Pēdējā gada laikā kolektīvās iepirkšanās portāli savairojušies lielā skaitā. Latvijā to ir apmēram 40. Portālos
tiek piedāvāts viss, sākot no ikdienas sīkumiem, daždažādiem skaistumkopšanas piedāvājumiem līdz pat ceļojumiem uz tālām zemēm. Atlaides
piesola līdz pat 70 procentiem un, kā liecina informācija, interneta lietotāji šo iespēju izmanto ļoti labprāt. Dažkārt gan tie, kuri izmantojuši kolektīvās iepirkšanās pakalpojumus, norāda, ka jābūt piesardzīgiem, un nevar grābt tikai tāpēc, ka “pa lēto”. Pirms pirkšanas labāk sazvanīties ar pakalpojuma sniedzēju un noskaidrot, vai tiešām par noteikto summu būs konkrētais pakalpojums.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane norāda, ka portāli gūst arvien lielāku popularitāti, tāpēc pieaug arī saņemto sūdzību skaits. Visbiežāk cilvēki neapmierināti, ka viņiem nav ļauts izmantot atteikuma tiesības, kas pēc normatīvajiem aktiem pienākas. Proti, 14 dienu laikā var atteikties no kupona, pakalpojuma vai preces, ja tas nav saņemts. Dažkārt cilvēki sūdzas, ka nespēj izmantot kuponu līdz nosacītajam termiņam, jo grib rezervēt pakalpojumu pēdējās dienās, kad viss jau izrādās aizņemts.
“Cilvēkiem
rūpīgi jāiepazīstas ar piedāvājumu, jāizlasa pakalpojuma apraksts un tā saņemšanas kārtība, lai pēc tam nebūtu domstarpību,” norāda S. Gertmane.
Arī mūsu puses uzņēmēji iesaistījušies
akcijās kolektīvās iepirkšanās portālos un viņu pieredze ir dažāda. “Ozolkalns” SIA valdes priekšsēdētājs Ģirts Kaļķis sadarbību ar kolektīvās iepirkšanās portāliem vērtē pozitīvi: “Kā mārketinga aktivitāte tas noder, jo ļauj par sevi atgādināt plašam lokam, netērējot papildu naudu.”
Taču svarīgi esot izdarīt pareizo izvēli, ar kuru portālu sadarboties. Katram portālam ir savi noteikumi, tāpēc pirms piekrist, vajag rūpīgi iepazīties ar piedāvājumu.
“Ozolkalns” atlaižu kuponus piedāvājis gan ziemas sezonā, gan tagad – vasarā.
“Ziema beidzās ātrāk, daļa kuponu palika neizmantota, lai arī naudu par to jau bijām saņēmuši, jo portāls mums pārskaitīja pusi no maksas par katru nopirkto kuponu. Neatkarīgi, vai tas bija izmantots vai ne.
Protams, klienti bija neapmierināti, zvanīja, prasīja, kāpēc ziema beidzās, bet tur mēs neko nevaram ietekmēt.
Taču, manuprāt, ar šīm atlaidēm nevar pārāk aizrauties. Patlaban piedzīvojumu parki ļoti aktīvi iesaistījušies, un rezultātā sanāk, ka tirgus cena ir atlaides cena, bet tas nav pareizi. Tas var pamatīgi kaitēt biznesam, jo pamatcena nav grābta no gaisa, tai ir ekonomisks aprēķins. Tāpēc ilgstoši strādāt ar tādām atlaidēm nav iespējams.”
Baseina “Rifs” īpašniekam Edmundam Gravam pieredze sadarbībā ar kolektīvās iepirkšanās portāliem ir krietni rūgtāka. Kā viņš atzīst, tik dārga reklāma savā mūžā nav bijusi: ” Jā, tolaik mūsu piedāvājumu apskatījās 70 tūkstoši visā Latvijā, bet
atlaižu kuponus galvenokārt nopirka regulārie apmeklētāji. Jaunie klienti, uz kuriem, iesaistoties šajā akcijā,
bija galvenā cerība, izrādījās vien nieka pieci procenti, un tie paši tikai vienreiz atbrauca. Apgrozījums šajos trīs mēnešos, kamēr bija akcija, nokrita uz pusi.”
Viņš norāda, ka no šīs sadarbības ieguvēji bijuši tikai portāla īpašnieki, bet uzņēmējam nācies sniegt pakalpojumu ar 75 procentu atlaidi. Lai piedāvājumu iekļautu portālā, tam bija jābūt ar 50 procentu atlaidi, bet no atlikušajiem puse aizgāja portālam kā komisijas maksa.
“Portālam nauda no kuponu pircējiem ienāca uzreiz, bet man maksāja vien mēnesi pēc tam, kad klients atbrauca un izmantoja kuponu. Piedevām noteikumi bija tādi, ka man nekas netika no tiem, kuri nopirka, bet neatnāca. Visa nauda palika portāla rīcībā.
Iesaistoties akcijā, bija vēlme piesaistīt jaunus klientus, bet izdevīgi tas bija tikai pastāvīgajiem klientiem, kuri sapirkās kuponus un varēja izmantot. Toties es trīs mēnešus strādāju zem pašizmaksas,” atzīst E. Grava, uzsverot, ka vairs šādās akcijās nepiedalīsies.
Kolektīvās iepirkšanās portālu nozīme tūrismā tiek vērtēta negatīvi. Biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā “Relaks tūre” valdes locekle Evita Grāvīte atzīst, ka tas ir vienkārši vājprātīgi: “Uz šiem portāliem esmu drausmīgi nikna. Visu laiku esam turējušies tam pretī. Ja redzu, ka autobusu tūrismā braucienu uz Horvātiju pārdod par 154 latiem, mati ceļas stāvus. Esam mēģinājuši sarēķināt, kā iespējams dabūt tādu cenu.”
Pēc viņas teiktā, ar procentuālām atlaidēm esot jāuzmanās, jo var izrādīties, ka klientu gaida nepatīkami pārsteigumi: “Cilvēks nonāk galamērķī un saprot, ka apartamenti ir astoņvietīgi, ka tur nav iespējams pagatavot ēdienu, ka vīrieši un sievietes tiek salikti kopā. Turklāt uz vietas jāpiemaksā par vienu ekskursiju, otru, un rezultātā piedāvātā summa kāpj. Šie cilvēki, atbraucot mājās, ir ļoti dusmīgi.”
Jānis Gabrāns
Komentāri