Šonedēļ ar 20 000 strauta foreļu mazuļu ielaišanu Gaujas upes baseinā noslēgusies zivju mazuļu ielaišana “Skonto būves” iniciētajā projektā “Miljons foreļu atgriešanās”, kas tika īstenots jau otro gadu.
Šā gada pavasarī septiņu upju baseinos ielaisti 250 000 strauta foreļu mazuļu, bet divu gadu laikā upēs ielaists jau pusmiljons. Nākamā, nu jau pēc kārtas trešā, zivju ielaišana plānota nākamā gada pavasarī, aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Blaua.
Lai strauta foreles atgrieztos Latvijas upēs, mazuļu ielaišana ir tikai pirmais solis. Ielaistās foreles vēl ir jānosargā un, lai to izdarītu, nepietiek ar vides inspektoru un biedrību aktīvu darbu, nepieciešams visas sabiedrības atbalsts, norādīja “Skonto būves” valdes loceklis Māris Kvite.
“Skonto būve” aicina būt atbildīgiem par vidi, kā arī neatbalstīt nelegālo un zivīm nedraudzīgo makšķerēšanu. Ja visiem kopīgiem spēkiem izdosies šīs strauta foreles nosargāt, tad pēc četriem gadiem zivis spēs vairoties jau dabīgā ceļā un šāda akcija tuvāko gadu laikā vairs nebūs nepieciešama. Pēc biedrības “Mēs zivīm” novērojumiem, pērn ielaistās zivtiņas ir iedzīvojušās labi un ir sasniegušas jau vairāk nekā desmit centimetru garumu.
Lai atjaunotu strauta foreļu populāciju, četru gadu laikā Latvijas upēs tiks ielaists miljons strauta foreļu mazuļu – katru gadu pa 250 000. Projektu realizēt palīdz biedrība “Mēs zivīm”.
Biedrības “Mēs zivīm” valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra atzina, ka šogad zivju ielaišanas process, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad notika pirmā strauta foreļu mazuļu izlaišana, ir noritējis raitāk. Vietējās makšķernieku biedrības un kopas pērn guva lielisku pieredzi, un šogad biedrībai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar tām.
“Jau otro gadu strauta foreļu mazuļus laižam tiem īpaši izmeklētās vietās, kur tie, ielaisti ūdenī, spēj paslēpties no dabiskajiem ienaidniekiem, tostarp citām plēsīgām zivīm un ūdriem. Kopumā šī akcija aicina līdzdarboties arī cilvēkus dažādos līmeņos. Tajā ir iesaistījušies ne tikai idejas autori, zivju audzētāji, biedrības, bet arī pašvaldības, kas brīvprātīgajiem ir sākušas izsniegt licences malu zvejnieku sodīšanai,” vēstīja vides eksperts un makšķernieks Māris Olte.
Zivju mazuļu izlaišanas vietas izvēlētas, balstoties uz zinātniskiem Latvijas upju izpētes datiem, lai atjaunotu strauta foreļu populāciju upēs, kas ir piemērotas strauta forelēm, bet tajās to nav vai ir ļoti maz un to turpmākā attīstība ir apdraudēta.
No pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR” ir saņemta atļauja ielaist strauta foreļu mazuļus septiņos Latvijas upju baseinos un 37 izlaišanas vietās. Foreļu ielaišanas vietas četru gadu laikā netiks mainītas, lai, ņemot vērā strauta foreļu dzīves ciklu, pēc projekta īstenošanas tās noteiktajās upēs spētu vairoties jau dabīgā ceļā.
LETA
Komentāri