogad tie ir 40%. Viszemākais uzticēšanās līmenis tika konstatēts 2009.gada nogalē (pēc tam, kad bija piedzīvots “Parex bankas” krahs, logu izdauzīšana Saeimai un sabiedrības uzticība varai kopumā sasniedza savu vēsturiski zemāko punktu), kad uzticēšanos valsts amatpersonu teiktajam pauda tikai 8%, bet neuzticēšanos – 88%. Turklāt 51% izteica pilnīgu neuzticēšanos. Aptaujas rezultāti liecina, ka no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām biežāk nekā caurmērā augstāko amatpersonu teiktajam tic gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji – vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem un Rīgā dzīvojošie. SKDS norāda, ka tik zems kopējais uzticības līmenis valsts amatpersonām un to teiktajam rada ļoti pateicīgu augsni tiem notikumiem, kas risinājās saistībā ar AS “Swedbank” aizvadītās nedēļas nogalē. Tas liecina, ka amatpersonu komunikācija ar sabiedrību, runājot gan par banku un finansiālo stabilitāti, gan kopumā stāvokli valstī, ir ļoti apgrūtināta, jo, lai cik atklāti un godīgi amatpersonas par šiem jautājumiem runātu, lielākā daļa sabiedrības viņu teiktajam vienalga neticēs un apšaubīs visu, kas ir publiski izskanējis. Aptaujas dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. LETA
Komentāri