Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Līdz 2016.gadam uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentos plānots ieguldīt 150 miljonus latu

Druva
10:44
23.06.2012
6

Līdz 2016.gadam uzņēmējdarbības veicināšanas instrumentos plānots ieguldīt 150 miljonus latu, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā “Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmas 2007.-2013.gadam izpilde 2011.gadā”, kas pieejams valdības dokumentu vietnē “eportfelis”.

EM norādīja, ka komercdarbības sākšanai, tālākai tās attīstīšanai, tostarp inovatīvu projektu īstenošanai EM sadarbībā ar valsts institūcijām un finanšu starpniekinstitūcijām – Latvijas Garantiju aģentūru (LGA), VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”), AS “Swedbank”, AS “SEB banka”, Eiropas Investīciju fonds (EIF) u.c. – 2011.gadā nodrošināja aizdevumus, individuālās garantijas, īstermiņa eksporta garantijas, riska kapitāla, sagatavošanas un uzsākšanas kapitāla finansējumu, mezanīna aizdevumus u.c.

Plānots, ka laika posmā līdz 2016.gadam kopumā šajos instrumentos tiks ieguldīti 150 miljoni latu, atbalstot 1000 uzņēmumus.

Līdz 2011.gada beigām “Hipotēku bankas” programmas ''Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai” ietvaros noslēgti 17 līgumi 16,1 miljonu latu apmērā. “Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes aizdevumu programmas” piešķirti 248 aizdevumi par kopējo summu 10,9 miljoni latu.

2011.gadā EIF izvēlētās finanšu starpniekinstitūcijas – “SEB banka” un “Swedbank” – turpināja nodrošināt ilgtermiņa finansēšanas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, galvenokārt jauniem apstrādes rūpniecības nozaru projektiem, programmas “Augsta riska aizdevumu instruments” ietvaros. Līdz 2011.gada beigām programmas ietvaros kopumā ir izsniegti 26 aizdevumi par kopējo summu 9,51miljons latu. Kopējais uzņēmumiem pieejamais finansējums, ieskaitot banku līdzfinansējumu (50%), līdz 2012.gada septembrim pārsniedz 61 miljonu latu.

Riska kapitāla finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem 2011.gadā varēja saņemt SIA “BaltCap Management Latvia”, ar ko EIF 2010.gadā parakstīja līgumu par riska kapitāla finansējuma pārvaldīšanu un ieviešanu. Piesaistot privāto līdzfinansējumu, izveidotajam fondam investīcijām plānots novirzīt vairāk nekā 21 miljonu latu. Riska kapitāla finansējumu komersanti var izmantot produktu izstrādē un sākotnējā mārketingā, kā arī savā izaugsmē un darbības paplašināšanā. 2011.gadā ir veiktas trīs investīcijas par kopējo summu 2,28 miljoni latu.

Savukārt SIA “Imprimatur Capital Baltics”, kas saskaņā ar 2010.gadā noslēgto līgumu ar EIF atbild par sēklas kapitāla un uzsākšanas kapitāla fonda instrumenta ieviešanu, līdz 2011.gada 31.decembrim ir veicis kopumā četras sēklas kapitāla investīcijas trīs komersantu pamatkapitālā 290 000 latu apmērā un divas uzsākšanas kapitāla investīcijas 560 000 latu apmērā.

LGA administrētās valsts atbalsta programmas “Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai” ietvaros 2011.gadā tika turpināta kredītu garantiju, kā arī saskaņā ar valsts atbalsta programmu “Īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumi” – eksporta kredītu garantiju izsniegšana komersantiem. Kopumā 2011.gadā kredītu garantiju programmas ietvaros tika saņemti 160 komersantu pieteikumi, no kuriem 78 komersantiem tika izsniegta 101 garantija par kopējo garantiju apjomu 30,2 miljoni latu. Savukārt garantēto kredītu apjoms 2011.gadā bija 78,8 miljoni latu. 2011.gadā tika veiktas izmaiņas valsts atbalsta programmas nosacījumos, paredzot, ka papildus līdz šim pieejamajām garantijām apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumiem, finanšu līzingam un faktoringam, tiek izsniegtas arī konkursa, avansa maksājuma, maksājuma, izpildes un laika garantijas.

2011.gadā eksporta kredītu garantiju programmas ietvaros LGA noslēdza 25 eksporta kredītu garantijas līgumus un izsniegto garantiju apjoms veidoja 1,25 miljoniem latu. Lielākā daļa komersantu, ar kuriem noslēgti līgumi, pārstāv apstrādes rūpniecības sektoru. Pārsvarā tiek eksportēts uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Nigēriju, Ukrainu, Maķedoniju un Kirgizstānu. Eksporta kredīts ir LGA uzņemtās saistības atlīdzināt eksportētājam vai eksportētāju finansējošai iestādei zaudējumus, kas rodas, ja iestājas kāds no komerciālajiem vai politiskajiem riskiem un ārvalstu pasūtītājs neveic atlikto maksājumu par piegādāto preci vai pakalpojumu eksporta līgumā noteiktajā atliktā maksājuma termiņā.

2011.gada nogalē LGA sāka jauna aizdevuma veida – mezanīna aizdevuma – piedāvāšanu komersantiem. Programmas ietvaros LGA komersantiem ar augstu izaugsmes potenciālu nodrošina iespēju saņemt ilgtermiņa finansējumu mezanīna aizdevumu veidā, kas ir ar paaugstinātu kredīta risku un pazeminātām nodrošinājuma prasībām, salīdzinot ar bankas aizdevumu. Pieejamais finansējums programmā līdz 2013.gada beigām ir 17,7 miljoni latu. 2011.gadā tika apstiprināti divi pieteikumi 1,1 miljona latu apmērā. Plānots, ka laika posmā no 2011.gada līdz 2015.gada beigām LGA izsniegs aizdevumus 47 komersantiem.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
172

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi