Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Lego princips un bruņutransportieri

Jānis Gabrāns
23:00
11.06.2023
33
Kristians Jansons 1

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumā SIA “Defence Partnership Latvia”, kas atrodas Cēsīs, top Latvijas bruņotajiem spēkiem paredzētie bruņutransportieri “Patria” 6×6. “Druva” devās uz ražotni, lai ar bruņutransportieru ražošanas vadītāju Cēsīs Kristianu Jansonu pārrunātu pirmo darbības gadu.

Piepildīt bruņutransportieri

Vispirms “Druvai” izrāda ražošanas telpas. Taisnību sakot, šis apzīmējums īsti neatbilst priekšstatam, kas saistās ar ražošanu. Viss tīrs, gaišs, kluss, pie bruņutransportieriem rosās vīri, nesteidzīgi un precīzi veicot komplektēšanu.

Ražošana – tas nenozīmē, ka visas detaļas top uz vietas, ka te notiek kalšana, metināšana, norāda K. Jansons. Detaļas saņem no piegādātājiem, un “Patria” rūpnīcās Somijā un Cēsīs tās pārtop bruņutransportierī. Patlaban sākuma cikls notiek Somijā, tur no ražošanas ceha izbrauc jau gandrīz gatava bruņumašīna. To testē uz bremžu stenda, uz slīpuma, izpeldina baseinā, pārbaudot hermētiskumu. Kad pamatpārbaudes veiktas, tiek dota atļauja piedalīties satiksmē, un vairāki simti kilometru tiek izbraukti pa koplietošanas ceļiem. Pēc tam arī pa poligonu, bezceļiem, un tikai tad, kad viss kārtībā, bruņutransportieri rūpīgi nomazgā, liek uz treilera un ved uz Cēsīm, kur notiek gala komplektēšana.

“Mēs strādājam kā ar lego,” stāsta K. Jansons, rādot uz plauktiem, kur neskaitāmās kastēs glabājas komplektējošās detaļas. “Kā sakām, mums atnāk tukšs bruņutransportieris, ņemam “klucīšus”, saskrūvējam kopā un piepildām tehniku ar visu nepieciešamo. Ir tehnoloģijas, rasējumi, kā jābūt, atliek tikai salikt atbilstoši prasībām.”
Apskates laikā uz visiem jautājumiem gan atbildes saņemt neizdodas, kas saprotams, aizsardzības nozarē ne viss stāstāms, ne viss – rādāms. Piebilstu, ka tad jau laikam vīri ārpus darba laika savās kompānijās nevar stāstīt visu, ko dara darbā, kas pieredzēts. K. Jansons skaidro, ka ir “Patria” ētikas kodekss, kurā viss atrunāts: “Brīvi var stāstīt tikai to, kas ir publiski pieejams.”

Mācības reālā darbībā

K. Jansons ir viens no pirmajiem “Defence Partnership Lat­via” darbiniekiem, pirms tam strā­dājis uzņēmumā “Heidel­berg”, kas nodarbojas ar poligrāfijas iekārtām un to servisu. Kad nācis šis piedāvājums, ilgi jādomā nebija, atzīst Kristians: “Teh­nika man vienmēr patikusi, sapratu, ka tikšu galā. Tehniskā domāšana nav sveša, uzskatu, ka kārtīgs inženieris ir tehnisks cilvēks, kurš labi pārzina vienu lietu, bet orientējas diezgan plašā spektrā.”

Pirmais pusgads pagājis organizatoriskajos darbos, tad kopā ar pirmo mehāniķu brigādi devās uz Somiju apgūt tehnoloģiskos procesus, lai varētu uzsākt komplektēšanu.
“Tās nav mācības  klasiskajā no­­zīmē, nē, visi strādājām to pašu darbu ko somi, ir kam pajautāt, kā pareizi darīt. Uzņēmumā “Hei­del­berg”, kur man nācās regulāri doties komandējumos uz citām valstīm, gūtā pieredze noderēja, kaut vai komunicēt svešvalodā. Zināju, kā komunikācija jāveido, lai veidotos veiksmīga sadarbība,” stāsta Kristians, piebilstot, ka pirmā komanda joprojām strādā uzņēmumā, visi ir no Cēsu novada.

Stāstot par darba ikdienu, viņš skaidro, ka tā nav tikai ražošanas vadīšana, bet arī komplektējošo detaļu sagādāšana, komunikācija ar ražotāju, instrumentu sagāde, jaunu tehnoloģisku iekārtu iepirk­šana, pielāgošana. Uzņēmums kļūst lielāks, tāpēc jādomā par darbu dalīšanu. Darbā pieņemts jaunais ražošanas vadītājs, kurš mācās Somijā kopā ar citiem jaunajiem darbiniekiem.

“Ražošanas vadīšana prasa lielu enerģiju un specifiskas zināšanas. Nav jāzina visas nianses, bet jāsaprot, kāpēc notiek tieši tā. Ražošanas jaudas palielinās, tāpēc jāmeklē jaunas darbarokas. Manā pārziņā paliks tehniskā puse, infrastruktūra, ēku iekārtojums, tehniskā uzraudzība, arī servisa, apkopju organizēšana,” stāsta K. Jansons.
Pirmajā darbības gadā komplektēšanas process paplašinājies. Ik pa laikam atrodas kāds pro­cess, ko iepriekš darīja So­mijā, tagad tas notiek Cēsīs.
“Reizēm redzam nianses, ko, mūsuprāt, var darīt ja ne labāk, tad citādi, lai ietaupītu laiku, uzlabotu kvalitāti. Par to runājam ar pārstāvjiem Somijā, ja viņi atrod, ka tas tehniski iespējams, iecere tiek ieviesta,” stāsta K. Jansons.

Darba klāsts palielinās, jo mērķis ir nonākt līdz pilnam ražošanas ciklam tepat Latvijā.    Tas gan būs iespējams tikai pēc jaunās rūpnīcas uzcelšanas, aktuāls jautājums, kur tieši tā atradīsies, bet viens ir skaidrs – Vidzemē.

Atbildība pret valsti

Vai darbs aizsardzības nozarē ir liela atbildība?

“Protams,” saka K. Jansons. “Var pat teikt, tā ir atbildība pret valsti, lai tehnika nepieviltu tajās situācijās, kad vienīgā izvēle ir – uzvarēt! Arī darbinieki apzinās atbildību pret savu valsti, tās drošību. Vīri saka, ka darbs jāizdara iespējami labāk, jo bruņumašīnas tiks nodotas Latvijas armijai, tāpēc visam jābūt ideāli!”

Ņemot vērā nozares specifiku, lai sāktu strādāt uzņēmumā, vispirms jādabū nepieciešamā pielaide. Darbinieku pārbauda pēc vairākiem kritērijiem. Vai nav
bijusi sodāmība, pārbaudi veic
arī drošības iestādes, vai kandidātam nav kādas saites ar valstij nedraudzīgiem elementiem. Taču ar darbinieku komplektēšanu veicoties labi, visas štata vietas aizpildītas.

“Esam konkurētspējīgi atalgojuma, stabilitātes ziņā. Nav noslēpums, ka autoremonta uzņēmumos ir daudz pelēkās zonas, te nekā tāda nav, tas darbiniekam ir svarīgi, jo viņš tomēr domā par so­ciālajām garantijām. Varbūt dar­binieku piesaistē    nostrādā arī tas, ka autobūve Latvijā ir kas neierasts, kur nu vēl, ja var ražot bru­ņutransportierus,” saka K. Jansons.

Gaiši prāti, prasmīgas rokas 

Latvija arvien vairāk iesaistās aizsardzības nozarē. “Mums ir gaiši prāti, gudras galvas, prasmīgas rokas. Tas ir ekonomiski pareizākais risinājums, tās ir gan darbavietas, gan nodokļi. Mūsu gadījumā tās nav darbavietas tikai Cēsīs, bet arī tajos daudzajos uzņēmumos, kas Latvijā ražo komplektējošās detaļas, ražo rāmi, korpusu, lūkas, daudz ko citu, piedāvājums palielinās.

Iesaistīšanās militārajā industrijā veicina arī citu jomu attīstību, piemēram, metālapstrādi. Pirms sākām darbu, metāla plākšņu locīšanu Latvijā varēja veikt tikai sešus metrus garām plāksnēm, bet mums vajag 7,5 metrus. Lat­viešu uzņēmēji riskēja, nopirka locīšanas iekārtu, kas ļauj strādāt ar 9 m garām plāksnēm, un tagad loksnes “Patria” vajadzībām tiek locītas Latvijā. Turklāt šī uzņēmuma pakalpojumu tagad izmanto vēl vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri pirms tam to meklēja ārvalstīs.”

Jau rakstīts, ka 2021. gada vasarā Latvijas un Somijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par 6×6 bruņumašīnu iegādi no uzņēmuma “Patria”, kurā iekļauts Latvijas pasūtījums vairāk nekā 200 jauno bruņumašīnu piegādei līdz 2029. gadam. Taču šo tehniku novērtējušas arī citas valstis, kā, piemēram, Zviedrija un Vācija, un izrādījušas interesi par to iegādi tuvākajā nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
13

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
43
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi