Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Nopietns darbs treniņos dod rezultātus

Jānis Gabrāns
07:38
21.10.2022
22
Veronoika Sturiska 1

Tā var teikt par jaunās BMX braucējas, jaunpiebaldzēnietes Veronikas Monikas Stūriškas panākumiem.

Jau rakstījām, ka kluba “Silvas ziķeri/ Smiltenes BJSS” pārstāve, trenera Ģirta Kātiņa audzēkne oktobra sākumā triumfēja Pasaules kausa (PK) izcīņas kopvērtējumā superkrosā U23 grupā.

Divas nedēļas nogales viņa startēja četros PK posmos Bogotā (Kolumbija), trijos svinot uzvaras, pēdējā finišējot otrā, bet jau pirms šī posma viņa bija nodrošinājusi uzvaru kopvērtējumā. Latvijai līdz šim Pasaules kausu spējis izcīnīt tikai leģendārais Māris Štrombergs, izdarot to elites grupā. Monika uzvarēja U23 grupā, bet šī kategorija ieviesta vien pērn, lai jaunajiem sportistiem labāk aizpildītu pāreju no junioriem uz elites grupu.

“Druva” sazinājās ar Veroniku, lai noskaidrotu, kas ir panākumu pamatā. Jaunietei tikai 17 gadu, viņai nācās cīnīties pat ar piecus gadus vecākām braucējām. Jau­tāta, vai uz Bogotu brauca ar mērķi pārvest kopvērtējuma kausu, Veronika saka, ka tik augsti mērķi neesot bijuši, bet kādu uzvaru esot gribējusi: “Bija vēlme vismaz iekļūt trijniekā, ja iespējams, tikt arī pie kādas uzvaras! Rezultāts sanāca daudz negaidītāks un    pārsteidzošāks!”

Uzvarēt jau gribas katram, bet kas dod to pārliecību? Braucēja skaidro, ka par to liecinājis jau sasniegtais Pasaules čempionātā, kurā viņa junioru grupā izcīnīja sudraba medaļu: “Tur uzstādīju labākos apļu laikus, jutu, ka varu braukt ļoti labi. Finālā nedaudz samisējās, bet tas nemainīja pārliecību. Kaut Bogotā uz starta stājās arī gados vecākas braucējas, bija sajūta, ka varu, un ar šo apziņu gāju! Pēc pirmās uzvaras sapratu, ka tiešām varu braukt ātri, un tad jau garša bija noķerta.”

Trijos posmos viņa uzvarēja visos braucienos, pēdējā posmā gan pusfinālā, gan finālā bija otrā. Stāstot, kāpēc neizdevās uzvarēt četrus posmus no četriem, jauniete atklāj, ka pie vainas spēcīgais vējš, kas traucējis braucienā, kad jāuzrāda labākais apļa laiks, lai pirmā varētu izvēlēties starta celiņu. Kvalifi­kācijā tikai trešais laiks, kas neļāva izvēlēties iekšējo celiņu, līdz ar to neizdevās reāla cīņa par uzvaru.    Pēdējā posmā uzvarēja Jaunzēlan­des brau­cēja, Veronika finišēja otrajā vietā. Viņa saka, ka celiņa izvēle izšķīrusi vietu sadalījumu: “Ja man būtu iekšējais celiņš, pirmajā līkumā būtu iebraukusi pirmā, šoreiz veiksme sāncensei. Kon­kurence U23 grupā spēcīga, visas braucējas ir ātras, šie tomēr ir Pasaules kausi, kur brauc tikai labākās.”

Lūgta atklāt savas stiprās puses,Veronika saka, tas ir gribasspēks, darba spējas un psiholoģiskā stabilitāte, kas ļauj noskaņoties katram startam, nebaidīties no pretiniecēm: “Protams, arī trenera milzīgais nopelns, bez viņa šādu rezultātu nebūtu!”

Tagad sezona noslēgusies, tā bijusi ļoti veiksmīga, vien Eiropas čempionātā negāja, kā cerēts. Ceturtdaļfināla braucienā sportiste tika izspiesta no trases un čempionāts bija beidzies.

“Tas bija sāpīgi, centos nepārdzīvot, bet katrs tāds notikums dod mācību. Noliku to neveiksmi malā, koncentrējos tikai uz Pasaules čempionātu un izcīnīju sudraba godalgu,” stāsta Vero­nika, piebilstot, ka čempiones titulu izcīnījusi tā pati braucēja, kura viņu izspiedusi no trases Eiro­pas čempionātā.

V.M. Stūriškai šī bija pirmā sezona, kad startēja no lielā starta kalna, no kura brauc elites sportisti. Jautāju sportistei, kāda ir sajūta, pirmo reizi lecot uz pirmā tramplīna, kas ir krietni jaudīgāks lidojums, nekā startējot no mazā kalna, vai nebija bail?

“Nē,” pārliecinoši atbild braucēja. “Treneris bija mani tam labi sagatavojis, viņš zināja, ka esmu gatava lēcienam. Pašā sezonas sākumā vēl neļāva lēkt, bija cītīgi jāpagatavojas, bet tad viss notika bez problēmām.”

Brauciens uz Pasaules kausu Kolumbijā bija Veronikas pirmais tālais brauciens, un divas nedēļas tikai sacensības un treniņi. Tikai vienu dienu atpūta, lai apskatītu Bogotu.

Runājot par startiem Latvijā, sportiste saka, ka te nav konkurences, tāpēc arī treneris piedāvājis netērēt laiku sacensībām, bet veltīt to treniņiem un skatīties uz augstākiem mērķiem. Par Vero­nikas varējumu liecina arī tas, ka vienā no posmiem Kolumbijā viņas uzrādītais apļa laiks finālā bija labākais arī starp visām elites dāmu grupas sportistēm.

“Tas tiešām bija patīkams pārsteigums, prieks, ka to pamanīja arī citi, un tas dod pārliecību, ka varu cīnīties ar stiprajām braucējām. Bet vēl gan daudz jāstrādā,” saka Veronika.

Sarunā nākas secināt, ka jauniete nedod sev atslodzi, viss ir pakārtots treniņiem. Tagad, kad sezona beigusies, varētu domāt, ka sportiste pelnījusi pāris brīvu nedēļu, bet viņa saka: “Jā, sezona beigusies, tagad atpakaļ pie treniņiem, lai gatavotos nākamajai sezonai! Nevar ņemt pārāk lielu pauzi, tad grūti atsākt, iedzīt nokavēto!”

Treniņi gan Jaunpie­balgā, gan Smiltenē, Silvas trasē. Stāstot par savu režīmu, Monika saka, ka treniņi ir katru dienu, vasarā – divas reizes dienā. Katrs treniņš – divas trīs stundas. Uz jautājumu, vai nav kādu dienu vēlme palikt mājās, Veronika saka: “Nē! Tagad, kad viens treniņš dienā, tā jau gandrīz kā atpūta. Bez treniņiem uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena netikt!”

Nākamā gada kalendārā jau ierakstīti starti Eiropas čempionātā, Pasaules čempionātā, Pasaules kausos, arī Latvijas čempionātā. Vienas no pirmajām sacensībām būs Valmierā, kur maijā plānots Eiropas kausa posms.

Sportiste mācās Jaunpiebalgas vidusskolas 11.klasē,    tagad nāksies atrast laiku, lai atgūtu nokavēto, panāktu klasesbiedrus. Ve­ronika lielu paldies saka skolotājiem, kuri esot ļoti pretimnākoši, viņa nedrīkstot skolotājus pievilt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Paveikts gandrīz maksimums

06:48
21.11.2024
55

Tā par aizvadīto rallija sezonu saka Emīls Blūms, kurš kopā ar stūrmani Didzi Eglīti var lepoties ar četrām pirmajām vietām un vienu vicečempiona titulu. “Var teikt, ka no maksimālā desmit esam izpildījuši 9,5,” saka Emīls. “Latvijas čempionātā uzvarējām gan savā ieskaites klasē LRČ5, gan arī absolūtajā vērtējumā, kur sacentāmies arī ar braucējiem, kuriem jaudīgāki braucamie. […]

No desmit desmit

06:41
19.11.2024
20

Ar tādu statistiku šobrīd Baltijas basketbola līgā (BBBL) spēlē Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) U16 vecuma grupas meitenes. Aizvadīti divi sabraukumi, no desmit spēlēm jaunās cēsnieces uzvarējušas visās un ir grupas līderes. Komandas treneri Reinis Rudzītis un Olena Fatnieva. Aizvadītās nedēļas nogalē BBBL otrais sabraukums notika Rīgā, un Cēsu komanda to sāka ar spēli pret […]

Vinetai Pētersonei pasaules čempionāta bronza

11:11
18.11.2024
29

Dienvidāfrikā aizvadīts pasaules čempionāts “Pump Track” velobraukšanā, kur dāmu konkurencē bronzas medaļu izcīnīja cēsniece Vineta Pētersone. Šis velosacensību veids gūst arvien lielāku popularitāti, pasaules čempionāts bija jau septīto gadu. Sacensības notiek īpašās trasēs, cēsniekiem jau vairākus gadus ir iespēja redzēt Latvijas “Pump Track” čempionāta posmus trasē Niniera ielā. Sace­n­sības zīmīgas ar to, ka te nav […]

Sajust futbola garšu

06:07
12.11.2024
132

Pagājis pusotrs gads, kopš izveidots futbola klubs FK “Cēsis”, jo daļu jauno sportistu vecāku neapmierinājaiepriekšējā kluba darbība. Par paveikto, gūtajām atziņām “Druva” uz sarunu aicināja kluba prezidentu Oļegu Groševu. Viņš gan norāda, ka īsti nepatīkot, ka viņu sauc par prezidentu: “Mēs kluba vadībā visi esam bērnu vecāki, kuri to dara savu bērnu dēļ. Tas ir […]

Pasaules čempionāta medaļas arī cēsniecēm

06:50
08.11.2024
74

Polijā aizvadīts pasaules čempionāts 100 lauciņu dambretē jauniešiem, kurā par godalgotajām vietām jaunieši cīnījās piecās vecuma grupās meitenēm un zēniem – U8, U10, U13, U16 un U19. Latvijas komandas sastāvā spēlēja arī “DAB Cēsis” jaunās dambretistes- māsas Luīze un Marlēna Gudēvicas-Liepiņas. Starts abām padevās ļoti sekmīgs, Luīzei zelta un bronzas medaļas, Marlēnai – bronza.Čempionāts sākās […]

Uz Grobiņu ar +5

06:49
07.11.2024
34

Pirmo spēli Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņas pirmajā kārtā aizvadīja komanda “Cēsis/ Cēsu Sporta skola”, savā laukumā ar 73:68 pārspējot Liepājas komandu BK “ODS”. Jau rakstīts, ka izloze cēsniekiem bija labvēlīga, pretī tika ielozēta cita Reģionālās līgas komanda. Spēles sākums mājiniekiem bija ļoti sekmīgs, pirmajās četrās minūtēs 13:2 Cēsu komandas labā. Taču kurzemnieki nebija braukuši, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi