Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Kādi putni tavā barotavā

Līga Eglīte
06:34
08.12.2022
334
Putni 1

Ik gadu, tuvojoties ziemai, nākas dzirdēt vai lasīt dažādus viedokļus par putnu barošanu. Vai to darīt vai nedarīt, tas vispirms svarīgi pašiem barotājiem, jo mājiņas, groziņa vai paplātes piestiprināšana pie palodzes daudziem ir gluži kā nemainīga tradīcija.

Uzrakstīt par putnu barošanu rosināja kāds šķietami smieklīgs ieraksts sociālās saziņas vietnē “Twitter”: “Kā dabūt prom no barotavas stulbos zvirbuļus un zīlītes un pievilināt normālus putnus? Vienugad man nāca svilpji, dižknābji, dzilnīši, ķivuļi, zaļžubītes, zilzīlītes… Bet neatceros, ar kādu superbarību tie papagaiļi tika pievilināti.”

Patiesība ir vienkārša – barotavu apmeklēs tās putnu sugas, kas uzturas tuvumā. Pilsētā, kur blakus nav parka, bagātīgu stādījumu, uz pusdienām ieradīsies tikai lielā zīlīte, zilzīlīte, mājas zvirbulis, iespējams, arī mājas balodis.

Daudz atkarīgs ne tikai no atrašanās vietas, bet arī no barības dažādības, tāpēc vietās, kur tuvāk putniem dabiskā vide – dārzi, alejas, parki, mežs -, ciemosies vairāk nekā desmit dažādas sugas. Ja rudenī, dārzu kopjot, apzināti atstāsiet šur tur nenovāktus augus, tas būs cienasts. Lai varētu ar binokli vai jaudīgu fotoobjektīva lēcu piekļūt tuvāk putnu privātajai dzīvei, vērts ziemai saglabāt ogas dekoratīvajos krūmos, sēklas vīteņaugiem un daudzgadīgajām puķēm, arī graudzāles, dadžus, saulespuķes, kaņepes. Tas piesaistīs daudzus sēkliņēdājus, savukārt nenolasītas pīlādžogas, sasaluši āboli vilinās melno meža strazdu, mājas strazdu un plukšķi. Novērojumu sarakstā jums būs arī pelēkā zīlīte, purva zīlīte, dzilnītis, dižknābis, sīlis, dižraibais un vidējais dzenis, lauku zvirbulis, zaļžubīte, ķivulis un pelēkā dzilna.

Sākoties aukstākam laikam, tuvojoties putenim, nāksies turēt uz palodzes “Putnu sugu noteicēju”, jo var gadīties patiesi retumi, kādi caurceļotāji vai ikdienā nesastapti spārnaiņi, piemēram, ziemas žubīte, ķeģis vai gaišais ķeģis, apo­dziņš, zīdastu bars.

Aizvadītajā ziemā kopā ar ģimeni novērojām 23 sugu putnus, bet daži vērotāji Latvijā lepojas ar gandrīz 30 redzētām. Kopš novembra sākuma šogad pie barotavas bijuši jau 16 sugu pārstāvji, kas, protams, nav objektīvs skaitlis, jo ne vienmēr kāds no mājiniekiem gadās pie loga un paspēj ciemiņu atpazīt.

No biologa viedokļa putniem ikgadējā cilvēku labdarība rada ērtu un neapdraudētu iespēju tikt pie ēdiena, taču patiesībā mazie spārnaiņi kopš senseniem laikiem iztikuši bez papilduztura, pielāgojušies ziemas skarbumam. Ja reiz esat sākuši, tad svarīgi turpināt barošanu līdz pavasarim, kamēr nokūst sniegs un gaisa temperatūra pakāpjas virs nulles. Noteikti neaizmirstiet papildināt krājumus lielā salā, arī kad saputināts daudz sniega. Dabā pieejamās barības daudzums ziemas sākumā vēl ir pietiekams, taču ar laiku sarūk, jo līdz februārim ir apēsti kukaiņi, kas slēpās spraugās zem mizas, nav vairs atrodama augu barība: sēklas, ogas, āboli un cits. Pavasarim tuvojoties, nežēlīgā dabiskā izlase nodrošina tikai stiprāko un veselīgāko indivīdu izdzīvošanu.

Ko iesākt, ja barotavas mazākos apmeklētājus traucē lielie putni – žagatas, vārnas, kovārņi, kaijas, baloži -, kuri ziemā spēj barību sameklēt paši, kā arī kaimiņu kaķi? Noteikti jāizvēlas tāda ēdnīcas konstrukcija un novietojums, lai “lielie” netiktu klāt, nevarētu iespraukties, tupēt uz jumtiņa vai kādā tuvējā zarā, uzlēkt vai ieķerties ar nagiem, kā arī lai sēkliņas un cita barība nebirtu zemē.

Barotavas ieejas izmēriem nevajadzētu pārsniegt sešus līdz septiņus centimetrus. Jārūpējas, lai apkārtnē nebūtu vaļējas komposta vai atkritumu kaudzes, kas pievilina “lielos” un notur interesi par šo vietu. Dažādus barotavu tehniskos risinājumus savā mājaslapā piedāvā Latvijas Ornito­lo­ģijas biedrības speciālisti. Pa­domu var jautāt arī vietējiem putnu vērotājiem. Ir modeļi nelielām barotavām, ko var piestiprināt pie pakešu logiem.

Putnu ēdienkartē varat piedāvāt gan nesālītu speķi vai veikalā pirktos maisījumus, sēklu bumbiņas un kaltētu saulespuķu galvu saišķī. Derēs arī auzu pārslas, prosa, linsēklas, ķirbju un saulespuķu sēklas, zemesrieksti, rozīnes, kviešu un miežu putraimi, polenta. Ieteicams graudus un sēklas samaisīt ar cūku taukiem, iepildīt kādā trauciņā, jo tad barību neizpūtīs vējš un neizšķaidīs negausīgākie ēdāji. Parasti cienastu šķiro zvirbuļi un dzilnīši, pārējie putni ņem pa graudiņam, pa kripatiņai.

Vislabāk iebērt barību agri no rīta, vispirms iztīrot sniegu, putnu mēslus un tukšās sēklu čaumalas. Ornitologi iesaka vilkt cimdus, jo ir putnu slimības, ar kurām var inficēties gan citi spārnaiņi, gan arī cilvēki.

Pašu rokām no vienkāršiem materiāliem var izgatavot barotavu, kura iekarama kokā vai nostiprināma pie loga un nebūs ērta lielajiem putniem. Der vismaz litra tilpuma plastmasas pudeles, arī tukšas piena vai sulas tetrapakas, kam no divām pusēm izgriež lodziņus, kur putni var piekļūt barībai. Pakas augšpusē vai pudeles korķī izveido caurumu, iever auklu un piesien, kur nepieciešams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
11

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
146

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi