Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Bet vēju parki ir vajadzīgi

Sarmīte Feldmane
00:00
21.01.2023
38
Drustu Saruna 1

Drustu un Launkalnes pagastā SIA “WPR2”, piesaistot somu investoru “Taaleri Energia”, iecerējis būvēt vēja elektrostaciju parku “Augstkalni”.

Iedzīvotāji par uzņēmēju ieceri ir informēti, Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā   paredzēts, ka vēja parkus drīkst būvēt meža un/ vai lauksaimniecības zemju teritorijās. Uzņēmēji, lai    skaidrotu iedzīvotājiem, ko plāno darīt, pēc savas iniciatīvas sarīkoja gan attālinātu tikšanos, gan klātienē Drustos un Laun­kalnē. Pagājušonedēļ notika kārtējā      ietekmes uz vidi izstrādātāju – ekspertu tikšanās ar drustēniešiem. Iepriekš bija runāts un diskutēts,    kā izvēlas vietas vēju parka stacijām, kā būvēs ceļus, kā vērtē ietekmi uz putniem, augu sugām, sikspārņiem, kā mainīsies ainava. Šoreiz Drustos lielākā uzmanība tika veltīta cilvēku veselībai.

“Tā ir mūsu iniciatīva, likums neparedz regulāri tikties ar iedzīvotājiem, atbildēt uz jautājumiem, kas viņus interesē, skaidrot. Ietekmes uz vidi novērtējums būs februāra beigās, marta sākumā, tad būs sabiedriskā apspriešana,” pastāstīja SIA “WPR2” pārstāvis Mārtiņš Neibergs un piebilda, ka parasti darba grupu diskusijās iesaistās tie, kuriem ir iebildumi pret vēju parku būvniecību.

Drustos uz tikšanos bija atnākuši ap 20 interesentu, arī pašvaldības pārstāvji. Domājot par cilvēku veselību, kritērijus vēja parka ietekmes novērtēšanai un to, kas jāievēro, vadlīnijās noteikusi Pa­saules Veselības organizācija, ir Ministru kabineta noteikumi.    Lai uzceltu vēja parku, tie jāievēro. Par mirguļošanu, iespējamiem trokšņiem, zemas frekvences troksni, elektromagnētisko lauku ietekmi izskanēja dažādi drustēniešu viedokļi, arī agrāk dzirdētas teorijas par kaitējumu, ko vēja ģeneratori nodara visai apkārtnei.

Drustēnieši arī interesējās par riskiem, ka spārni var nokrist, no tiem lidot sasaluša ledus gabali.    SIA “Estonian, Latvian & Lithu­anian Environment” vecākais konsultants Oskars Beikulis atgādināja, ka risks ir visapkārt un mehāniska iekārta nav tā bīstamākā. “Arī vēju staciju darbība rada riskus, bet tās gadiem darbojas, tehnoloģijas attīstās, lai samazinātu pat mazāko bīstamību,” uzsvēra O.Beikulis.    Tāpat iedzīvotāji rada skaidrību, ja arī uzņēmums pārtrauks darbību, finansējums jau ir paredzēts stacijas nojaukšanai, arī tas, kas atrodas zemē, tiks aizvākts.

Domu apmaiņa raisījās par to, kur būvēt vēja parkus, kur ir tās piemērotākās vietas. “Daudzi privātie meži ir izstrādāti, un tās ir teritorijas, kur var būvēt. Eksperti atzīst, ka teritorija ir maz interesanta, jo te izcirsts un dabas vērtību nav. Tiek ieteikts to darīt vecajos armijas poligonos. Tur 30 gadus    nenotiek saimnieciskā darbība un dabas daudzveidība ir atjaunojusies. Necērtiet mežus, un dabas daudzveidība atjaunosies,” bilda O.Beikulis un uzsvēra, ka    klimata pārmaiņas notiek, to aizvien vairāk katrs izjūt. Jādomā, kā    mazāk patērēt    fosilos resursus. Lai saražotu tikpat enerģijas, cik paredzēts Augstkalnu vēju parkam, ar saules paneļiem būtu jānoklāj simts hektāri lauksaimniecības zemes.

Lai arī eksperti vairākkārt skaidroja, ka tehnoloģijas attīstās un tagad iespējams arī atpazīt putnus, kas tuvojas vēja stacijas spārniem un to uz brīdi var atslēgt, ne katrs to sadzirdēja.  “Daudz bijis diskusiju ar ornitologiem, neviens no viņiem nesaka, ka vēju parki nepatīk, bet gan riebjas. Bet mēs runājam par dažiem nosistiem putniem. Runājam, ka vēja parki iznīcina ērgļus, kas ir  sargājami. Bet plēsējputnus ne tik daudz iznīcina vēja stacijas, cik sausās vasaras, kuras ir apliecinājums klimata pārmaiņām. Lai izdzīvotu un izperētu, putniem vajag barību, ja sauss, grauzēju ir maz. Jaunā paaudze    neattīstās, ir vārga,” stāstīja vides eksperts un atgādināja, ka ne jau citur Eiropā mīl vēja parkus un spiež tos būvēt Latvijā. Ja nepieciešama elektroenerģija, bez tiem neiztiks.

Iedzīvotāji interesējās par vēja parku sociālekonomisko ietekmi, arī uzsvēra, ka vēlas dzīvot mierā un klusumā, nevis no savas mājas loga redzēt spārnus, kas griežas, dūc un mirguļo.  “Trakums  tāds, ka kaimiņš jau parakstījis piekrišanu un mūsu lauku īpašums   vairs nebūs nekāda miera osta, bet izbetonētas zemes un milzu industriālu vējdzirnavu ieskauta ietekmes zona,” neapmierināta saka Ērika Māldere, bet Jānis Kramēns uzsver, ka grib dzīvot Drustos, viņam ir svarīga šī vieta, vide un ainava.”Viss slēpjas detaļās, tās jāizzina, jāizvērtē, kas tiek ievērots, kas ne, kādas metodes izmanto, kādus faktorus ņem vērā,” atzina J.Kramēns. Izskanēja arī iebildumi, ka investors ir ārzemnieks un peļņa nepaliks Latvijā, bet vietējiem nav naudas tādiem projektiem.

Teju triju stundu garumā drustēnieši un eksperti pārrunāja, izteica dažādus viedokļus par vēja parkiem. Kad būs sagatavots ietekmes uz vidi ziņojums, ar to varēs iepazīties ikviens, paust viedokli, būs arī sabiedriskā apspriešana. Ja vērtējums ieceres virzītājiem būs labvēlīgs, gala lēmumu pieņems novada dome. Nevienu vēja elektrostaciju nedrīkst uzbūvēt uz zemes gabala, ar kura īpašnieku nav noslēgts līgums, tāpat arī jābūt līgumam par zemi, kas ir vēja stacijas aizsargjosla.

Vēja parkā “Augstkalni” ir plānots izbūvēt aptuveni 17 lielas jaudas  vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu līdz 102 megava­tiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
26

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
47
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
143
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi