Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Apmainīties ar prombūtnes pieredzi un atgriešanās prieku

Līga Salnite
23:00
16.06.2023
6
Mala 1

Cēsu mākslas telpā “Mala” noticis pirmais biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” (APPLV) rīkotais remigrācijas stāstu vakars ārpus galvaspilsētas.

Nelielā interesentu lokā trīs mūspuses stāstnieki dalījās izjūtās par nodzīvotajiem gadiem ārpus Latvijas un atgriešanos “it kā” mājās.
Stāstīt par savu pieredzi, pārdzīvojumiem un atziņām bija aicinātas tagad mūspusē dzīvojošas sie­vietes: fotogrāfe Sanda Bogo­mazova, brīvmāksliniece Santa Kora Barzana Krespo (Crespo) un “Royal Dandy” dibinātāja Sigita Norvele.

Katra runātāja nedaudz pastāstīja, kāpēc un kā aizbrauca no Latvijas. Dažai tas sākotnēji šķita vien kā vasaras piepelnīšanās pēc tehnikuma pabeigšanas, citai mērķtiecīga ceļošana pa pasaules tālākajiem nostūriem, vēl kādai kopā ar mazuli savas otrās pusītes apciemošana. Taču visām trim prombūtne bijusi gana ilga, vismaz vairāku gadu garumā līdz pat teju divām desmitgadēm.

Stāstu vakarā dzirdētā pieredze bija ļoti atšķirīga. Jau teju desmitgadi Latvijā atgriezusies, S.Nor­vele ar aizkustinājumu atcerējās, kā vēl ļoti jauna aiztraukusi ciemos pie mīļotā un drīz sākusi meklēt tur jebkādu darbu, lai tikai paliktu. Raksturs un runīgums radījis gultni veiksmīgai karjeras attīstībai. Tomēr vienā brīdī ilgas pēc mājām bijušas tik stipras, ka ģimene atgriezusies dzimtenē. Jau drīz vien Sigita atvērusi pirmo vīriešu frizētavu Rīgā, kam sekoja saloni Cēsīs, Valmierā un Siguldā.

Arī S.Bogomazova atzina, ka sākotnēji nebija plānojusi būt prom ilgāk par pāris vasaras mēnešiem pēc Priekuļu tehnikuma absolvēšanas, tomēr viss sakārtojies citādi, un dzimtajās Cēsīs viņa atgriezās vien nepilnus 10 gadus vēlāk. Lai gan vēlme savu vienīgo atvasi izglītot Latvijā un līdz ar to atgriešanās mājās sakritusi ar kovida pandēmijas pirmajiem viļņiem, tomēr šis solis pilnībā mainīja viņas profesionālo līniju – nu viņa kļuvusi par foto­grāfi ar savu studiju, kā arī aizvien jauniem attīstības plāniem.

Savukārt S.Kora atzina, ka ceļot viņai nozīmē nevis vienkārši kaislību, bet gan dzīvesstilu. No Jumpravas nākusī meitene sākusi ceļot pusaudža gados, bet pēc gadiem desmit jau devusies prom pavisam, lai ceļotu nepārtraukti, tā arī iepazīstot vairāk nekā trīs desmitus valstu. Viņas klejošanu piebremzējusi pandēmija, kad ar vīru kubieti un viņu diviem mazuļiem nolēmuši atbēgt uz Latviju, kur viss šajā laikā norisinājās kaut nedaudz mierīgāk nekā Spānijā. Nu Latvijā pavadīti jau trīs gadi, un Santa jau atkal neizslēdz došanos kaut kur tālāk, lai gan noteiktu plānu vēl neesot.

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” apvieno cilvēkus, kas atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Organizācija jau vairākus gadus ik mēnesi rīko pieredzes apmaiņas stāstu un saliedēšanās vakarus Rīgā. Šovasar seši stāstu vakari iecerēti arī Latvijas reģionos. Pasākumu finansiāli atbalsta Sa­biedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
39

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi