Maize ir viens no pārtikas produktiem, ko galdā ceļ visi. Taču maizes ir ļoti dažādas, tāpat kā sastāvdaļas, ko cepšanā izmanto dažādas ceptuves. Reti vairs kāda maiznīca baltmaizei
izmanto vien pienu un sviestu, lielākoties sastāvdaļās sviesta vietā ir augu eļļa vai margarīns. Un dažādas izejvielu sastāvs nereti raisa pircēju diskusijas.
Vieniem garšo baltmaize, citiem rupjmaize, vēl citiem saldskābmaize un dažādas saldās maizes. Kas nosaka izvēli, iegādājoties maizi – izskats, izejvielas, ceptuves vārds vai cena? Bieži vien cilvēks veikalā tver pēc maizes, kuras garša šķiet tīkamākā, bet bieži vien izvēli ietekmē cena. Tomēr aizvien vairāk cilvēku uzmanību pievērš arī izejvielām, kas izmantotas maizes mīklai. Tā kāds “Druvas” lasītājs mudināja papētīt baltmaizes sastāvu un īpaši jau to, vai to cepšanā netiek izmantota eļļa, kas izgatavota no ģenētiski modificētām sojas pupiņām, kā arī vai margarīnā nav transtauku – daļēji hidrogenēto augu tauku. Gan par ģenētiski modificētiem produktiem, gan transtaukiem un to, vai šādi produkti ir vai nav labvēlīgi veselībai laiku pa laikam izceļas karstas debates.
“Druvas” lasītāju interesi piesaistīja tas, ka SIA “Cēsu maiznīca” piena batona sastāvā norādīts arī kāds uzlabotājs, kas satur soju. Uzņēmuma vadītāja Sarmīte Balode paskaidroja: “Sojas maizes pamatsastāvdaļās nav, taču, piemēram, piena batonam pievienojam uzlabotāju, lai maizīti padarītu čaganāku. Sojas piedeva ir šī uzlabotāja sastāvā, tādēļ mums tā jānorāda. Jāpiekrīt, ka sojas nosaukums cilvēkos raisa satraukumu. Taču tā nav ģenētiski modificēta – ja būtu, tas būtu jānorāda.
Gribu uzsvērt, ka maizi cepam no dabiskiem produktiem – miltiem, rauga, sāls, sausā piena un citām izejvielām. Cenšamies izmantot pēc iespējas mazāk uzlabotāju. Piemēram, mūsu rupjmaizē nav nekādu uzlabotāju.”
Cēsīs esošās SIA “Beātus” maiznīcas vadītāja Vineta Strazde pastāstīja, ka uzņēmums maizes cepšanā, tāpat kā daudzas citas maiznīcas, izmanto margarīnu. Maiznīcas vadītāja skaidro, ka regulāri tiek izvērtēts, kādu margarīnu lietot, lai tas būtu kvalitatīvs un bez dažādām piedevām. Tiek izvērtētas arī pārējās izejvielas, lai pēc iespējas mazāk būtu E vielu un lai pircējam varētu piedāvāt kvalitatīvu produktu.
Viena no retajām maizes ceptuvēm, kura piedāvā, piemēram, baltmaizi, kuras cepšanā izmantots piens un sviests, ir “Lāči”. “Lāči” mārketinga vadītāja Laura Mihailova stāsta: “Mūsu uzņēmuma politika ir piedāvāt pēc iespējas dabiskāku produktu – īstu maizi. Arī mūsu maizes receptes ir ļoti tradicionālas, bez dažādām piedevām, uzlabotājiem. Nenoliedzami, tas ir dārgāk. Tādēļ lielākā daļa maizes ceptuvju tomēr izmanto dažādus uzlabotājus, kas maizi padara irdenāku. Sviesta vietā lielākā daļa izmanto margarīnu vai augu eļļu. Tādēļ maizes cepšanas apjomos un cenā nekad nevarēsim līdzināties lielražotājiem – mūsu maizes ražošanas izmaksas ir lielākas.”
Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes pārtikas inspektore Ieva Lāce skaidro, ka maizes sastāvdaļas patiešām mēdz būt ļoti dažādas. PVD būtiskus pārkāpumus maizes ražošanas uzņēmumos nav konstatējis – maizes cepšanā tiek izmantotas atļautas izjevielas un tās arī tiek norādītas maizes marķējumā. Turklāt – var izmantot arī augu eļļas, kas ražotas no ģenētiski modificētas sojas, taču ir kāds būtisks aspekts – tad pircējam par to jābūt informētam. Tātad tam jābūt rakstītam maizes marķējumā.
I. Lāce stāsta: “Lielākoties ceptuves izmanto margarīnu vai augu eļļu. Pienu izmanto retais, arī tad – biežāk sauso pienu. Attiecībā uz taukvielām, jānorāda, vai tās ir augu vai dzīvnieku izcelsmes, var norādīt arī konkrētu augu vai dzīvnieku. Saistībā ar margarīnu diemžēl patērētājs pilnu informāciju bieži vien nesaņem, jo ražotājam nav pienākuma uzrādīt pilno margarīna marķējumu maizītes marķējumā, jo ražotājam jānorāda vien tās sastāvdaļas, kuras pilda tehnoloģisko funkciju gala produktā. Pēc pāris gadiem spēkā stāsies jauna regula, kas paredzēs plašāku informāciju par sniegto informāciju pārtikas produktu marķējumā, piemēram, par taukiem, vai tie satur piesātinātās vai nepiesātinātās taukskābes.
Maizes cepšanā nav aizliegts izmantot daļēji hidrogenētos vai hidrogenētos augu taukus. No jūnija spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikts, ka izglītības iestādēs uzturā neiekļauj konditorejas izstrādājumus, kuru
sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.”
Pašlaik, piemēram, ja maizes cepšanā tiek izmantots margarīns, tad jānorāda tās margarīna sastāvdaļas, kas veic tehnoloģisko funkciju gala produktā. Ja maizē kāda viela vairs savu funkciju neveic, tad tā nav jānorāda – tā tas ir ar dažādām E vielām. Tomēr daudzas vielas ir konkrēti jānorāda, tai skaitā dažādi uzlabotāji, kas, piemēram, padara maizīti irdenāku.
I. Lāce piebilst, ka no E vielām nevajadzētu baidīties: “Zem nosaukuma E slēpjas daudzi vielu nosaukumi, tā ir arī visiem zināmā citronskābe, etiķskābe. Tā ir ražotāja izvēle, vai pārtikas piedevu nosaukt ar E numuru vai izmantot vielas nosaukumu.”
Māra Majore – Linē
Komentāri