Starptautiskajā izstāžu zālē Rīgā, Ķīpsalā, notika deju kolektīvu konkursa fināls. Par Lielo balvu sacentās arī deviņi vidējās paaudzes deju kolektīvi,viņu vidū Līgatnes “Zeperi”.
Konkursa gaitā vairākkārt tika uzsvērts, ka tas ir Latvijas izcilību koncerts, jo savā grupā cīnīties par Lielo balvu ir katra deju kolektīva augstākais mērķis. Starp vidējās paaudzes labākajiem kolektīviem lielākoties konkursā bija Rīgas dejotāji.
“Garastāvoklis, sajūtas ir fantastiskas. Esmu gandarīta, lepojos ar “Zeperiem”. Ar kādu atdevi dejotāji gatavojās konkursam, cik viņi bija skaisti saposušies un skaisti nodejoja! Esam ļoti priecīgi, Deju svētki ir sākušies,” saka “Zeperu” vadītāja Liene Frīdberga un uzsver, ka konkursā valdīja pacilātība, rīkotāji bija padomājuši, kā dejotājus starp dejām uzmundrināt, viņiem tika pievērsta uzmanība.
Lielo balvu ieguva Latvijas Universitātes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancis”, bet ilggadējās “Zeperu” vadītājas Ivetas Pētersones – Lazdānes “Mazā ģildes” deju ansamblis “Daiļrade” -1. vietu.
Katrs kolektīvs konkursā dejoja trīs dejas – viena no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” vai uzveduma “Balts”un divas brīvas izvēles skatuviskās dejas ārpus svētku koprepertuāra.
L.Frīdberga atklāj, ka no obligātā repertuāra “Zeperi” izraudzījušies Agra Daņiļeviča deju “Ūj, ūj” tāpēc, ka kā horeogrāfs dejotājiem ir mīļš, jo līgatniešiem patīk raksturdejas, arī pārbaudes skatē tika dejota šī deja. “Rotā, meitiņ, guņa plostu” Jāņa Ērgļa horeogrāfijā savukārt rada gaidāmo Jāņu noskaņu. Jāņa Purviņa “Ai, varīte” ir “Zeperu” deja. “Tā radīta tieši “Zeperiem” kā rituālā deja, kur parādām sevi kā enerģētiski spēcīgu, patstāvīgs kolektīvu, parādām Līgatni, novadu,” teic kolektīva vadītāja. Arī skatītāji atzinīgi novērtēja līgatniešu deju izvēli.
Cēsu novada Līgatnes apvienības kultūras namu vadītāja Dace Krīvena-Valdmane uzsver, ka “Zeperu” sasniegtais, tas, kā viņi sevi parādīja konkursā, priecē ikvienu līgatnieti, bet Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja Līga Medne atgādina, ka iedzīvotāji lepojas ar “Zeperu” izcilo sniegumu, kas sasniegts, pateicoties vadītājas entuziasmam un katra dejotāja personīgā laika ieguldījumam, attieksmei un mīlestību pret deju.
“Kā skatītāja guvu ļoti pozitīvas emocijas un prieks par “Zeperiem”. Zinu, cik milzīgs darbs ir ieguldīts. Dejotāji izdarīja, ko varēja, ” saka Ineta Broča. Viņa “Zeperos” nodejojusi 20 gadus un allaž nozīmīgos brīžos ir kopā ar savējiem. Ineta atgādina, ka kolektīvam stabilu pamatu ielika un saulītē iecēla Iveta Pētersone – Lazdāne, kurai “Zeperi” bija pirmais vidējās paaudzes deju kolektīvs. Ineta atceras, kā kolektīva vadību pārņēma Liene Frīdberga. “Atnāca jauna, nobijusies, ir izaugusi par spēcīgu, mērķtiecīgu vadītāju, redzam rezultātu.”
“Vadītājam jābūt spēcīgai personībai, ar skaidru mērķi, kas kolektīvam jāsasniedz. Dejotājiem jābūt gataviem darīt, citādi nav jēgas tērēt laiku. Ar pārliecinātu, gudru vadītāju, var sasniegt rezultātu. Kolektīvā jābūt kodolam, tad viss notiek, iesaistās jauni dejotāji. Ne katrs gan spēj izturēt slodzi, bet, kurš atnāk uz “Zeperiem”, lielākoties paliek,” pārdomās dalās bijusī “Zeperu” dejotāja un atklāj, ka konkursa laikā no trim cilvēkiem dzirdējusi interesi par iespēju dejot Līgatnes kolektīvā. Ineta arī uzsver, ka vienmēr deju kolektīvs saņēmis pašvaldības atbalstu un katrreiz svētkos varējis lepoties ne tikai ar dejotprasmi, bet arī skaistiem tērpiem.
Tagad jau “Zeperi” aizmirsuši brīžus, kad viens dejas solis tika atkārtots neskaitāmas reizes, kad kādai dejai nevarēja sajust īsto stāstu, kad stundas atņemtas ģimenei, lai būtu dejā. Tur ieliktu savas emocijas un nodotu tālāk. Nu priekšā Dziesmu un deju svētku koncerti,
“Ne kleperi, ne reperi, brauc uz Rīgu “Zeperi”!” Šis sauklis kolektīvu pavadīja iepriekšējos svētkos un tiks ņemts līdzi arī tagad.
Komentāri