2010.gadā relatīvam nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti 425 000 jeb 19% iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības riska indekss 2010.gadā bija Rīgā – 12%, bet visaugstākais Latgalē – 30%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā apsekojuma “Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” provizoriskie dati. Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010.gadā – jau 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada. Nodarbinātība ir stabils pamats ģimeņu materiālās labklājības nodrošināšanai, norāda CSP. Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem. 2010.gads bija gads, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga. Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8,2% līdz 7,8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem – ir pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā. Nabadzības risks nepilnu darbu laiku strādājošajiem 2010.gadā faktiski bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%). Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010.gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%). 2010.gadā ir palielinājusies starpība starp nabadzības riskam pakļauto personu faktiskiem ienākumiem un nabadzības riska slieksni (relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa). Tā ir pieaugusi no 29% (zem nabadzības riska sliekšņa) 2008.gadā un 2009.gadā līdz 32% 2010.gadā, kas liecina, ka nabadzības dziļums šajās mājsaimniecībās ir pieaudzis. Nabadzības riska slieksnis un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās. EU-SILC apsekojuma dati liecina par būtiskām izmaiņām mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu apjomā un struktūrā. 2010.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, saruka līdz 201 latam, kas ir par 5,9% jeb 13 latiem mazāk nekā 2009.gadā. Samazinoties kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2010.gadā jau otro gadu pēc kārtas ir pazeminājies. 2010.gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija 149 lati mēnesī (2009.gadā – 160 lati, 2008.gadā – 192 lati). Iegūto monetārās nabadzības un sociālās nevienlīdzības indikatoru datu avots ir EU-SILC apsekojums. Tajā 2011.gadā tika aptaujāti 6600 mājsaimniecību un tika intervēti 13 500 16 gadus veci un vecāki respondenti. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2010.gadu. NOZARE.LV
Komentāri