Pēc teju desmit Lielbritānijā aizvadītiem gadiem nu jau trīs gadus viņa ir atgriezusies Latvijā, Cēsīs. Fotogrāfe Sanda Bogomazova atzīst – tieši 2020.gadā uzvilnījušās pandēmijas dēļ darba iesākums šeit izvērties bezgala sarežģīts, taču vienlaikus viņa pārliecinoši teic – lēmumu atgriezties nav nožēlojusi ne brīdi.
Sanda prom no Latvijas devās deviņpadsmit gadu vecumā, tūliņ pēc Priekuļu tehnikuma absolvēšanas – iesākumā uz Īriju, kur dzīvojis un strādājis Sandas brālis ar sievu. Lai gan aizbraukusi bez mērķa pārcelties, tieši tā arī viss izvērties. Galu galā meitene Īrijā nodzīvojusi sešus mēnešus, vēlāk, sekojot draugam, pārcēlusies uz Lielbritāniju. Tur arī izveidojusies ģimene, piedzimusi meitiņa.
Par atgriešanos Latvijā doma jau bijusi, bet, kad meitai tuvojusies piektā gadskārta, apjausts – atlikt vairs nevajadzētu. Tā Sanda, dienas laikā pieņēmusi galīgo lēmumu, iegādājās aviobiļetes, un pēc četriem mēnešiem abas ar meitiņu atgriezās Latvijā, vīrs pievienojies nedaudz vēlāk.
Pēc atgriešanās pirmajā mirklī valdījis neliels apjukums. Sanda gan teic, ka viņiem bijusi priekšrocība, jo pirmo laiku varējusi padzīvot pie savas mammas, kur viņas istaba – pēc teju 10 gadiem – joprojām bijusi brīva. Daudz tolaik palīdzējusi arī Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, ar kuru Sanda sazinājusies, vēl esot Lielbritānijā. Atbalsts un sniegtā informācija bija galvenokārt saistībā ar dokumentu kārtošanu, tostarp arī meitiņas pieteikšanu bērnudārzam Cēsīs. “Pirmais pusgads vēl paiet sajūtā, ka esi it kā atbraucis ciemos, kaut arī tā ir tā pati māja, kurā esi uzaudzis, un sava istaba, bet tie gadi prom – tas tomēr ir ļoti daudz,” secina jaunā sieviete. Lai arī cik atsvešinājusies bijusi, tomēr viņa jutās un joprojām jūtas atgriezusies savā vietā un teic: “Šeit pat debesis šķiet augstākas.” Latvijā arī jūra un ezeri visapkārt, svešumā – ar mašīnu bijis jābrauc trīs stundas līdz kaut cik tīrākai pludmalei.
Tikai prātojot par atgriešanos Latvijā, dzimusi doma par fotografēšanu kā pamata nodarbošanos. Ar fotografēšanu Sanda sākusi aizrauties Lielbritānijā. Iegādājusies pat spoguļkameru. Tā līdztekus vienkāršam darbam dažādās rūpnīcās aizvien apguvusi foto prasmes, uzņemot savu tuvo un mīļo attēlus, radies viņas spēju cienītāju loks arī attālāku paziņu vidū. Tiešām sapratusi, ka ar to varētu arī nodarboties profesionāli, tajā brīdī, kad par fotografēšanas pakalpojumu sākuši taujāt pilnīgi sveši cilvēki.
Atgriešanās gan nav bijusi pilnībā gluda. Īsi pēc remigrantiem izsludinātajā konkursā iegūtā finansējuma uzņēmējdarbībai – vairāk nekā 9000 eiro -, kas izmantoti fotostudijas iekārtošanai, kur jau pieņemti pirmie klienti, sākusies pandēmija. “Covid-19” tobrīd bija smagākajā izpausmē, un jaunā fotogrāfe studijā vairs nav drīkstējusi strādāt.
Tajā 2019.gada vasarā uzreiz pēc atgriešanās viņa jau bija izlolojusi vairākus savas darbības virzienus- gan pasākumu dekorēšanu, gan ballīšu rīkošanu – , taču tobrīd nobrucis pilnīgi viss. Sanda izjūt lielu pateicību pret “Cēsu klēts” īpašniekiem un tās direktori Ilzi Rubeni, jo pandēmijas laikā izveidots abpusēji izdevīgs nomas līgums, lai tomēr nezaudētu studijas telpas. “Bez šī atbalsta es noteikti nebūtu varējusi uzturēt studiju un man būtu bijis jādomā, kā tālāk darboties savā jomā.” Sanda ar šausmām atminas vēl tik neseno laiku: “Kaut kā jau cīnījos, arī ar izbraukuma fotosesijām, maskām un cilvēkiem uz kvadrātmetru, lai nopelnītu kaut cik, bet tas bija grūti.”
Tagad gan Sanda par sevi teic, ka ir “pārkvalificējusies uz sieviešu portretiem”, kā arī viņai attīstījusies sadarbība ar mazajiem uzņēmumiem, piemēram, apģērbu kolekcijas uzņemšana. Rezumējot savu pēdējo, visnotaļ grūto trīs gadu pieredzi, Sanda joprojām pārliecinoši teic – ne mirkli nenožēlo lēmumu atgriezties. Viņa gan atzīst, ka darbā nav miera ne mirkli, nepārtraukti jādomā, ar ko atšķirties, jo konkurence ir nopietna. Svaigākā no idejām ir vasarā doties nedēļas braucienā uz Lielbritāniju un piedāvāt foto pakalpojumus tur dzīvojošajiem latviešiem. “Ņemšu līdzi lielo koferi un kleitas,” smej Sanda, apstiprinot, ka pieteikumi fotosesijām jau esot, tad nu iegādātas arī apgaismošanas iekārtas, kas palikšot Lielbritānijā un noderēšot tur kaut reizi gadā.
Meita gan reizumis mammai vēl prasoties uz Lielbritāniju un šovasar ar vecmammu arī aizbraukšot paciemoties pie savas māsīcas, taču pašai Sandai un viņas vīram vairs prom negribas nemaz.
Komentāri