Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Esmu vienmēr bijis tāds ugunskura muzikants

Anna Kola
00:00
12.02.2023
48
Grupa Pipari 9 1

Mūzika kā sevis piepildīšana. Saruna ar šlāgermūzikas apvienības pārstāvi, nītaurieti Rihardu Vītolu.

– Vispirms – vai esat dzimis un uzaudzis Nītaurē?

– Visu mūžu gan neesmu nītaurietis. Esmu beidzis Smiltenes ģimnāziju, nāku no tās puses. Uz Nītauri pārcēlāmies, kad mūžībā aizgāja vectēvs, kurš te dzīvoja. Manas dzimtas saknes ir Nītaurē. Kāds no radiem bija pētījis dzimtas koku, un senākie dati sākas ar 18.gadsimtu šeit, Nītaurē. Lai­kam jau esmu īsts nītaurietis. Šeit arī pabeidzu vidusskolu.

– Un mūzikas gaitas?
– (Smejas) Man nav muzikālās izglītības. Kad biju mazs, tad gan gāju mūzikas skolā, bet tur mācījos vien pirmās trīs klases. Redzot, kā pārējie puikas pēc skolas dauzās ārā, man nepavisam negribējās sēdēt vēl mūzikas skolā. Izdevās pierunāt mammu, ka man mūzikas skolu nevajag. Jāsaka, tagad gan to nožēloju, jo muzikālo izglītību tomēr vajag. Vēlāk, studiju laikā, kopmītnēs blakus istabiņā dzīvoja mūziķis. Tolaik studēju Latvijas Lauk­saim­niecības universitātē. Visa tā studiju, kopmītņu bohēma tā aizrāva, ka radās vēlme iemācīties spēlēt ģitāru. Dziesmas sāku komponēt tieši šai laikā, kad mācījos universitātē, dažas no mūsu grupas “Pipari” dziesmām, piemēram, “Pirmais rīts”, “Rudens lapu lietus”, nāk no pagājušā gadu simta. Studiju laikā tapušās dziesmas ir piedzīvojušas palielas pārmaiņas, tomēr melodija ir palikusi tā pati. Vēlāk apprecējos, dzīvoju Jelgavā, ģimenē ienāca bērni. Mūzika mazliet palika otrajā plānā, jo pirmo vietu ieņēma ģimene.
Pavisam novārtā mūziku gan neatstāju, vienmēr esmu sevi uzskatījis par tādu ugunskura muzikantu. Pie ugunskura, pie galda man vienmēr paticis uzspēlēt.

– Kā tad nonācāt līdz “Pi­pariem”?
– Man bija draugs no vidusskolas laika, pēc ilgiem gadiem satikušies, pie glāzes stiprāka dzēriena aizrunājāmies par mūzikas lietām. Viņš ilgi bija darbojies rokmūzikas grupā, un tā tiku paaicināts muzicēt kopā ar viņiem, jo saredzēja manī šlāgermūzikas sapratēju. Tas bija 2018.gada rudenī. 2019.gadā jau spēlējām pirmās balles. Jāsaka, muzikāli es varbūt neesmu tik spēcīgs kā citi, bet organizatoriski – esmu visu mūžu bijis menedžeris. Zinu, ar ko un kur, kā jārunā, lai pie iespējām spēlēt tiktu. Jā, es rakstu mūziku, man ir savs redzējums, puiši mani atzīst par labu esam. Arī cilvēkiem patīk tas, ko esmu radījis. Tomēr nevaru noliegt, ka man kā mūziķim ir par maz zināšanu. Vēl jāmācās.

– Tagad būtu gribējies, ka mūzikas skolu tomēr būtu pabeidzis?
– Bērnībā jau to neredz. Tomēr, jā, noteikti būtu bijis labi, ja tā būtu noticis. Atgriežoties pie tā, kā nonācu līdz “Pipariem”, 2019.gadā sākām spēlēt balles ar grupas nosaukumu “Pieci Plus”. Tomēr šīs grupas sastāvs nav tas pats, kas šā brīža “Pipariem”. Gadu vēlāk, pirms “Covid-19” pandēmijas sākuma, bijām paguvuši ierakstīt dziesmu “Pirmais rīts” un palaidām to “Latvijas sirdsdziesmā”. Grupas nosaukums “Pipari” faktiski radās tieši tad. Bija vajadzīgs nosaukums, un “Pieci Plus” vairāk bija rokmūzikas apvienība, tā brīža grupas līdera Aleksandra Vilemsona projekts. Ballīšu mūzika un grupas šlāgeriskā puse tika vairāk pierakstīta man. Tā arī radās projekts “Pipari”.

Man pašam patīk dažāda mūzika, gan roks, gan šlāgeris, gan pops, šķiet garlaicīgi ieciklēties tikai uz vienu. Pēc dalības “Sirdsdziesmā” tomēr mūsu tā brīža grupas biedru ceļi šķīrās. Pāris mēnešus pēc “Sirds­dziesmas” sāka veidoties līdzšinējais “Piparu” sastāvs. No tā brīža muzicējam un strādājam kopā. Tiesa gan, iesākumā bijām vien divi, es un Gundars Lusts. Vēlāk pievienojās Zigmunds Kundziņš un Māris Ivanovs, pēc tam vēl Kārlis Neiburgs. Muzicēšana gan bija ļoti nabadzīga, jo “Covid-19” ierobežojumi mūs spēcīgi turēja rāmjos. Nekur tā kārtīgi nevarējām to pulveri izšaut. Ballēs spēlējām, bet īsti nekas cits arī nesanāca.

Pandēmijas laiks gan deva iespēju pilnveidoties, strādāt pie grupas kopējās izaugsmes. Šo­brīd esam nonākuši līdz tam, ka mūsu dziesmu krājums ir pietiekams albumam. Dziesmas ir ļoti dažādas – sākot no kārtīga roka līdz pilnīgam šlāgerim. Ceru, ka šogad mums izdosies šīs dziesmas noformēt diska, albuma veidolā. Tagad arī ceram atkal tikt “Latvijas sirdsdziesmā”. Tur rindā gaida dziesma, kuru izpildu kopā ar meitu Viktoriju Lauru Vītolu. Meita ir ļoti radoša, mācās mūziku, ir māksliniece un spēlē teātrī. Viņai šogad paliks astoņpadsmit gadu. Līdz šim ar meitu kopā esam nospēlējuši vienu koncertu Staicelē.

“Pipariem” šobrīd ir četras dziesmas, kas sarakstītas studijā, bet vēl nav palaistas publikas klausīšanai, jo vēlamies nofilmēt tām video klipus. Vēl gribu pieminēt mūsu veiksmīgo kopprojektu ar Zaubes kori, tā bija Ziemassvētku dziesma. Arī uz “Zelta ziņģi” kopā ar Zaubes kori radījām dziesmu. Sākotnēji bija doma startēt kopā “Sirds­dzies­mā”, bet plāns neizdevās – bija vajadzīgs lielāks finansējums. Tomēr draudzība un sadarbība ar kori joprojām vieno.

– Runājot par grupas sastāvu, kāda ir jūsu vieta?
– Esmu vokālists, dziesmu autors un akustiskās ģitāras spēlētājs. Taustiņinstrumentus un trompeti pārvalda Gundars Lusts, viņš arī zināms kā Cēsu bigbenda vadītājs. Pie solo ģitāras grupā ir Kārlis Neiburgs, basģitāru pārzina Zigmunds Kundziņš, un pie bungām Māris Ivanovs. Zig­munds un Māris ir no Inčukalna, Gundars ir cēsnieks, es esmu no Nītaures, Kārlis – rīdzinieks. Esam kārtīgi vidzemnieki. Un pēc sagadīšanās visi pēc ķīniešu horoskopa esam pūķi.

– Vai “Piparu” sastāvā arī spēlējat ballēs – kāzās un tamlīdzīgās svinībās?
– Jā, mēs esam tādi kārtīgi ballīšu muzikanti. Mums patīk dažāda mūzika, priekšroku dodam dziesmām dzimtajā mēlē. Ir dažas dziesmas angliski, tomēr izvēlamies repertuāru latviešu valodā.
Sākumā, protams, paši zvanījām un piedāvājām uzspēlēt, jo kā gan cilvēki par mums var uzzināt, ja paši sevi nereklamēsim? Tagad jau ir tā, ka cilvēkiem patīk tas, ko mēs darām, un intereses par mums netrūkst. Ar vairākām dziesmām esam bijuši arī radio “SWH” “Priekšnamā”, un četras no tām ir tikušas regulārajā apritē. Pagājušajā gadā arī piedalījāmies “Priekšnama” lielkoncertā.
Kā jau minēju, “Pipari” var spēlēt visu – no šlāgera līdz rokam -, lai katrs var kārtīgi izballēties.

– Kā rodas dziesmas? Kā komponējat?
– Ai, ļoti dažādi! Nav vienas formulas. Kā esmu arī teicis meitai, katra dziesma radusies citādi. Ir dziesmas, kas tapušas burtiski vienā rāvienā, pat īsti nepagūstot ātrumā pierakstīt to, kas galvā. Tāda gatava dziesma. Tad ir tā, ka mēdzu nosapņot kādu melodiju, ko no rīta pierakstu. Citas rodas, vienkārši paspēlējot kādus akordus uz ģitāras.
Katra dziesma tiešām rodas pilnīgi individuālā veidā. Ir divas dziesmas, kas tapušas kopā ar Kārli Neiburgu. Viena no tām paš­laik ir ieraksta stadijā. Viņš man ir ļoti palīdzējis tieši muzikālajā ziņā. Domu lidojums man ir plašs, bet teorētiskā bāze šim lidojumam mazliet apgriež spārnus. Tāpēc ir labi, ka ir grupas biedri, kas ļoti palīdz. Vārdus dziesmām rakstu pats. Kad aptrūksies, ko teikt, tad varbūt būs citādi (smaida).

Vienīgā dziesma, kas radusies, izmantojot Eduarda Veiden­bauma dzejas rindas, ir veltījums Ukrainai, tā tapa uzreiz pēc kara sākšanās pagājušā gada februāra izskaņā. Tobrīd gan strādājām pie citas dziesmas, bet, notikumiem atstājot tik dziļu un satraucošu iespaidu, nevarējām neuzrakstīt dziesmu Ukrainas atbalstam.

– Kādi ir “Piparu” plāni tuvākajam laikam?
– Protams, ir plāns izdot albumu. Sākotnēji bija iecerēts to izdarīt jau aprīlī, tomēr domāju, ka sasteigt nav jēgas – labāk kārtīgi visu nostrādāt. Tad uz rudeni varētu tapt albums. Pēc tam noteikti būtu jāplāno tāda liela iepazīstināšanas tūre pa Latviju, lai cilvēki uzzina, kas tie “Pipari” ir!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
22

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
45
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
143
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi