Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Apmainīties ar prombūtnes pieredzi un atgriešanās prieku

Līga Salnite
23:00
16.06.2023
11
Mala 1

Cēsu mākslas telpā “Mala” noticis pirmais biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” (APPLV) rīkotais remigrācijas stāstu vakars ārpus galvaspilsētas.

Nelielā interesentu lokā trīs mūspuses stāstnieki dalījās izjūtās par nodzīvotajiem gadiem ārpus Latvijas un atgriešanos “it kā” mājās.
Stāstīt par savu pieredzi, pārdzīvojumiem un atziņām bija aicinātas tagad mūspusē dzīvojošas sie­vietes: fotogrāfe Sanda Bogo­mazova, brīvmāksliniece Santa Kora Barzana Krespo (Crespo) un “Royal Dandy” dibinātāja Sigita Norvele.

Katra runātāja nedaudz pastāstīja, kāpēc un kā aizbrauca no Latvijas. Dažai tas sākotnēji šķita vien kā vasaras piepelnīšanās pēc tehnikuma pabeigšanas, citai mērķtiecīga ceļošana pa pasaules tālākajiem nostūriem, vēl kādai kopā ar mazuli savas otrās pusītes apciemošana. Taču visām trim prombūtne bijusi gana ilga, vismaz vairāku gadu garumā līdz pat teju divām desmitgadēm.

Stāstu vakarā dzirdētā pieredze bija ļoti atšķirīga. Jau teju desmitgadi Latvijā atgriezusies, S.Nor­vele ar aizkustinājumu atcerējās, kā vēl ļoti jauna aiztraukusi ciemos pie mīļotā un drīz sākusi meklēt tur jebkādu darbu, lai tikai paliktu. Raksturs un runīgums radījis gultni veiksmīgai karjeras attīstībai. Tomēr vienā brīdī ilgas pēc mājām bijušas tik stipras, ka ģimene atgriezusies dzimtenē. Jau drīz vien Sigita atvērusi pirmo vīriešu frizētavu Rīgā, kam sekoja saloni Cēsīs, Valmierā un Siguldā.

Arī S.Bogomazova atzina, ka sākotnēji nebija plānojusi būt prom ilgāk par pāris vasaras mēnešiem pēc Priekuļu tehnikuma absolvēšanas, tomēr viss sakārtojies citādi, un dzimtajās Cēsīs viņa atgriezās vien nepilnus 10 gadus vēlāk. Lai gan vēlme savu vienīgo atvasi izglītot Latvijā un līdz ar to atgriešanās mājās sakritusi ar kovida pandēmijas pirmajiem viļņiem, tomēr šis solis pilnībā mainīja viņas profesionālo līniju – nu viņa kļuvusi par foto­grāfi ar savu studiju, kā arī aizvien jauniem attīstības plāniem.

Savukārt S.Kora atzina, ka ceļot viņai nozīmē nevis vienkārši kaislību, bet gan dzīvesstilu. No Jumpravas nākusī meitene sākusi ceļot pusaudža gados, bet pēc gadiem desmit jau devusies prom pavisam, lai ceļotu nepārtraukti, tā arī iepazīstot vairāk nekā trīs desmitus valstu. Viņas klejošanu piebremzējusi pandēmija, kad ar vīru kubieti un viņu diviem mazuļiem nolēmuši atbēgt uz Latviju, kur viss šajā laikā norisinājās kaut nedaudz mierīgāk nekā Spānijā. Nu Latvijā pavadīti jau trīs gadi, un Santa jau atkal neizslēdz došanos kaut kur tālāk, lai gan noteiktu plānu vēl neesot.

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” apvieno cilvēkus, kas atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Organizācija jau vairākus gadus ik mēnesi rīko pieredzes apmaiņas stāstu un saliedēšanās vakarus Rīgā. Šovasar seši stāstu vakari iecerēti arī Latvijas reģionos. Pasākumu finansiāli atbalsta Sa­biedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
10

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
43
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi