Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Iedzīvotāju līdzdalība – neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās” uzsvērts, ka pašvaldībām lēmumu pieņemšanā, kā arī infrastruktūras izveidē iedzīvotāji būtu jāsāk iesaistīt praktiski, nevis formāli, jo neiesaistīšana rezultējas ar nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanu, kā arī infrastruktūras izveidi, kas neatbilst iedzīvotāju vajadzībām. Tā revīzijā konstatēts, ka “sociālās aprūpes centrā “Pērle”, Cēsīs, durvju mehānisma dēļ cilvēkam riteņkrēslā iekļūšana ēkā nav iespējama ne patstāvīgi, ne ar atbalsta personas palīdzību – iekļūšanai ēkā ir nepieciešama divu cilvēku palīdzība”.
Atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere atzīst, ka tāda problēma ir un patiesi cilvēks, stumjot ratiņkrēslu, nevar iekļūt atbalsta centrā: “Tiem, kas atved klientu ratiņkrēslā, un arī darbiniekiem, kas darbojas ar šiem klientiem, ir sarežģīti izmantot ieeju. Arī tad, ja cilvēks pārvietojas, izmantojot kruķus, ienākšana ir sarežģīta, jo, lai tiktu iekšā, nepieciešams, lai kāds cits pietur durvis, vai jāmēģina tās atvērtas pieturēt ar elkoni. Tas ir ikdienas izaicinājums, pie kura esam pieraduši un pielāgojušies.”
D.Trapenciere “Druvai” skaidro, ka, uzsākot darbu “Pērlē”, tas bijis viens no pirmajiem jautājumiem pašvaldībai, kāpēc izvēlēts šāds durvju risinājums: “Tagad kopā ar pašvaldību meklējam risinājumu. Durvju ražotājs ir iedevis izcenojumu mehānisma nomaiņai, bet vēl nav notikusi gala vienošanās, kurš tieši to nomainīs. Mēs paši to nedrīkstam darīt, lai nezaudētu būvniecības garantijas.”
Cēsu novada Sociālā dienesta Administratīvās nodaļas projektu vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Pleševnika, analizējot situāciju, skaidro: “Projektā bija noteikts uzstādīt durvis ar pašaizvērēja mehānismu, kas arī tika izdarīts. Ēkas ekspluatācijas gaitā konstatēja, ka uzstādītais mehānisms nenodrošina klientu patstāvīgu iekļūšanu ēkā, tiek meklēti papildu risinājumi, lai klienti ratiņkrēslā varētu patstāvīgi iekļūtu centra telpās.”
VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, lemjot, kādu infrastruktūru pašvaldībā veidot, nepilnvērtīgas mērķa grupas iesaistes sekas īpaši smagi izjūt cilvēki ar funkcionālu traucējumu radītu invaliditāti. Revīzijas izlasē iekļautās pašvaldības, kopumā objektiem izlietojot vismaz 70 miljonus eiro, izveidojušas infrastruktūru, kas daļai iedzīvotāju – cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem – liek samierināties ar neiziešanu no mājas vai netikšanu vietējās iestādēs, nepārtraukti esot atkarīgiem no citu palīdzības.
Revīzijā Cēsu pašvaldībā analizēts atbalsta centrs “Pērle”, grupu dzīvokļi Caunes ielā 8, kā arī Cēsu Pilsētas vidusskolas ēka. “Pērlē” atzīmētas vēl vairākas nepilnības, tai skaitā tas, ka sanitārajā mezglā pie klozetpoda izvietotie rokturi ir novietoti neatbilstošā augstumā un attālumā un nav patstāvīgi izmantojami; telpās nav nepieciešamo kontrastu, kā arī nav nodrošināta taktilā pārvietošanās sistēma. Arī grupu dzīvokļiem durvīm nav automātiskā atvēršanas mehānisma, tāpat durvju stiklotā daļa sniedzas līdz rāmja apakšai, kas rada riskus ar ratiņkrēsla kāpšļiem to sasist. Turklāt stiklotā daļa nav marķēta. Pārvietošanās pa stāviem iespējama tikai pa kāpnēm. Norādīts arī uz vairākām nepilnībām Cēsu Pilsētas vidusskolas ēkā.
Komentāri