No Cēsu novada streikā piedalījās vairāk nekā 700 dalībnieku

Cēsu novadu pedagogu streika gājienā, kas 24.04. notika Rīgā, pārstāvēja teju 180 skolotāju un nozares darbinieku. Visi mundri, moži un gatavi cīnīties par arodbiedrības pieprasīto valdībai.

“Visvairāk rūp tas, ka trūkst mācību materiālu. Reāli nav ar ko strādāt, sagatavoties mācību procesam. Grāmatas ir dārgas. Vai ir normāli, ka viena mācību grāmata skolēnam izmaksā ap 28 eiro? Nav. Ja skolotājam pašam ir jānopērk grāmatas, ko izmantot stundās, tas taču ir teju neiespējami,” teic Cēsu 2.vakara (maiņu) vidusskolas vēstures un ģeogrāfijas skolotāja Marita Stepka. Viņai ir 53 gadu stāžs pedagoga amatā, un viņa uzskata, ka jaun­ieviestais izglītību modelis pēc kompetenču pieejas nav līdz galam piemērots mācību procesam daudzu trūkumu dēļ, tajā skaitā arī tieši tādēļ, ka trūkst mācību materiālu. “Tiek veiktas arvien jaunas reformas, bet ar to nekas labs netiek panākts. Nekas labāks ar to nav izdevies. Tāda ķeksīšu ievilkšana vien,” sacīja M.Step­ka.

Cēsu Bērzaines pamatskolas-attīstības centra pirmsskolas grupas “Pīlādzītis” skolotāja Dace Krūze arī piedalījās gājienā, viņa teic, ka cerība izcīnīt prasību izpildi ir. “Arī ceļš no Cēsīm līdz Rīgai bija raits, par to prieks. Ar labiem kolēģiem ceļš īsāks. Patīk, ka šoreiz tiešām nepiekāpjamies – lai vai kādi lēmumi arī netiktu pieņemti, esam spējuši būt vienoti un būt šeit. Visi labi zinām, kāpēc šeit esam. Mums prasa pildīt darba pienākumus, noteikumus, tad kāpēc arī viņi [valdība- aut.] to nedara? Par to arī šis gājiens.”
Viedoklim piekrīt arī Priekuļu pirmsskolas iestādes “Mežmaliņa” mūzikas skolotāja Aija Pēlmane: “Valdība nepilda savus solījumus. Laika bija gana, četru mēnešu garumā bija iespēja spriest un pildīt solīto, bet nekā. Piedodiet, bet tā ir ņirgāšanās par mums. Runa ir par cieņu, un tai jābūt abpusējai.”
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Cēsu novada dalīborganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece pastāstīja: “No rīta uz Rīgu devāmies ar četriem autobusiem. Gājienam pulcējāmies Bruņinieku ielā, tad devāmies uz Doma laukumu, kur plānotas uzrunas. Piedalās arī kolēģi no Igau­nijas un Lietuvas arodbiedrībām, kā arī vairāk kā tūkstotis medicīnas nozares darbinieku.”

A.Klētniece jau piektdien pastāstīja, ka LIZDA pieteiktajā trīs dienu streikā no Cēsu novada piedalās vairāk nekā septiņsimt izglītības iestāžu darbinieki, vairākas mācību iestādes novadā būs slēgtas, tai skaitā Skujenes pamatskola un Vecpiebalgas vidusskola, jo streiko gandrīz visi pedagogi, ieskaitot iestāžu direktorus. “Tajās mācību iestādēs, kur streiko arī direktors, mācību process nenotiks. Citās skolās daļai skolēnu mācības notiek kā ierasts, bet nenotiek stundas pie tiem pedagogiem, kas piedalās streikā un dodas gājienā,” skaidro A.Klētniece. Jau­tāta, vai pastāv iespēja, ka valdība pirmo pāris streika dienu laikā lems par izmaiņām un nāks LIZDA aicinājumiem pretī, un tad streiks tiktu pārtraukts un mācības trešdien jau turpinātos kā ierasts, A.Klēt­niece atzīst, ka tā var notikt, ja patiešām valdība izpratusi situāciju un kopā ar LIZDA nonāks pie jaunas vienošanās izpildīt arodbiedrības izvirzītās prasības.

Jautāta, kā Cēsu novada izglītības iestāžu darbu ietekmē arodbiedrības rīkotais protests, pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila “Druvai” paskaidroja, ka šoreiz, salīdzinot ar rudenī piedzīvoto, kad teju visas mācību iestādes pārtrauca darbu, situācija ir krietni atšķirīga katrā skolā, interešu centrā, bērnudārzā. No kopumā četriem desmitiem mācību iestāžu visā novadā, desmit nestreikos nemaz un mācību darbs nekādi netikšot ietekmēts. No atlikušajiem trim desmitiem ir skolas vai bērnudārzi, kuros streikam pieteikušiem divi vai nedaudz vairāk pedagogu, bet ir septiņas mūspuses mācību iestādes, kuru vadītāji arī pieteikušies vērienīgajai protesta akcijai. To vidū ir gan Amatas, Liepas un Skujenes pamatskolas, gan Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskola, kā arī Cēsu pilsētas Sporta skola. Pēc pārvaldes vadītājas teiktā, streika dienās būs atsevišķas skolas, kur mācības noritēs jauktā režīmā, kādā arī attālināti. Tiesa, daļa skolotāju pieteikuši tikai vienu protesta dienu un daži arī atsaucot pieteikumus. Vai tas ir tamdēļ, ka iebildumi pret valdībā spriesto pedagogu vidū tiešām mazinās, vai arī mācību gada noslēgums un uztraukums par savu audzēkņu panākumiem dara savu, grūti spriest. “Mēs, pārvalde, esam ļoti neitrāli – ne motivējam, ne aizliedzam pedagogiem paust viedokli,” teic Izglītības pārvaldes vadītāja, piekrītot, ka izglītības sistēmā, nenoliedzami, ir sakārtojami jautājumi gan mācību materiālu, gan pedagogu atalgojuma ziņā.

Kopumā L.Markus-Narvila pauž cerību, ka šoreiz pārvalde ir gana sagatavojusies situācijai, vairākās mācību iestādēs uz šīm pāris dienām pārņemot vadību, un bērnu mācības būtiski tas neietekmēs.
Pagājušajā ceturtdienā Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības sapulcē tika lemts pieprasīt arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa demisiju gadījumā, ja valdība apstiprinās Ministru kabineta (MK) noteikumus nr. 445 un 376, kas nosaka pedagogu atalgojuma palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu. LIZDA norāda, ka demisijas pieprasīšanas galvenais iemesls ir streika vienošanās izpildes novilcināšana, kā arī labas pārvaldības principu ilgstoša ignorēšana. “Gan Izglītības ministrija, gan Ministru prezidents teic, ka ir izpildītas visas vienošanās un streiks nedrīkst notikt. Bet streikam jānotiek tieši attieksmes dēļ,” viedokli pauž Ausma Klētniece. “Valdība pastāv uz to, ka visas vienošanās ir izpildījusi, visus Ministru Kabineta noteikumus mainījusi. Izvērtējot visu to, ko viņi ir iekļāvuši šajos grozījumos, un to, kas ir panākts līdz šim, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga teic, ka tur joprojām nav atrodami aprēķini visām pedagogu grupām. Faktiski finansējums noņemts pašvaldībām, kurām tas ir bijis lielāks, un sadalīts pa citām, kam tas ir bijis mazāks. Tā ir variēšana, nevis risinājums.”