Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpināsies programma “Leader”, kurā finansējumu apsaimniekos biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”.
Pēc diskusijām tapusi stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta uzņēmējdarbībai - mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstība un dažādošana, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu.
Cēsu rajona lauku partnerība rīkoja iedvesmas forumu “Nākotnes SĒ – JUMS” un aicināja ikvienu uzzināt par jaunajām iespējām. “Eiropas zaļais kurss, bioreģions – akcenti, kuriem jāpievērš uzmanība, domājot par lauku teritorijas attīstību, zaļāku un labāku saimniekošanu, ražošanu, dzīvošanu. Šodien neiztikt bez jaunām tehnoloģijām ražošanas procesu efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanai. Uzņēmējiem būs iespēja piesaistīt finansējumu savām iecerēm,” stāsta biedrības administratīvā vadītāja Daiga Rubene un pastāsta, ka forumā varēja ne tikai uzzināt, ko “Leader” programmā iecerēts piedāvāt, bet arī dzirdēt atklātus pieredzes stāstus.
Ne katru ideju vērts īstenot
Miķelis Isajevs viens no pirmajiem Latvijas patērētājus sāka iepazīstināt ar kombuču.
“Jāsāk ar biznesu, nevis iekārtu iegādi. Bizness ir tas, ko vari pats saražot, ja to nevari izdarīt ar to, kas pieejams virtuvē un apkārt, tad arī vēlāk neizdosies, jo domāsi, ka vajag lielus ieguldījumus. Jāsāk ar vienu, pieciem eiro, tad izej katru soli ar nodokļiem, darbiniekiem un audz. Sākām ar produktu, nevis kapitāla piesaisti. Ar rokām dzērienu pildījām pudelēs, rakstījām un līmējām etiķetes. Redzējām,ka tam, ko darām, ir nākotne, bija vērts,” stāsta uzņēmējs.
M.Isajevs sagatavojis un iesniedzis projektu pieteikumus “Leader” programmas finansējumam. Kā pats saka – daži apstiprināti, kādi noraidīti un vēl citi nerealizēti. “Pienāk brīdis, kad jāizlemj – vai nu darīt, vai nedarīt. Bez finansiāla atbalsta turpināt attīstīties ir diezgan nereāli. “Leader” ir laba iespēja, bet jāizdomā, kam ņemt naudu, jo jāsasniedz mērķi – jākāpina apgrozījums, jānodarbina darbinieki. Produktam, ko realizē, jābūt finanšu plūsmai. Ja ir ražošana, ir naudas plūsma un iespējams sasniegt mērķus,” pieredzē dalās M.Isajevs un atklāj, ka savulaik piesaistījis arī “Altum” līdzekļus, pat nācies ņemt ātros kredītus.
Uzņēmējs pastāsta, ka apsaimnieko arī kempingu Siguldā. “Tas nav bizness. Trīs namiņi, 50 eiro pa nakti, var sarēķināt, cik nopelnu pa vasaru. Nezināju, ka viesmīlības bizness sākas no otra gala, vispirms vajadzīgas lielas investīcijas. Ja nodrošini augstu komfortu, vari prasīt lielāku maksu. Sākumā nebija ūdens, elektrības, tagad jau ir normāli. Ja nekā nav, ej pa soļiem. Ar “Leader” atbalstu nopirkām teltis, pļaujmašīnu, lai var sakopt apkārtni,” stāsta M.Isajevs.
Daloties pieredzē, uzņēmējs stāsta, ka noteikti vajag censties līdzekļus piesaistīt, gatavot un iesniegt projekta pieteikumu, kaut nekad jau nezini, vai finansējumu piešķirs, bet, ja piešķirs, kas zina, vai situācija nebūs mainījusies un nav pareizāk no ieceres atteikties. M.Isajeva uzņēmums bija iecerējis jūras konteineros audzēt kukaiņus pārtikai. “Sākās pandēmija, un konteineru cena tik augsta, atvešana no Ķīnas tik dārga, ka tos nebija vērts iegādāties. Projektam nebija jēgas, atteicāmies. Kaut ideja laba,” saka uzņēmējs.
Ar lepnumu viņš pastāsta, ka Ieriķos pie ražotnes būs kiosks, kur varēs iegādāties kombuču. “Leader” projektā ielaisties būvniecībā ir riskanti. Drošāk iegādāties iekārtas. Kāda vairs uzņēmējdarbība, ja tik daudz laika jāvelta papīru kārtošanai! Līdz 60 kvadrātmetriem ēkai nevajag būvprojeku, ja tā ir komerciāli ražota, bet nedrīkstam pielikt kāpnes, jo izmērs par lielu. Teritorijas plānojums neļauj to novietot ilgāk par pieciem gadiem,” skaidro M.Isajevs.
Bet kupolmājas spoguļojas ezerā
Ēriks Palkavnieks Drustos pie Draudzesskolas ezera izveidojis atpūtas vietu “DiDille”. No idejas līdz pirmā namiņa atvēršanai pagāja divi gadi.
“Strādāju Rīgā, bet nepameta doma, ka vajag kaut ko mainīt, tik daudz nestrādāt, bet lai bankas kontā ienāk nauda. Šķita, izmitināšanas bizness varētu nodrošināt šo manu sapni. Pašam būs vairāk laika, bet tā nav, lielākā daļa paiet pie ezera,” stāsta Ē.Palkavnieks.
Aizaugušā pļavā pie ezera uz pontoniem tika uzbūvēta pirmā kupolmāja. “Gribējās ko atšķirīgu, piesaistīja forma. Tādas būves ir Somijā, Šveicē. Tad vēl Latvijā līdzīgu nebija, nu jau tās būvē no dažādiem materiāliem. Kupols ir tikai karkass, būtiski, kas ir iekšā,” atklāj uzņēmējs un uzsver, ka katrs gadalaiks ezermalā iedod pievienoto vērtību, katrā ir cita ainava un sajūtas.
“Iekrājumi bija iztērēti. Kad naudas nav daudz, bet gribas ideju īstenot, meklē iespējas un esi taupīgs. Ļoti jāizvērtē strādnieki, kuriem kaut ko uztici. Arī citu ieteiktie, par kuriem saka, ka visu prot. Kaut kas viņiem izdodas un kaut kas neizdodas,” pieredzē dalās uzņēmējs. Meistari ierakuši biokanalizācijas tvertni, bet aizmirsa ieliet ūdeni, tvertne saplaka. Pēc pusgada nācās rakt ārā. Ē.Palkavnieks sazinājās ar ražotāju, par diviem tūkstošiem eiro saremontēja. “Jātaupa, bet jāizvērtē, uz ko. Nevajag uz specifiskām iekārtām, labāk samaksāt vairāk, lai ražotājs pats uzstāda,” pārliecinājies uzņēmējs.
Viņš atzīst, ka iepriekš nekad līdzfinansējumu nebija piesaistījis, kad apskatījis “Leader” iespējas, sapratis, ka tas, ko grib darīt, atbilst nosacījumiem. “Necerēju, bet naudu piešķīra. Ja būtu zinājis, cik sarežģīti kārtot dokumentāciju, projekta līdzekļus būvniecībai nebūtu prasījis. Taču nebija daudz iespēju, bankas atzina, ka ideja lieliska, bet aizdevumu nedeva, labi, ka ir “Altum”. Tagad zinu, kā kaut ko uzbūvēt, sadarboties ar institūcijām, lai nedabūtu tik daudz sirmu matu,” teic uzņēmējs.
Ceļu līdz ieceres īstenošanai viņš attēlo šādi: pieņemsi, ka bērns grib pie mājas ierīkot puķu dobi; to var izdarīt saziņā ar tēti, kas varētu būt būvvalde, un mammu – Lauku atbalsta dienestu (LAD). Tētis apskata dobes ieceri, tajā piecas tulpes, divas neļķes un trīs hortenzijas. Tētis saka – labi. Par savu naudu bērns izveido dobi, topogrāfists samēra, viss labi. Taču, ierīkojot stādījumus, bijusi centimetra nobīde, un ir četras, ne piecas tulpes un trīs, ne divas neļķes, taču nauda iztērēta, kā projektā paredzēts. Bērns rāda mammai, viņai iebildumi – bet projektā bija citādi, ir atšķirības. “Tad nākas pierādīt, ka, mainot saskaitāmos vietām, summa nemainās. To nav viegli pierādīt. Pierādīšana notiek pusgadu. Tad sekoja administratīvā reforma un bija jau cita būvvalde, tai daudz darba, tad atvaļinājums. LAD jāiesniedz dokumenti, bet būvvaldes apstiprinājuma nav,” atceras Ē Palkavnieks un uzsver, ka ir jāpaskaidro ļoti daudzas lietas, kas neko nemaina, bet ir jāpaskaidro tāpēc, ka jāpaskaidro. Beigās ar gada nobīdi viss tika apstiprināts. Ezermalā tagad ir četras kupolmājas.
“Pārskatot saraksti un pārskatus, ir brīdis, kad gribas visu mest pie malas, bet palasi ziņas, ka citiem iet vēl grūtāk, turpini iesākto,” atzīst uzņēmējs. Sarežģījumus radījis nelielais balkoniņš apkārt kupolmājai. “Būvvalde saka, ja ir balkons, vairs nav 60 kvadrātmetru māja un vajag projektu. Izlasu likumu un saprotu, ja to nesauc par balkonu, bet evakuācijas kāpnēm, viss kārtībā. Likumos viss ir uzrakstīts, jāmeklē risinājumi. Evakuācijas kāpnes, protams, paredzētas ārkārtas gadījumam, kad obligāti jāevakuējas, bet katram taču var būt individuāls brīdis, kad ir tāda nepieciešamība,” ar smaidu pastāsta E. Palkavnieks.
Uzņēmējs atgādina, ka, attīstot ideju viesmīlībā, jāsaprot vai tas, ko piedāvā, būs visu gadu vai tikai vasarā. Ja visu gadu, ieguldījumi būs divreiz lielāki, bet cilvēki novērtē komfortu, ka arī ziemā var justies ērti un silti. “Drustu daba ir mierīga, idilliska, glempings nevienam netraucē un netraucēs, neviens arī nav sūdzējies. Mani viesi ir dabā, apkārt staigā stirnas, ezerā peld gulbji, bet viņiem ir nodrošinātas visas vajadzīgās ērtības,” stāsta uzņēmējs Drustos un piebilst, ka par interesentu trūkumu sūdzēties nevar.
Palkavnieks atklāj, ka ir iecere uzbūvēt pirtiņu, ēka, protams, būs kupolveida. “Pirms gadiem par elektrības pieslēgumu samaksāju vairākus tūkstošus eiro. Tagad būs nepieciešama lielāka jauda. Atkal tiks izstrādāts projekts, par kuru jāmaksā,” pastāsta Ē.Palkavnieks un ir pārliecināts: “Ja kaut ko dari, ieguldi, jāparedz, kā atgūsi.”
Komentāri