Lielākajā daļā slēgto Latvijas skolu ir izvietotas dažādas pašvaldības iestādes, kas galvenokārt saistītas ar brīvā laika pavadīšanu un sociālo aprūpi, raksta laikraksts “Diena”. Atsevišķos gadījumos skolām rasts cits pielietojums, piemēram, bijušajā skolā telpas atradusi medību saimniecība Kārsavas novada Vītolos, veikaliņš Aizgāršā, birojs Kocēnu novada Zilākalna miestiņā, bet Korģenē, iespējams, atvērs frizētavu. Daļa ēku atjaunotas par Eiropas fondu naudu, daļai piesaistīts Sorosa fonda mērķa finansējums, daļa pašvaldību tikušas galā pašu spēkiem un tagad 32 no 72 slēgtajām un 50 reorganizētajām skolām notiek sporta nodarbības, kultūras pasākumi, kursi, pulciņi, pensionāru un jauniešu saieti, izveidoti sociālās aprūpes centri un dzīvokļi. Piemēram, Ventspils novadā slēgtās Ziru un Usmas pamatskolas iznomātas labdarības organizācijām. Novada domes priekšsēdētāja vietniece Gunta Ansone stāstījusi: “Usmas skolā, kas pirms slēgšanas bija ļoti labā tehniskajā stāvoklī, ir sociālās aprūpes centrs, Ziru pamatskolā izveidots krīzes centrs.” Ansone piebildusi, lai skolu ēkas nestāvētu tukšas, meklējuši īrniekus, gājuši un personīgi uzrunājuši potenciālos sadarbības partnerus, un šādu risinājumu atzīst par veiksmīgu. Arī Kārsavas novadā trijām slēgtajām skolām atrasti īrnieki. Novada izpilddirektors Pēteris Labanovskis stāstījis, ka par Vītolu pamatskolas nomu noslēgts līgums ar mednieku biedrību par medību saimniecības ierīkošanu. Aizgāršas pamatskolā telpas īrē veikalnieks. Tāpat interese izrādīta par Mežvidu pamatskolas nomu, divi uzņēmumi tur vēlējušies izveidot ražošanas uzņēmumu, bet krīzes dēļ ideja izčibējusi, pagaidām skola stāv tukša. “Veidojot novadu, katrs pagasts par apvienošanās naudu centās sakārtot savas iestādes, tagad tām ir savas ēkas pietiekami labā stāvoklī, tāpēc izšķīrāmies par skolu ēku iznomāšanu,” piebildis izpilddirektors. Daļa slēgto vai apvienoto skolu atradās pilīs un muižās, tāpēc tās saglabāt jo īpaši svarīgi – Lūznavas muižā notiek restaurācijas darbi, Pelču pilī iemitinājusies daļa internātskolas, bet Jaunauces pili tagad izmanto sabiedriskām vajadzībām. Tikai 15 no visām slēgtajām skolām stāv tukšas un neapdzīvotas. Pašvaldību pārstāvji stāsta, ka ziemā tās minimāli apkurina un pieskata. Taču šīs ēkas lielākoties ir vecas, tāpēc, iespējams, daļa no tām tā arī aizies postā. Vēl desmit skolu ēkas, lai uzturētu pie dzīvības, izmanto atsevišķiem pasākumiem – sarīko kādu pensionāru saietu, nosvin jubileju vai rīko bēru mielastu. Skolās, kas pievienotas citām izglītības iestādēm, gan lielākoties turpinās mācības vai izveidotas bērnudārzu grupas. Tā tas ir visās Rīgas slēgtajās un apvienotajās skolās, kur, pārvietojot izglītības iestādes, atbrīvotas tām nepiemērotās vai privātīpašniekiem piederošās telpas. LETA
Komentāri