Uzaicinot radus, draugus un kaimiņus, Roberts Neilands Dzērbenes pagasta “Jaunzemos” atklāja savu galdniecību. Uzbūvēta mūsdienīgiem darba apstākļiem piemērota ēka.
No ceļa to redzot, ne viens vien garāmbraucējs vērtējis, ka tur tiks rīkotas kādas kultūras norises, jo vai tad galdniecībai vajag tik skaistu namu.
“Būvēju sev, lai te strādātu,” saka saimnieks un atklāj, ka idejas, kādai tai būt, vairākkārt mainījušās. “Vieta bija sagatavota jau pirms trim gadiem. Tad domāju, ko celt vispirms, darbnīcu vai māju, latvieši pirmo uzbūvē to, kas nodrošina dzīvi, tad, kur patīkamāk dzīvot,” stāsta Roberts.
2016.gadā viņš Dzērbenē iegādājās īpašumu, Rīgā bija sava galdniecība, klientu un darba netrūka.
“Desmit gadus strādāju, lai nopelnītu, aizvien tika palielināts apjoms, bet, kad samaksā īri, darbiniekiem algas un nodokļus, saproti, cik maz paliek pāri. Taču jādomā, kā tālāk attīstīties, vajag jaunas iekārtas,” pastāsta dzērbenietis. Tad arī nolēmis, ka kaut kas jāmaina, un interesējies par zemi, kur pagastā varētu uzcelt darbnīcu. Novada pašvaldība piedāvājusi kādreizējo Neilandu zemi kaimiņos Roberta īpašumam. “Svarīgi bija, lai būtu elektrība, lai labs ceļš. Te viss ir,” bilst uzņēmējs.
No Rīgas tika pārvestas iekārtas un strādāts šķūnī, līdztekus celta darbnīca.
Dzērbenieši sākumā domājuši, ka viņš ir Neilandu mantinieks, kurš atgriezies, smaidot pastāsta Roberts. Taču uzvārdi ir tikai sakritība, kāda nenotiek bieži. Tā ieinteresējusi izzināt vietas vēsturi.
“Te kādreiz bijusi liela māja. Portālā “Zudusī Latvija” ir 1979.gada fotogrāfija. Tajā ēka jau ir bēdīgā stāvoklī. Latvijas laikā Neilandiem pagrabā bija limonādes ražotne. Dzērbenes muzejā ir dažas etiķetes. Mājas pirmajā stāvā bija veikals, otrajā dzīvokļi. Saimnieku dzīves ceļi aizveduši uz Austrāliju,” vēsturē pakavējas Roberts un piebilst, ka tagad te ir jauna ēka, kurā top virtuves iekārtas.
Viņš uzsver, ka par revolūciju virtuves iekārtu ražošanā nedomā, svarīgākais ir kvalitāte un lai klients ir apmierināts. “Galdniekus atrast nevar. Kad ir vairāki darbinieki, tad uzņēmējam jādomā, kā palielināt apjomu. Man labāk lēnāk darīt to, ko māku un kas patīk,” pārliecināts uzņēmējs un piebilst, ka klientu netrūkst. Ja līdz šim tie lielākoties bija rīdzinieki, šogad jaunas virtuves iekārtas pasūtījuši arī trīs no Dzērbenes apkaimes.
Galdniecība ir 160 kvadrātmetri liela, tajā virtuves mēbeļu izgatavošanai nepieciešamās iekārtas. Ražotne uzcelta par paša līdzekļiem un vecāku atbalstu. Roberts vērtē, ka jaunu iekārtu iegādei gan mēģinās piesaistīt finansējumu projektos.
“Apsilde ar granulām ir ērtākais veids, kā nodrošināt siltumu, te ir siltās grīdas, nav radiatoru, kur krājas putekļi. Cik patīkami strādāt siltā telpā, var vien atcerēties, kā bija šķūnītī,” pastāsta saimnieks un atzīst, ka, dzīvojot un strādājot pilsētā, par daudz ko pašsaprotamu pat neaizdomājas. Kaut vai to, kā darbnīcā nodrošināt ūdeni. “Te pašam jāizbūvē nepieciešamā infrastruktūra. Ūdensvads ierīkots, bet pagaidām ūdeni vedu ar kannām. Jāierīko spice, tas ir viens no tuvāk darāmajiem darbiem,” teic Roberts.
Ne biežāk kā reizi nedēļā viņš brauc uz Rīgu pie klientiem. “Kad pārcēlos, domāju, kā sagādāšu nepieciešamos materiālus, kā atvedīšu. Viss tiek atvests, atliek pasūtīt. Gan pats, gan tie, kuri brauc uz galdniecību, novērtē, ka tā ir asfaltēta ceļa malā,” pastāsta dzērbenietis.
Kopš 2019.gada Roberts Neilands pastāvīgi dzīvo Dzērbenē. Te atrasti domubiedri.
Komentāri