Ikviens, kurš vēlas uzlabot pensionāru un cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitāti, 14. aprīlī bija aicināts piedalīties jaunas partijas “Par tiesisku valsti” dibināšanā.
Priekuļu kultūras namā bija ieradušies pārstāvji no Cēsu, Alūksnes, Rīgas un citām invalīdu biedrībām, tomēr nepietiekamā cilvēku skaita dēļ šajā dienā partiju nodibināt nevarēja. Lai to darītu, nepieciešami vismaz 200 cilvēki, bet uz Priekuļiem bija atbraukuši 33.
Viens no šāda politiskā spēka dibināšanas iniciatoriem bija Cēsu Invalīdu biedrības priekšsēdētājs Indulis Balodis. Viņš “Druvai” sacīja: “Daudzu gadu garumā esmu aktīvi uzrunājis valdību, aicinot uzlabot invalīdu dzīves kvalitāti, esmu iesniedzis konkrētus priekšlikumus, kā to iespējams izdarīt, bet visbiežāk mūsu vajadzības netiek sadzirdētas. Tāpēc nepieciešams pašiem dibināt partiju, lai varētu aizstāvēt mūsu intereses. Diemžēl daļa no tiem, kuri vēlējās piedalīties, ir saslimuši vai netika citu iemeslu dēļ. Lai gan šodien nevarējām nodibināt partiju, turpināsim iet uz šo mērķi. Domāju, varam izveidot ļoti lielu partiju.”
Cēsniece, Invalīdu biedrības dalībniece Laima Tērauda atzina: “Mums citam citu ir jāatbalsta, kad Indulis aicināja piedalīties, es arī atsaucos.”
Alūksnes Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētājs Edvīns Svars, vērtējot nepieciešamību dibināt partiju, “Druvai” teic: “Mūsu loks Saeimā nav plaši pārstāvēts, pensionāru ir nedaudz vairāk, bet cilvēku ar invaliditāti ir ļoti maz, tāpēc domāju, ka tādu partiju vajag. Cilvēkam jau ir tāda daba, ka viņam patīk, ka kāds par viņu rūpējas. Bet tad, kad ir jāizdara tas minimums, lai būtu, kas rūpējas, šinī gadījumā jānodibina partija, tad cilvēki ir ļoti pasīvi. Viņi gaida, ka visu atnesīs bļodiņā gatavu, bet arī pašiem ir jādara. Mēs atbraucām ar mikroautobusu, esam gatavi braukt arī uz Rīgu, ja vajadzēs, atbalstīsim, cik varēsim. Esam liela biedrība, gandrīz 300 cilvēku, arī pieredze mums ir diezgan liela, tāpēc aktīvi iesaistāmies. Paldies valdībai par pagājušā gada pensiju indeksāciju, tomēr dzīves dārdzība arvien iet uz augšu un indeksācija ne tuvu to nenosedz. Tādēļ rodas dažnedažādas problēmas: gan ar iespēju norēķināties par energoresursiem, gan par veselības aprūpi, gan zālēm. Ir saprotams, ka valdības vadītāji un Saeimas deputāti rod sev iespēju pielikt pie algas, tomēr, ja netiek ievērots solidaritātes princips, tad tas neizskatās īpaši labi. Nav runa, ka viņiem nevajadzētu, viņiem arī vajadzētu, bet solidaritātes principu tauta novērtē ļoti augstu. Tāpēc tāda partija, kas interesētos tieši par šo sociālo grupu, nebūs lieka.”
Arī Latvijas Invalīdu biedrības vadītājs Jāzeps Janiševs vērtē, ka cilvēki ar invaliditāti netiek sadzirdēti, tādēļ nevar dzīvot cieņpilnu dzīvi. “Cik kvalitatīvi iespējams dzīvot trešās grupas invalīdiem, kuriem pabalsts ir 136 eiro mēnesī?” viņš vaicā. “Esmu viens no tiem, kurš uzskata, ka ir jāmēģina veidot pašiem savu partiju. Lai arī šodien diemžēl bija, kā bija, iesim un darīsim. Meklēšu telpas Rīgā, jo nemaz tik vienkārši nav atrast vietu, kur varētu sanākt nepieciešamais skaits cilvēku partijas dibināšanai. Tad aicināsim aktīvos iedzīvotājus vēlreiz.”
Vērtējot, kāpēc nebija pietiekams cilvēku skaits, J.Janiševs atzīst, ka, iespējams, daļa biedru neatbrauca arī tāpēc, ka pašvaldība, kas organizācijai sniedz atbalstu, varēja nevēlēties, ka biedrības piedalās šādas partijas dibināšanā.
Lai gan lielākā daļa no sanākušajiem bija ieinteresēti partijas dibināšanā, daļa bija atnākuši, lai paklausītos muzicējam Aivaru Lapšānu, kurš uzsvēra, ka latviešiem ir svarīgi spēt būt vienotiem un aktīviem.
Savukārt pēc pasākuma vairāki cilvēki ar invaliditāti atzina, ka nezināja par ieceri dibināt partiju, viņi arī labprāt būtu piedalījušies.
Komentāri