Festivāls “Lampa” savā devītajā reizē aizvadīts sarunām bagāti, plaši un krāšņi.
Arī Cēsis sevi godam pārstāvējušas, piedāvājot plašu tematu spektru un dažādību uzaicināto profesionāļu ziņā. Taču jāatzīst – varbūt ne gluži visur, tomēr daudzviet šī festivāla laikā – klausītājam sāk uzmākties nedabiskuma sajūta, sarunas pārlieku saplānotas un virzītas kādā noteiktā gultnē, kur konkrētās diskusijas rīkotājam iegribējies.
Cēsu telts novietojums bija ārkārtēji veiksmīgs, pašā Pils parka centrā, blakus lielākajai skatuvei – brīvdabas estrādei – un galvenajai ieejai parkā – lielajām kāpnēm. Visas sarunas Cēsu teltī bija labi apmeklētas, aizņemti visi krēsli, un nepārtraukti kāds apstājās arī ārpusē. Sarunu temati bija gana interesanti – no Eiropas fondu apgūšanas iespējām līdz pat noslēdzošajai diskusijai par mākslīgā intelekta vietu tagadnē un tuvākajā nākotnē. Ļoti interesanta, lai gan lielā mērā izvērtās kā Siguldas novada reklāma, bija saruna par sabiedrības iesaisti novadu attīstībā ar nosaukumu “Ko Tu esi izdarījis sava novada labā?”, uz kuru bija aicināts arī nupat kā no Cēsu novada aizgājušais Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots, kas pavisam nesen pārgāja darbā biznesa vidē. Interesants bija viņa atskats arī uz neveiksmēm, kad nav izdevies uzrunāt iedzīvotājus tā, lai vismaz kāds iesaistītos, izteiktu viedokli un ar priekšlikumiem piedalītos pašvaldības darbā.
Tāpat savā veidā intriģējoša kļuva diskusija par kopienu mākslas projektiem, kuri tiek veidoti profesionāla mākslinieka vadībā, darbā iesaistot arī sabiedrību. Kopienu mākslas projekti kļūst aizvien izplatītāki, bet to sagatavošanas process var izvērsties krietni komplicēts, jo ietver sadarbību ar cilvēkiem, kuriem nav nekādu profesionālo vai likumisko saistību. Tādēļ vismaz pagaidām, kamēr nav skaidri definēta iespēja finansējumu gūt arī šādiem projektiem, atbalsta pieejamība ir balstīta veiksmē, tika secināts sarunā ar Valsts kultūrkapitāla fonda un arī Kultūras ministrijas pārstāvjiem. Tiesa, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce atzīmēja, ka fondā tieši šogad palielinājies šādu atbalsta programmu piedāvājums un atviegloti nosacījumi projektu pieteikšanai, iespējams, tas nedaudz līdzēs kopienu projektiem.
Otrā diena bija festivāla apmeklētājiem vēl bagātāka, tostarp arī Cēsu skatuvei. No sarunām par līderu audzināšanu sabiedrībā, kā arī bioreģiona izveides grūtību un ieguvumu apspriešanas šeit nonākts arī līdz pēdējās novadu reformas sekām un risinājumiem. Kaut gan diskusijā, kas par līdzīgu tematu notika citā vietā, Cēsu novads izvēlētajās stratēģijās ticis novērtēts kā ļoti veiksmīgs, Cēsu teltī novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pastāstīja gan par dažādajām dilemmām, kurās nonākuši pašvaldības darba pārveidē, gan par nesaskaņu izvēršanos un skaidrošanos katrā pagastā. Tieši šīs diskusijas dalībnieki sarunas noslēgumā lielākoties bija vienisprātis, ka visas reformas – ne tikai pārvaldības vai izglītības, bet arī policijas, ugunsdzēsības un vēl citas – būtu jāmēģina skatīt kopā, jo tajā, kā jebkura ģimene organizē savu dzīvi, svarīgi ir visi pakalpojumi kopumā.
Organizatoriski “Lampa” šķita izcili veidota – informācijas pieejamība, stratēģisko vietu piekļuve atvieglota, šķiet, deviņu gadu laikā viss līdz niansei izstrādāts. Gana daudz nodarbju piedāvāja bērniem, bet, protams, mazuļu vecākiem nācās izmantot iespēju diskusijas klausīties tiešraidē.
Komentāri