Perspektīva, kad degvielas uzpildes stacijās uz cenrāžiem ieraudzīsim viena lata skaitli, diemžēl kļūst aizvien reālāka, sacīja AS “Rietumu Banka” eksperts Igors Zujevs. Pēc viņa sacītā, pašreizējo benzīna cenu dinamiku Latvijā izskaidro vairāki faktori. Pirmkārt, valsts nodokļu politika, jo neatņemama degvielas mazumtirdzniecības cenas daļa Latvijas degvielas uzpildes stacijās, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ir akcīzes nodoklis. “ES dalībvalstīs akcīzes daļa mazumtirdzniecības cenā būtiski atšķiras, neraugoties uz Eiropas valdību centieniem šajā jautājumā ieviest vienotu nodokļu politiku. Piemēram, Nīderlandē akcīzes nodoklis veido 60% no mazumtirdzniecības cenas – tieši tādēļ tur ir visaugstākās benzīna cenas – 1,22 lati par litru. Starp līderiem akcīzes nodokļa ziņā ir arī Lielbritānija, Grieķija un Zviedrija. Caurmērā cena Eiropā ir apmēram 1,05 lati (1,48 eiro) par litru,” sacīja eksperts. Zujevs stāstīja, ka Latvijā akcīzes nodoklis veido 50% no benzīna mazumtirdzniecības cenas un 43% no dīzeļdegvielas cenas. Kaimiņos Baltijas valstīs šis rādītājs ir līdzīgs, kas arī izskaidro ārkārtīgi nelielo cenu atšķirību starp tām. “Otrkārt, janvārī Latvijā stājās spēkā prasība enerģētikas uzņēmumiem uzglabāt obligātās degvielas rezerves. Tādējādi aug benzīna tirgotāju izdevumi, kas neizbēgami izraisa cenu kāpumu uzpildes stacijās. Tomēr svarīgākais benzīna cenu kāpuma faktors tuvākajā nākotnē būs saistīts ar ES Irānas naftai izsludināto embargo. Latvijā tirgojamā degviela tiek ražota Norvēģijā un Somijā, Krievijas benzīna tirgū tikpat kā nav. ES valstīs ik dienu tiek importēti līdz 700 000 barelu naftas, tostarp no patlaban nežēlastībā kritušās Irānas,” stāstīja Zujevs. Viņš norādīja, ka uz Eiropas valdību lēmumu par embargo noteikšanu Irānas valdība atbildēja ar draudiem pārtraukt piegādes, pat negaidot, kad izbeigsies spēkā esošie līgumi. “Šāda notikumu attīstība izraisīs strauju naftas cenu kāpumu, kas negatīvi ietekmēs naftas pārstrādātājus Eiropā. Ir acīmredzams, ka, izejvielai kļūstot dārgākai, gala produkts, šajā gadījumā benzīns un citi naftas produkti, kļūs ievērojami dārgāki,” uzsvēra eksperts. “Daži eksperti uzskata, ka līdz brīdim, kad spēkā stāsies Irānas naftai noteiktais embargo, var tikt sakārtotas izejvielu piegādes ES no tādām valstīm kā Lībija, Irāka un Saūda Arābija. Taču šī pāreja, pat ja tā notiks, nebūs ātra. Tai būs nepieciešami vairāki mēneši. Un tikmēr, kamēr Eiropā nesāks darboties jaunie naftas piegādes kanāli, tās ekonomika kopumā un visi tās autobraucēji tostarp cietīs augsto benzīna, dīzeļdegvielas un motoreļļas cenu dēļ. Tas viss liek domāt par to, ka autovadītājiem nebūt ne iepriecinošā perspektīva degvielas uzpildes stacijās uz cenrāžiem ieraudzīt viena lata skaitli diemžēl kļūst aizvien reālāka,” teica Zujevs. Jau ziņots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri janvārī oficiāli apstiprināja embargo noteikšanu Irānas naftas importam, šādi pastiprinot uz Teherānu izdarīto spiedienu saistībā ar tās kodolprogrammu, ko Rietumi uzskata par aizsegu kodolieroču iegūšanai. Jau ziņots, ka sekojot naftas produktu cenu izmaiņām, benzīna cenas šīs nedēļas sākumā SIA “Latvija Statoil” degvielas uzpildes stacijās (DUS) bija nemainīgas un litrs maksāja 97,4 santīmus. Savukārt dīzeļdegvielas cena “Latvija Statoil” tīklā tika samazināta par 0,5 santīmiem – līdz 96,9 santīmiem. Cena samazināta arī uzlabotajai dīzeļdegvielai – “Fortis plus” – līdz 97,9 santīmiem par litru. Arī “Neste Latvija” DUS cenu dinamika ir līdzīga – benzīns joprojām maksā 96,2 santīmus par litru, bet dīzeļdegvielai cena par 0,5 santīmiem samazināta – līdz 95,7 santīmiem. NOZARE.LV
Komentāri