Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Slēpošanas kalni ķer īsto prognozi

Jānis Gabrāns
00:00
05.02.2023
10
Zagarkalns 1

Uz brīdi atgriezusies sniegota ziema, un šo faktu ar prieku sagaida kalnu slēpošanas trašu komandas. Nepastāvī­gais laiks, biežie atkušņi šoziem ietekmējuši darbību, arī trases nav atvērtas visās dienās, vien nedēļas nogalēs vai darba dienās, ja tās izmantot vēlas kādas grupas, ja notiek instruktoru mācības, korporatīvi pasākumi.

Slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” direktors Māris Zvīnis neslēpj, ka apmeklētāju šoziem ir mazāk nekā iepriekšējos gados: “Iemesli tam vairāki. Pirmām kārtām to ietekmē šīs sezonas biežie un ilgie atkušņi. Tie ļoti ātri cilvēkam nosit ziemas sajūtu, un atpakaļ to tik ātri neatgūt. Tas nenotiek uzreiz pēc sala iestāšanās, cilvēkam ilgāk jāsajūt vēsums, jāredz sniega baltums, lai domas atgrieztos pie kalna. Protams, lielu ietekmi atstāj kopējā finansiālā situācija, jo jūtami palielinājušies komunālie izdevumi, cenas augušas it visam, tā atliek mazāk naudas atpūtai, izklaidei. Tas viss liek sekot līdzi situācijai, laika prognozei, ja redzam, ka laiks nestabils, grupu pieprasījuma nav, darba dienās trases vaļā neveram, jo skaidrs, ka diena būs nerentabla. Agrāk, kad brīvdienās bija liels apmeklētāju pieplūdums, tas kompensēja darba dienu zaudējumus. Tagad, kad trases uzturēšanas izdevumi jūtami kāpuši sakarā ar elektrības un degvielas cenu palielinājumu, jāsāk rēķināt rūpīgāk, un nerentablā dienā strādāt vairs nevaram atļauties.”

Arī “Ozolkalna serviss” valdes locekle Līga Rokpelne atzīst, ka šajā ziemā jāskatās uz laika prognozi, tāpēc arī viņu trases atvērtas tikai nedēļas nogalēs: “Šoziem sniega ražošana nebija tik apjomīga kā citus gadus, tāpēc sniega sega ir jātaupa, un darba dienās, kad gaisa temperatūra plusos, trases vaļā neveram. Arī apmeklētāju tad maz, tāpēc strādājam brīvdienās un ceram, ka tādā režīmā darbosimies visu februāri. To, kāda būs sezona kopumā, redzēsim, tai noslēdzoties. Ja citi cāļus skaita rudenī, kalnu trases to dara pavasarī.”

“Ozolkalns” šogad piedāvā arī citus pakalpojumus – bērnu skoliņu, rīko bērniem sacensības, ir ierīkota slaloma trase, ko var izmantot ikviens. L. Rokpelne stāsta, ka tiek meklēti jauni piedāvājumi, lai dažādotu darbību, bērnu skoliņa jau sen bijusi ieceru sarakstā, tagad atliek skatīties, kāda par to būs interese.

Pēdējie gadi likuši ziemā samierināties ar mainīgiem apstākļiem, un viens no tā iemesliem ir tas, ka neaizsalst Rīgas jūras līcis, jo nav pietiekami liels aukstuma vilnis. Ziemās, kad līcis aizsalst, laika apstākļi ir noturīgāki, atkušņi traucē retāk, bet tas pēdējos gados nenotiek bieži.

“Druva” M. Zvīnim jautāja, kā gadījās, ka šoziem “Ža­garkalns” nebija pirmais, kas atvēra trases, jo parasti tieši te atklāja slēpošanas sezonu.

“Vienmēr esam centušies būt pirmie, šoreiz, ņemot vērā kāpjošās izmaksas, bijām piesardzīgi un nenoreaģējām uz pirmo aukstumu,” stāsta M. Zvīnis. “Uznākot pirmajam aukstuma vilnim, laika prognoze vēstīja, ka pēc dažām dienām būs atkusnis un lietus. Pēc tam gan prognoze mainījās, atkusnis tā arī neiestājās, tad nu sākām sniega ražošanu arī mēs. 20 gadu darbības laikā mūs vadījusi atziņa, ka nedrīkst domāt, nedrīkst skatīties uz priekšu, ja ir aukstums – ir jāražo sniegs. Pirmo reizi bijām piesardzīgi, un tā nu viss sanāca.”

Atgādināsim, ka šogad nogāzes slēpotājiem pirmais valstī atvēra “Ozolkalns”.  L. Rokpelne saka: “Nolēmām riskēt! Prognoze bija cerīga, rādīja, ka pieturēsies sals un varēsim turpināt sniega ražošanu, lai var sagatavot arī citas trases. Šoreiz trāpījām!”

Tagad darbojas abu slēpošanas kompleksu visas trases, izņemot kameršļūkšanu, kas šogad nav izbūvēta. Var piebilst, ka tāda darbojas Rīgā, kur “Žagarkalns” Mežaparka estrādē jau vairākus gadus veido kameršļūkšanas trases, uzstāda pacēlāju. Šis pakalpojums esot ļoti pieprasīts.

M. Zvīnis arī norāda, ka ļoti būtiska ir piedāvātā pakalpojuma kvalitāte, sākot no kvalitatīvām trasēm līdz servisam: “Apzināmies, ka mūsu pakalpojuma cena nav zema, bet, ja prasām augstu maksu, serviss nedrīkst būt nepilnīgs, visur jābūt kvalitātei. Tāpēc arī sniegs jāražo, trases jāveido, neskatoties uz izmaksām. Šajā biznesā vienmēr ir risks, ražojot sniegu, nekad nevar zināt, vai izdosies to atpelnīt.”

Jautāts, vai ir vieglāk strādāt, kad vairs nav pandēmijas ierobežojumu, M. Zvīnis saka, ka patiesībā pandēmijas laiks kalnu slēpošanas trasēm visā Eiropā bijis ļoti veiksmīgs. Tas tāpēc, ka jebkādi pasākumi telpās bija aizliegti, toties slēpošanas trases varēja strādāt.

“Bija noteiktas prasības, ierobežojumi, tos ievērot nebija vienkārši, jo notika kontroles, bet ar visu tikām galā. Ziema pērn bija laba, visām slēpošanas bāzēm tā bija rekordapmeklējumu sezona. Tas ļāva veikt investīcijas, kas nepieciešamas visu laiku. Šajā sfērā par kādu peļņu grūti runāt, jo visu laiku jāinvestē, lai modernizētu, atjaunotu. Ziemas ir aizvien siltākas, tāpēc jāķer aukstās dienas. Ja savulaik sniegu varēja ražot mēnesi, tagad noturīga sala tik ilgi nav, sniegs jāsaražo tajā laikā, kad sals iestājas. Lai to izmantotu efektīvāk, jāpērk vairāk un modernāku iekārtu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
23

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
45
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
143
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi