Černobiliešu satikšanos vērst ikgadējā tradīcijā

Kopš Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas, kad naktī uzsprāga viens no tās reaktoriem, aizritējuši jau 37 gadi.

Lai gan tas šķiet daudz, tomēr šīs katastrofas seku likvidētājiem atmiņas ir dzīvas kā vakardiena, liecina Cēsu novada domē otrdien, 25.aprīlī, liktenīgās avārijas gadadienas priekšvakarā, noritējušās sarunas.

Šāda tikšanās Cēsu novadā dzīvojošajiem AES avārijas seku likvidētājiem bijusi pirmo reizi. Iepriekš tādas gan notikušas, taču bijušajos, mazajos, novados. Lai gan arī šoreiz uz satikšanos atnākušo černobiliešu skaits nešķiet liels,vienpadsmit cilvēki, sarunās tika pieminēti arī citi mūspusē dzīvojošie un spriests, ka satikties šādā formātā būtu vērts ik gadu.

Ar atnākušajiem Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem siltajā pavasara pēcpusdienā tikās novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs un Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks. Pēc apsveicināšanās un atmiņu uzplaiksnījumiem sanākušos par visām formalitātēm – pabalstiem, iespējām un termiņiem, kas jāievēro, piesakoties valsts sniegtajam atbalstam tieši černobiliešiem, – informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Cēsu Klientu apkalpošanas centra vadošā inspektore Inita Pokkere. Viņa arī mudināja visus pārskatīt Labklājības ministrijas mājaslapas sadaļā “Invaliditāte” pieminētos atvieglojumus. Lai gan lielākoties gadsimta avārijas seku lividētāji bija gana zinoši par vienu vai otru atbalstu, taču ar pateicību uzņēma šo apkopojumu un guva skaidrību, vai viss iespējamais ir izdarīts. Viens no aktīvākajiem runātājiem, stalbēnietis Alfs Lapsiņš gan atzina, ka, visticamāk, tuvākajos pāris gados jau visi dzīvi palikušie AES avārijas seku likvidētāji būs ieguvuši pensionāru statusu.

Kad formalitātes noskaidrotas un bažas par dokumentāciju kliedētas, kungu sarunas atkal novirzījās uz atmiņām par traģisko pavasari Černobiļā un tur piedzīvoto. Katrs savā laikā tur strādājis: kāds ilgāk, cits mazāk, tomēr vismaz pāris mēnešu katram tur aizvadīti. Tiesa, tuvāk par 30 kilometriem katastrofas epicentram nav laisti, nakšņošana bijusi vēl tālāk, kādam pat 60 kilometru attālumā. Dzīvošana teltīs, nebeidzama apdzīvoto vietu ēku sienu mazgāšana, radiācijas mērīšana un atkal mazgāšana. Seku likvidēšana turpinājusies ilgi, arī ziemā. Kāds no atnākušajiem vīriem klusi ieminējās, ka dabūjuši mēģināt kaut ko nomazgāt teju 40 grādu salā.

Lielākoties no vīru replikām par jaunības iespaidiem – kam tur bijuši 22 gadi, citam vēl mazāk – manāms, ka toreiz viņi radiācijas bīstamību netika ārkārtēji nopietni uztvēruši. “Tas bija jaunības dienu dullums, pat neapzinājāmies to visu,” teic kāds tikšanās dalībnieks. A.Lapsiņš atcerējās, ka kāds uzlika vienīgo iedoto aizsardzības līdzekli respiratoru, kāds ne.

Par avārijas apkaimē nostrādāto laiku izmaksāta trīskārtēja toreizējā mēnešalga, barošana bijusi ļoti laba, un koncertus strādniekiem braukušas sniegt tādas slavenības kā Olga Rajecka, Vja­česlavs Mitrohins, Sofija Rotaru, citi. Tā nu jaunie puiši pat nav protestējuši. Un tur ēstos augļus un ogas vīri vēl tagad atceras kā saldu brīnumu. Pēcāk par notikušo un šīs vietas bīstamību gan aptverts krietni vairāk.

Tik neilgu brīdi kungi šausmās noelš “ārprāts”, kad viens no viņiem atgādina ne pārāk sen ziņās redzēto, kā krievu armija pašreizējā karā Černobiļas apkaimē rakusi ierakumus. Tomēr saulainajā pēcpusdienā neviens no bīstamajā vietā strādājušajiem nešķita drūms un sagumis, kaut situācijas nopietnību visi aptvēruši nu jau izsenis. “Kāda tur čīkstēšana, jāatrod kaut kas pozitīvs un jādod vaļā!” teic viens no černobiliešiem, pēcāk jau J.Rozenbergam atzīstot, ka šāda satikšanās tradīcija nudien būtu uzturama kā gadskārtēja.

Jau 2017.gadā rakstījām, ka no vēsturiskā Cēsu rajona avārijas seku likvidēšanai iesaukti apmēram 90 cilvēki. Nu daudzi jau aizgājuši no dzīves, daļa pārcēlušies citviet. Taču tika vērtēts, ka ne visi, kas bija darbos Černobiļā, noformējuši šo statusu un saņēmuši apliecību.

Lai novērstu avārijas sekas notikumā vietā, uz likvidēšanas darbiem tika nosūtīti ap 800 tūkstošiem cilvēku no Ukrainas, Krie­vijas, Baltkrievijas, Latvijas un citām toreizējās Padomju Sa­vienības republikām. No Latvijas katastrofas likvidēšanas darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Lai arī pagājuši vairāki desmiti gadu, lsm.lv ziņo par ekspertu secināto – cilvēki Černobiļā uz dzīvi varēs atgriezties tikai pēc aptuveni 1000 gadiem.