“Kāds bija koncerts? Paskatieties dejotāju un skatītāju acīs,” pēc deju uzveduma “Mūžīgais dzinējs piestāj Cēsīs” atzina Cēsu novada deju kolektīvu virsvadītāja, Dziesmu svētku noslēguma koncerta “Kopā Augšup” deju virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.
Visi Cēsu novada deju kolektīvi, Dziesmu svētku dalībnieki, kopā ar dejotājiem no Rīgas kolektīviem sporta kompleksā “Cēsis” divu stundu uzvedumā izdejoja svētku repertuāru. Visas biļetes uz koncertu bija izpirktas jau laikus.
Anita Tetere kopā ar meitu Aiju Vilderi pirms koncerta bija priecīgi satrauktas. “Meitas dejo “Kandē” un “Raitajā solī”, vēl viesu kolektīvi, noteikti gribas redzēt,” pastāsta Aija un piebilst, ka abi ar vīru brauks uz koncertu Dziesmu svētkos, jo katra meita sagādāja vienu biļeti. “Vecmāmiņa var atnākt uz koncertu Cēsīs, tas ir tik jauki,” uzsver Aija.
Vecpiebaldzēniete Diāna Toka pastāsta, ka dēls dejo “Slātaviņā”. “Svētkiem ļoti nopietni gatavojas, gaida, viņam tie būs pirmie. Stāstīja, ka viena deja pagrūta, bet galvenais, ka viņam patīk dejot,” saka Diāna un piebilst, ka deju kolektīvā dejojuši arī abi vecākie bērni.
Arta Roderte un Ieva Ozoliņa no Rīgas uz koncertu atbraukušas pēc emocijām, saviļņojuma. “Uz koru lielkoncertu ir biļete, bet Cēsīs gūsim ieskatu Deju svētkos,” stāsta Ieva, bet Arta uzsver, ka atbraukušas pēc latviskām izjūtām.
Cēsnieces Veronika Keiša, Ingrīda Kļaviņa, Gunta Romanovska un Ināra Āboliņa arī atzīst, ka grib redzēt ko latvisku un skaistu. “Ja var noskatīties Cēsīs, kāpēc jābrauc uz Rīgu! Tas taču arī finansiāli izdevīgi,” teic Veronika, bet draudzenes atzīst, ka deju koncerti vienmēr ir krāšņi, nevar vien nopriecāties par tērpiem un deju rakstiem.
Priekulieši Dace un Alfrēds Jurciņi paši daudzus gadus dejojuši, pabijuši Deju svētkos. “Tas būs koncerts, kur gūt iedvesmu, lai Rīgā viss būtu – hop! Ceļš uz svētkiem jāiet gan skatītājiem, gan dejotājiem,” saka Alfrēds, bet Dace pastāsta, ka abi regulāri apmeklē gan koru, gan deju kolektīvu koncertus, gan citas kultūras norises. “Emocijas vajag. Dzīvojam līdzi dejotājiem, visvairāk, protams, savējiem,” teic Dace.
Deju svētku repertuāra 25 dejas izdejoja visu paaudžu dejotāji. Izstrādāt laukuma zīmējumu bija uzticēts deju kolektīvu vadītājiem Andim Kozakam, Antrai Grīnbergai, Lāsmai Skutānei, Lienei Frīdbergai, Mārim Brasliņam, Mārtiņam Jurciņam, Uldim Blīgznam. Katra deja laukumā tapa desmit minūšu mēģinājumā.
“Jūtos lepna un priecīga par vadītājiem un dejotājiem. Viņi ir viedi, jo tikai tādi spēj radīt un uzcelt no pelniem,” pēc koncerta uzsver uzveduma mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone – Lazdāne un atgādina, ka tā jau tradīcija, jo trešo reizi pirms svētkiem Rīgā tie tiek svinēti Cēsīs. “Mēs izdejojam lieluzvedumu un dāvājam to tuvākajiem cilvēkiem. Koncerta fināls ar “Es mācēju danci vest” arī ir tradīcija – pirms pieciem gadiem un šoreiz. Kura gan cita deja var būt mūsu himna,” nešaubās I.Pētersone – Lazdāne.
Lieluzveduma režisore Gunita Bārda meklēja atbildi gadsimtu jautājumam - kas ir mūžīgais dzinējs. Dejotāji, intermēdiju horeogrāfiju autore Paula Anna Āboliņa, solisti A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi Kiena Smirnova un Edvards Arums un mākslinieki Mārīte Purvišķe un Dainis Andersons to atrada. Mūžīgais dzinējs ir mīlestība.
“Nešaubos, ka mūsu mūžīgais dzinējs ir laimes sajūta, ko gūstam no kopābūšanas, kad esam laimīgi un padarām laimīgus apkārtējos. Mūsu mūžīgais dzinējs ir būt dejā. Tikai sirds viedi cilvēki spēj mīlēt pa īstam, mīlēt un ar to dalīties,” pārliecināta I.Pētersone – Lazdāne, bet Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš – Eglītis ikvienam novēlēja no Dziesmu svētkiem mājās atnest Latvijai nepieciešamo degvielu mūžīgajam dzinējam - prieku un mīlestību un pozitīvas emocijas.
Pēc koncerta savus kolektīvus sveica arī Līgatnes un Amatas apvienību pārvalžu vadītāji – Līga Medne ar skaistu pīpeņu pušķi un Elita Eglīte ar ziedu buķeti, kurā smaržīgas lefkojas, īrisi, ziedoši sīpoli, miežu vārpas… Arī pagastu kultūras darbinieki sveica savējos ar krāšņiem ziediem.
Novada deju kolektīvi ir gatavi būt Deju svētkos. Bet visatbildīgākais brīdis vēl priekšā Līgatnes vidējās paaudzes deju kolektīvam “Zeperi”. Nākamsestdien jāpiedalās fināla skatē – konkursā, kas notiks Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.
““Zeperi” ir novada lepnums. Savējiem ir jābrauc un viņi jāatbalsta. “Zeperiem” tas nav pirmais konkurss, pirms gadiem kopā ar Alūksnes vidējās paaudzes deju kolektīvu “Olysta” dalīja 1.vietu,” saka I.Pētersone – Lazdāne. Viņa ilgus gadus bija “Zeperu” vadītāja, tagad iesākto turpina Liene Frīdberga.
Komentāri