OLYMPUS DIGITAL CAMERA
Vasaras saulgriežu svētku svinēšana nav iedomājama bez ugunskura kuršanas, tādēļ līdztekus jautrībai eksperti aicina iedzīvotājus būt apdomīgiem un izvairīties no pārdrošas, veselībai un dzīvībai bīstamas rīcības, kurot Jāņu ugunskurus.
Latvijas Universitātes asociētais profesors un etnomuzikologs Valdis Muktupāvels aģentūrai LETA minēja, ka Jāņu svinēšanas tradīcija nāk no senākiem laikiem, kad lielākā daļa latviešu bija zemnieku tauta – ar rūpēm par ražu, izdzīvošanu un auglīgu augsni. Uguns tad saistījās ar auglību.
Savulaik tika uzskatīts, ka uguns ir tā, kas aizvieto sauli gada visīsākajā naktī, kad aktivizējas ne tikai labie, bet arī tumsas spēki. Jāņuguni iededz vēl pirms saules rieta, un tai jādeg līdz pat rītausmai.
Latviešu folklorā minēti dažādi ugunskura kuršanas veidi. Tradicionāli ugunskurs tiek veidots tā, ka tas virs zemes sakrauts no malkas piramīdveida krāvumā, un tas ir izveidots tuvumā svinēšanas vietai.
“Mūsu senču iecienīta bija četrus līdz piecus metrus gara ar ozola vītnēm rotāta uguns kārts jeb pūdele. Tās aizdegšana liecināja, ka mājā tiek gaidīti Jāņa bērni. Vēl senči veidoja par saules riteni dēvēto uguns riteni, ko aizdedzināja un ritināja lejā no pakalniem,” stāstīja Muktupāvels.
Lai Jāņuguns baudīšana būtu veselībai un videi droša, SIA “Zaļā josta” valdes loceklis Mārtiņš Krūmiņš iesaka aizdomāties par to, kas tiek dedzināts Jāņu ugunskurā. Ugunskurā nedrīkst mest dažāda veida plastmasas iepakojumus, jo tādējādi gaisā izplatās videi un veselībai bīstami izgarojumi, ķīmiski savienojumi, kas rodas, iepakojumam nepilnīgi sadegot.
“Ja ugunskurā dedzināti plastmasas atkritumi, gaļu vai dārzeņus tajā cept vairs nedrīkst, jo kaitīgos savienojumus, kas turpina izdalīties no ugunskura, apēdam līdz ar tajā gatavoto ēdienu. Plastmasa, kas ir šķietami nevainīgs iepakojums, sadeg tikai ļoti augstā temperatūrā, kas mērāma virs 1000 grādu, taču ugunskura temperatūra ir vien 300 līdz 400 grādiem,” norādīja Krūmiņš.
“Zaļās jostas” valdes loceklis aicina svinētājus ugunskurā dedzināt tikai malku, zarus, papīru vai pagājušā gada vainagu, bet ne plastmasas, gumijas vai citus ķīmiskus atkritumus.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Paulis Tretjakovs uzsver, ka ir rūpīgi jāizvēlas vieta, kur ierīkot ugunskuru, kā arī iespēju robežās jāizvērtē uguns izplatīšanās iespējamība.
Ideālā variantā ugunskurs jāplāno vismaz desmit metrus no kokiem, ēkām, sētām un citām ugunsnedrošām vietām. Paaugstināta ugunsdrošība jāievēro visiem līgotājiem, kas plāno doties svētkus svinēt pie dabas, jo mežos patlaban ir ugunsbīstamais periods. Ugunskurus drīkst kurt tikai īpaši tam paredzētās un ierīkotās vietās, atgādina Tretjakovs.
VUGD pārstāvis aicināja uguns iekuršanai neizmantot šķidrumus, kas nav paredzēti šim mērķim, piemēram, benzīnu un dīzeļdegvielu, kas ir sprādzienbīstami un viegli uzliesmojoši. Ja ugunskuru neizdodas iekurt ar skalu palīdzību, talkā jāņem degšķīdums. Tāpat visu Jāņu nakti jāgādā, lai ugunskurs netiktu atstāts bez ievērības, jo vējš var mainīties un liesmas pārmesties uz tuvumā atstātiem priekšmetiem. Savukārt ugunskura dzēšanai pa rokai ieteicams turēt smiltis un ūdeni.
Līgotājiem jāraugās, lai, lecot pār ugunskuru, mugurā nebūtu sintētisks apģērbs, kas var viegli uzliesmot.
LETA
Komentāri