“Gribas uzzināt jaunāko, to, kas sagaidāms. Nezinām, kas tiek plānots, redzam to, kas notiek.
Kad bijām Pārgaujā, bija zināms, kas notiek katrā pagastā. Ja raksta, piemēram, par apstādījumiem Cēsu novadā, tad tas ir par Cēsīm un Vaives pagastu, kas notiek pārējās vietās lielajā novadā? Kaut ko uzzinām no feisbuka, no pašvaldības izdevuma,” kāpēc nākuši uz tikšanos ar Cēsu novada pašvaldības vadību, “Druvai” skaidroja Raiskuma pagasta iedzīvotāji.
Konkrētu jautājumu raiskumiešiem bija daudz, katrai problēmai un ierosinājumam viņi gaida risinājumu.
Plašāka diskusija raisījās par drošību uz Auciema divām svarīgākajām ielām - Alejas un Cēsu. Alejas iela šaura, bērni braukā ar riteņiem, vecāki ved bērnus uz bērnudārzu, bet ne tikai svešie, arī vietējie šoferi brauc ātri. Pa Cēsu ielu, kas ir valsts autoceļš, brauc smagās mašīnas, kaut uz kūdras purvu ir apvedceļš. Iedzīvotāji ierosināja izvietot gulošos policistus, taču to var izdarīt tikai Alejas ielā, kuras segums diemžēl ir bēdīgā stāvoklī.
Raiskums ir skaista vieta dzīvošanai un atpūtai, daba ir pagasta vērtība, un iedzīvotāji pauda satraukumu, ka kūdras purvs tiek izstrādāts tuvu Unguram un ezera ūdenī jau ir kūdra, krastos saaugušas niedres. Auciema ezera krastā vasarā atkritumu konteineri ir pārpildīti. Atkritumi paliek arī dabā, katru gadu vietēji iedzīvotāji, sakopjot apkārtni, savāc daudzus maisus. Pagasta komunālās saimniecības vadītājs Uldis Rubīns apsolīja regulāri sekot, lai konteineri nebūtu pārpildīti.
Raiskumieši interesējās, vai kāds tagad kontrolē makšķerniekus, kādreiz to darīja pašvaldības policija, zivju inspektors. Pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts paskaidroja, ka policijai ir tehniskais aprīkojums, bet nav štatu, kas to darītu. Kontroli veic brīvprātīgie kopā ar Valsts vides dienestu. “Ja kādas kompānijas telšu vietās pie Raiskuma vai Auciema ezera rada nekārtības, ziņojiet, brauksim. Ir vērts braukt, kad tur kāds ir,” uzsvēra G.Norbuts.
Raiskumieši ierosināja, ka Gaujas Nacionālajā parkā nedrīkstētu ļaut nodarboties ar intensīvo lauksaimniecību vai vismaz vajadzētu ierobežot mēslojuma un ķimikāliju izsmidzināšanas biežumu un daudzumu. Ķimikālijas ieplūst ezeros, Sveķupītē, Gaujā. Tīrumi tiek piearti aizvien tuvāk ezeram, kad smidzināja preparātus, ievu lapas nobrūnējušas. Gar ezeriem vajadzētu ierīkot pastaigu taku, jo ne bērnudārza bērniem, ne citiem nav, kur pastaigāties, Auciemam no visām pusēm ir ceļi ar intensīvu satiksmi.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs skaidroja, ka novadā nav aizlieguma nodarboties ar intensīvo lauksaimniecību. “Taču kopā ar Siguldas un Valmieras novadu gribam veidot bioreģionu. Tas ir gadu jautājums. Šeit ir runa par konkrētu situāciju, kas jārisina Valsts augu aizsardzības dienestam. Top teritorijas plānojums, un tajā var ap ūdenstilpēm noteikt lielākas aizsargzonas,” stāstīja novada vadītājs.
Auciemieši pauda neapmierinātību, ka pērn pašvaldība tikai pēc vairākiem atgādinājumiem nopļāvusi pļavu. Cēsīs arboristi regulāri apzāģē kokus, Auciemā saaugušas liepiņas, kas nekad nav koptas. “Pirms pusotra gada vērsos pašvaldībā, ka savairojušās akācijas, tās vajag nozāģēt. Apsolīja, ka to izdarīs, nākamreiz saņēmu atbildi – lai darām paši, sods par to nebūs. Akācijas aizvien aug un vēršas plašumā, tās ir asas, bīstamas gan bērniem, gan dzīvniekiem,” pašvaldības uzmanību vērsa auciemiete. Kā atzina Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītājs Didzis Zemmers, tas ir risināms.
Jautājums, vai plānots likvidēt Auciema bērnudārzu, bija pārsteigums domes vadībai. Pagastā runā, ka pašvaldības speciālisti vecākiem iesaka bērnudārzus Krīvos un Rāmuļos, bet līdz Auciemam no Cēsīm ir desmit minūšu brauciens. “Auciemā divas bērnudārza grupas ir, vēl divas varētu būt. Administrācija ir kopīga ar Stalbes pamatskolu. Risku nav, būtu labi, ja vēl piepildītos divas grupas. Kad pilsētā bija rinda uz bērnudārzu, vecāki meklēja iespējas. Tagad rindas nav,” skaidroja J.Rozenbergs.
Ungurmuiža ir Raiskuma lepnums, arī par tās nākotni pagasta iedzīvotāji dzirdējuši dažādas runas. “Ungurmuižu apsaimnieko pašvaldības SIA. Tai jāpastāv par saviem līdzekļiem, bet tā nav, vērtējam, kāda varētu būt apsaimniekotāja juridiskā forma. Tikko Ruckas muižu nodevām nomā, varbūt tāpat darīt ar Ungurmuižu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atradusi bojājumus, kas jānovērš, jādomā, kā to risināt,” stāstīja J.Rozenbergs, bet Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska papildināja: “Tiek vērtēts, ka Ungurmuiža varētu būt Cēsu Tūrisma attīstības aģentūras pārziņā, bet vai tā spēs muižu uzturēt? Tagadējais modelis – restorāns un tūrisms – ir labs, muiža līdzekļus patērē, restorāns dod, taču pašvaldība nedrīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja restorāns un muiža katrs par sevi, vai to darbība netraucēs viens otram? Tāpēc ir variants kompleksu izsolīt nomai. Par pārdošanu nevar būt ne runa, tikai nomu.”
Tāpat kā daudzās citās nelielās apdzīvotās vietās novadā, arī Auciemā iedzīvotājiem problēmas sagādā ūdensapgāde. Pārrāvumi ir regulāri, jo ap piecu kilometru garais, 1985.gadā ierīkotais ūdensvads plīst. Auciemā ir 30 privātmājas un vēl vismaz tikpat dzīvokļu. “Kad ūdeni noslēdz, lai labotu ūdensvadu, ziņai jābūt zibenīgai, vienkāršākais – īsziņa telefonā. Valstī runājam par civilo aizsardzību, bet nelielā ciematā nevar iedzīvotājus apziņot. Jāizveido vacapa grupa, kur ātri var nodot ziņu. Nevajag atvainoties, ka ūdensvads plīsis, bet paziņot,” ierosināja auciemiete, un visi nolēma, ka tā tiks darīts.
Raiskuma iedzīvotāju ikdienu šovasar ietekmēs gan Rāmnieku tilta pār Gauju būvniecība, gan autoceļa Stalbe – Cēsis pārbūve. Novadnieki uzsvēra, ka svarīgi, lai grants ceļi, kurus daudzi izmantos, tiktu uzturēti, neērtības var pieciest, jo būs taču labs ceļš. Raiskumieši interesējās, kāpēc novada citos pagastos pat pie lauku mājām grants ceļi tiek apstrādāti ar pretputekļu līdzekli, bet ne Raiskumā. L Bukovska skaidroja, ka līdz šim bijusi dažāda pieredze, bet tiek izstrādāti Saistošie noteikumi, kuros būs skaidri pateikts, kur tas tiek darīts, kāds attālums no ceļa līdz mājai. D.Zemmers pastāstīja, ka šai vasarai katram Pārgaujas pagastam iegādātas trīs tonnas pretputekļu līdzekļa.
Sarunā tika skarti arī citi jautājumi: par apgaismojumu Auciemā, par pieturvietas pārcelšanu pēc lielā ceļa pārbūves.
Komentāri