Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Strādā dārzā, dejo, peld. Un skola patīk no visas sirds

Līga Salnite
06:09
15.06.2023
60
Solvita Un Jurgis Gimene 3 1

Mamma Solvita Rancāne gan jau varētu atrast kādu jomu, pakalpojumu vai dzīves apstākli, par ko skumt vai pat pažēloties, aprūpējot dēlu Jurģi, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Tomēr viņus abus “Druva” sastop dzīvespriecīgus un ar dzīvi kopumā ļoti apmierinātus.

Solvita ar dēlu un savu mammu Janīnu dzīvo Raunas pagastā, gan daudzdzīvokļu mājā, bet apstākļi sakrituši tādi, ka sajūta esot kā laukos. “Ārpus centra, turpat pie mājas ir dārzs un zālājs, pilnīgi viss, ko sirds vēlas. Vari kaut pliks sauļoties aiz jāņogu krūma vai lēkāt batutā,” teic mamma, pastāstot, ka arī izmaksu nav tik daudz, jo dzīvoklis pieder pašiem. Paši izaudzējot arī lielu daļu nepieciešamo dārzeņu. Pēdējos gados pa dārzu kopā ar vecmammu darbojoties Jurģis, kā Solvita teic, kamēr viņa pa darbu, dēls vecmammas vadībā jau dobes sagatavojis un teju visus dārzeņus iesējis.
Jurģim tagad ir 13 gadi, un viņš mācās Cēsu 2.pamatskolas speciālajā klasītē. Šogad pabeigta piektā klase, un kopā viņi tajā esot seši bērni, kurus visus Jurģis varot nosaukt pēc vārda. At­šķirībā no pierastās ainas par bērnu mācīties gribu puikam skolā bezgala patīkot. “Skolā ir forši, un viņš ir tik priecīgs, ja pasaka – nākamajā dienā būs jāceļas un uz skolu jāveļas,” stāsta mamma. Pat ja nākot miegs un dēls tik tikko virinot acis, atliek mammai pajautāt- vai tad tu uz skolu nebrauksi?-, kā uzreiz ir pretim – braukšu!

Tagad, kad beidzies mācību gads, mamma atzīstas, ka arī viņai dienas ritms izjaukts. “Manas darba dienas pagāja, aizvedot dēlu, tad pakaļ viņam, visu laiku skatīties pulkstenī, bet nu, vasaras sākumā, drusku jūtamies kā no laivas izmesti,” teic Solvita, gan uzreiz piemetinot, ka tagad gaidot, kad varēs uzsākt peldsezonu. Kad ūdens būs pietiekami sasilis, tad viņi brauks uz ezeriem un kaut kā tā mēģinās izklaidēties.

Jurģim patīk peldēt, un to viņš iemācījies pats bez instruktoru vai kursu atbalsta. “Es vienkārši viņu jau maziņu katru dienu vedu uz ezeru. No sākuma viņš tik ar lejkanniņu laistījās, tad jau ar uzrocīšiem gāja ūdenī, tad ar peld­riņķi, kamēr beigās pats vairs negribēja nekādus palīglīdzekļus un vienkārši aizpeldēja,” stāsta mamma, piemetinot, ka nu jau viņi arī ziemā cenšoties vismaz reizi nedēļā aizdoties uz Priekuļu baseinu, lai dūšīgi izpeldētos.
Papildu skolai un peldēšanās nodarbībām Jurģis jau gadiem apmeklē dažādas nodarbības. Vismaz līdz septembrim viņi regulāri brauks uz Brīnummāju Cēsīs – uz Montessori nodarbībām vai mūzikas terapiju deinstitucionalizācijas projekta ietvaros. Vēl daudzu gadu garumā Jurģim bijusi Tomatis terapija, ko pielieto bērniem ar valodas attīstības traucējumiem un komunikācijas grūtībām. “Tai esam ilggadēji klienti – šķiet, no 2017.vai 2018.gada ar to nodarbojamies,” teic Solvita, pārliecinoši atzīstot, ka tas tiešām Jurģim krietni nācis par labu. “Mēs sākām apmeklēt šīs nodarbības, kad Jurģis vēl bija bērnudārzā. Runāšana tobrīd viņam bija tādā līmenī, ka, ja es parādīju – re, gotiņa! – un viņš pateica “mū”, tad tas bija jau kaut kas īpašs,” atceras mamma, pastāstot, ka nu zēns veido pat teikumus.

Vienīgā lieta, ko Solvita atzīst nesaprotam, kāpēc Rauna pievienota Smiltenes novadam. “Man liekas, jebkuram raunēnietim – ja tikai pajautātu viņam – liekas dīvaini, kāpēc mēs esam pielaulāti Smiltenei. Tāpat jau, ja brauc uz kādiem lielajiem veikaliem vai uz iestādēm, pašsaprotami šķiet – taču uz Cēsīm,” teic Solvita, gan piemetinot – Sociālais dienests arī Smiltenē ir jauks, un viss ir nokārtojams. Ģimenei mācību gada laikā tiek apmaksāta degviela, kas iztērēta, pašiem ik dienu no Raunas dēlu vedot uz skolu Cēsīs. Solvita vēl piemetina- viņa pati arī noformēta kā asistents Jurģim, kas nozīmē apmaksātas 80 stundas mēnesī, tas, viņasprāt, arī ir samērā daudz.

Pa dienu mamma ir kopā ar dēlu, bet vakarā Jurģis paliek ar savu vecmammu, kad Solvita aiziet uz darbu. Viņa nu jau vairāk nekā desmit gadus ir apkopēja Raunas skolā. “Ja man nebūtu tādas aizmugures mammas personā, es nezinu, vai varētu kaut kur maz strādāt un kā tas varētu viss izskatīties.”

Darba nosacījumi Solvitai arī šķiet brīnišķīgi piemēroti viņas dzīvei – sanākot “vesela jūra” brīva laika, ko var veltīt savam bērnam, vest viņu uz rehabilitācijas nodarbībām un citām vajadzībām. Viņa iztēlojas, cik sarežģīti būtu sakārtot dienas režīmu, ja darba laiks būtu kā birojā – no rīta līdz pavēlai pēcpusdienai.

Kamēr “Druva” izjautā Solvitu, Jurģis vingro un spēlējas bērnu laukumā, ik pa brīdim vien pieskrienot pie mammas samīļoties. No žurnālista klātbūtnes viņš gan, šķiet, nedaudz sabijies, tomēr uz jautājumu par vasaras iesākumu viņš saņemas pateikt: “Forši!”

Kā vaļasprieku mamma min arī pārgājienus, kuros ar dēlu cenšas iesaistīties visu gadu. Šoziem izdevies pat nostaigāt te septiņus, te 12 kilometrus. Taujāta, vai puika nesāk protestēt par slodzi, mamma atzīst, ka “laikam vēl nav sapratis, ko tas nozīmē un ka varētu arī čīkstēt”. Šajā ziemā viņi sākuši piedalīties tautisko deju nodarbībās, tas Jurģim arī bezgala iepaticies. Vasarā gan izsludināta pau­ze, bet šķiet, ka tas būs jāturpina, kad atsāksies sezona. Arī Solvita cenšas būt sabiedrībā, vismaz reizi nedēļā piedalīties Raunas jauktā kora mēģinājumos un šogad plāno doties uz Dziesmu un deju svētkiem.

Galu galā uz jautājumu, vai ir maz kādas grūtības viņas ikdienas dzīvē, Solvita teic: “Nezinu, laikam jau nē. Es ar Jurģi jūtos gandrīz kā ar veselu bērnu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
28

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
32

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
59

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
29

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
39

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
153

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi