Mode mainās, tautastērps latviešiem kļuvis par
goda kārtu. Aizvien vairāk dažāda vecuma sievietes iegādājas tautastērpu, atzīstot, ka to uzvelkot, ne tikai jūtas ērti, bet pārņem īpaša sajūta.
Lai kā laiki mainījušies, vienmēr bijušas meistares, kuras darinājušas tērpus, ikkatrā ieliekot kaut ko no sevis. Tautas raksturs, ideāli un garīgā kultūra labi redzama
apģērbā. Latviešu tradicionālais tautastērps aizvien tiek izzināts, pētīts. It bieži dzirdam – tas ir pareizs, tas nepareizs tautastērps.
Vecpiebaldzēni sadarbībā ar kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru kā novada mūzikas un mākslas festivāla pasākumu rīkoja pirmo Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautastērpu izstādi – konkursu. Tā apskatāma vēl līdz 19.augustam. Savus darinājumus uz Vecpiebalgu atveda meistares no visiem Latvijas novadiem. Starp 36 tautastērpiem mazāk goda tērpu, vairāk etnogrāfisku, autentisku tērpu ikdienai, darbam, var
apskatīt arī ziemas apģērbu. Var vien piebilst, ka pērn Rīgā Latviešu biedrības namā tautas tērpu izstādē bija apskatāmi 22 komplekti.
Kā jau konkursā, meistaru un audēju studiju veikumu vērtēja komisija. Tās dalībnieces izpētīja katru tērpa vīli, vētīja, vai tērpu komplekti atbilst laikam, kurā tie valkāti.
Vēstures doktore, etnogrāfe Aija Jansone jau ilgus gadus ir padomdevēja tiem, kuri darina un valkā tautastērpus. Dziesmu svētku skatēs vērtē koru un deju kolektīvu apģērbu.
“Arī šajā izstādē tērpos redzamas aplamības.
Tās radušās gan 19. un 20.gadsimta mijā, kad tika vākti pirmie materiāli jaunizveidoto muzeju kolekcijām un, izmantojot atsevišķas detaļas, rekonstruēti tautas tērpi, gan vēlāk, jau padomju laikā, kad tautastērps tika stilizēts. Par tradicionālo latviešu tautastērpu uzskatām 19.gadsimta zemnieku apģērbu. Nedrīkst aizmirst, ka
bija darba, ceremoniju un svētdienas kārtas. Katra tika vilkta tai piemērotā brīdī. Darinot tautas tērpu, ir jāzina tā vēsture, komplektēšanas principi,” izstādes atklāšanā Vecpiebalgā sacīja Aija Jansone un atgādināja, ka latvieši sevi identificē ar savu zemi un kultūru, kuras neatņemama sastāvdaļa ir Dziesmu svētki un tautastērps. Bet mākslinieks Valdis Celms: „Viens no latviešu materiālās un garīgās kultūras fenomeniem ir latviešu tradicionālais tautastērps, kas ir ļoti plašas un dziļas informācijas nesējs.”
“Ja speciālisti sanāktu kopā, iznāktu strīds piebaldzēnu garā, ” jautāta, kā tiek vērtēti tautastērpi, saka Vecpiebalgas audēju kopas un audēju studijas “Vēverīšas” vadītāja Dagnija Kupče un turpina: “Kopsaucēja jau nav. Neviens
tērps
līdz mūsdienām nav saglabājies pilnībā. Muzejos ir dažādu tērpu detaļas, pie tam dažādu laiku. Katram pašam ir jāpēta agrāko gadsimtu zīmējumi, gleznas, jāmeklē tērpu apraksti literatūrā. Meistaram pašam jābūt zinošam un jāspēj pieņemt lēmums – kādam būt tērpam, ko viņš darina.”
Tradicionālās kultūras eksperte lietišķajā mākslā Linda Rubena svētku un svinīgās reizēs velk mugurā audēju studijas “Vēverīšas” radīto tautastērpu. “Katram Latvijā Vecpiebalga ir īpašs novads. Tieši ar Vecpiebalgas brunčiem skolā sāku iepazīt tautastērpu,” viņa atklāja. Eksperte “Druvai” atzina, ka iecere rīkot tautastērpu izstādi – konkursu likusi meistarēm sasparoties. Nākamgad Dziesmu svētkos būs lielā tautas lietišķās mākslas izstāde, un tajā noteikti būs redzami daudzi tautastērpi, kas bija skatāmi Vecpiebalgā. Nākamnedēļ Vecpiebalgā notiks foto sesija, tiks iemūžināti tautastērpi, lai ar bildēm papildinātu Aijas Jansones un Anetes Karlsones topošo grāmatu par latviešu tautastērpiem.
“Man īpašs prieks ne tikai par meistarēm, kuras darina tērpus, komplektē, bet arī cilvēkiem, kuri cauri laikiem pratuši saglabāt iepriekšējo paaudžu tautastērpus un labprāt tos rāda citiem,” domās dalījās Linda Rubena un uzsvēra, ka tas ir jo svarīgi nākamajām paaudzēm.
Iecere rīkot tautastērpu izstādi -konkursu radās Vecpiebalgas audēju kopas un aušanas darbnīcas “Vēverīšas” vadītājai Dagnijai Kupčei. “Vecpiebalgā toreiz novada svētkos sarīkojām tautastērpu izstādi. Pagasta vadītājs Voldemārs Cīrulis ļoti atbalstīja latvisko tradīciju kopšanu. Lepns vilka mugurā piebaldzēna tautas tērpu. Diemžēl tieši svētku reizē viņš aizgāja aizsaulē. Tad arī radās doma, ka viņa piemiņai varētu celt godā tautastērpus,” stāstīja Dagnija Kupče. Izstāde – konkurss notiks reizi piecos gados pirms Dziesmu svētkiem. Pēc šīs izstādes meistarēm vēl paliek laiks, lai līdz lielajai skatei pagūtu novērst nepilnības, neprecizitātes.
Izstādes konkursa rezultāti tika paziņoti Vecpiebalgas festivāla nobeiguma saiešanā. Par Krustpils balto tērpu “Vēverīšas” saņēma Voldemāra Cīruļa balvu – pērļu jostu. Dagnija Kupče pastāstīja, ka tērps pieder īpašniecei un tapis eksperimentējot. Sākumā brunči izvēlēti tradicionālie, tad pēc kolēģu ieteikuma noausti balti. Krustpils tērps ir cēls, grezns.
“Pēc pieciem gadiem noteikti konkursu rīkosim atkal. Cilvēku interese par izstādi ir pārsteidzoši liela,” bilda Dagnija Kupče. Tas apliecinājums, ka rīkotāju mērķis – veicināt tradīcijām atbilstošu tautastērpu darināšanu un valkāšanu, rosināt interesi par sava novada tautastērpu, tā komplektēšanas iespējām atbilstoši vēsturiskajai patiesībai – ir izpildīts.
Sarmīte Feldmane
Komentāri