Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Atklāt vēsturi, ko slēpj zeme

Sarmīte Feldmane, Līga Salnite
23:00
26.06.2023
22
Arheo2 1

Nedēļas nogalē Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumi pulcēja interesentus  Raunā, Āraišos un Cēsīs.

“Tas ir franču kolēģu rosinājums – trijās dienās atvērt durvis uz arheoloģiju,” stāsta    Na­cionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne un uzsver, ka sabiedrībā ir interese par to, ko dara arheologi, bet ne tik daudz zināms, kas un kā notiek.

Raunas pilsdrupās notika pārvaldes rīkotās  Arheoloģijas dienas, pašvaldība nodrošināja darbiem nepieciešamo. Divas dienas ikviens interesents varēja piedalīties arheoloģiskajos izrakumos un reizē arī atsegt    gabaliņu 17.gs. bruģa ziemeļu priekšpils    pagalmā. Vispirms arheoloģe S.Zirne, kura vairākas vasaras vadījusi izrakumus Raunas pilsdrupās, izskaidroja, kā tiek iemērīts izrakumu laukums, kādi darba rīki izmantojami, cik uzmanīgi jārok. “Pirmais jautājums ikvienam bija – kas jādara. Bija prieks par ieinteresētību un to, cik rūpīgi visi strādāja,” vērtē S.Zirne, bet Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena atklāj, izrakumos piedalījušies dažādu paaudžu raunēnieši, kā arī interesenti atbraukuši no    Vecumniekiem, Valmieras, Rē­zek­nes, Smiltenes, Rīgas. “Tas liecina, ka arheoloģija interesē. Kādam tas varbūt ir bērnības sapnis, citam gribas pamēģināt, un te to varēja izdarīt,” teic. I.Plētiena.

Nelielajā 20 kvadrātmetru    laukumā katru dienu strādāja ap 20 interesenti, kāds vairākas stundas, cits tikai pāris.    S.Zirne atzīst, ka bijis patīkami vērot, kā vectēvs kopā ar mazmeitu attīra ierādīto izrakumu kvadrātu. Kultūrslānis vietām bija 20, citur ap 40 centimetru. Interesenti ne tikai raka, arī sijāja smilti, tīrīja atrastos kaulus.

Pirmais atradums bija dzelzs arbaleta bultas gals, bet, kad Linda Zūdiņa atrada 17.gadsimta monētu, pāri pilsdrupām atskanēja prieka sauciens. “Virsējā kārta ir pamatīgi sajaukta. Starp atradumiem ir arī brīvvalsts santīms un padomju kapeikas, vēl arī dzelzs sprādze, pīpju kāti, Raunai raksturīgā keramika, kā arī kauli, lielākoties mājlopu, daži medījamo dzīvnieku,” atklāj S.Zirne.

Raunēnieši ar interesi apskatīja divās dienās arheologu atrasto. Kad I.Plētiena atklāja, ka zelts nav atrasts, ne viens vien atgādināja, ka kādreiz tas noticis. 1905.gadā kāds vīrs, saimniekojot pilsdrupu teritorijā ierīkotā dārziņā, atradis zelta gredzenu ar safīru un to nodevis Vēstures biedrībai. “Gredzena tālākais  liktenis nav zināms,” atklāj muzejniece. Raunas pildrupās arheoloģiskajos izrakumos atrastais glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

Apskatījuši izrakumu laukumu, ne viens vien painteresējās, kas varētu būt zem atraktā bruģa. “Tas pagaidām ir noslēpums. Dziļāki izrakumi Raunas pilsdrupās bijuši tikai vienā nelielā laukumā, tur atsegts 15.,16.gadsimts,” pastāsta S. Zirne.

Sestdien visas dienas garumā Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā valdīja ne tikai pierastā senatnīgā gaisotne, varēja arī pamēģināt, ko nozīmē būt senatnes dārgumu meklētājam. Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja Eva Koljera pastāsta, ka ap simts interesentu kopā ar profesionāliem arheologiem līdzdarbojās un pamēģināja gan auklu gatavošanu no nātrēm, akmens cirvja urbšanu, berza graudus ar akmeņiem. Bērniem bija ierīkota īpaša arheoloģiskā kaste, kurā mazie varēja rakt un    kaut ko atrast, nomērīt, attīrīt – kā to dara arheologi.

“Pasākumā sadarbojāmies ar Latvijas Arheologu biedrību. Gan biedrības vadītājs Mārcis Kalniņš, kurš vairāk zina par akmens laikmetu, gan ezerpils arheologs Jānis Meinerts, kuru interesē zemūdens arheoloģija, atbildēja uz daudziem jautājumiem par to, kā tapis arheoloģiskais parks, par atradumiem, eksperimentālo    arheoloģiju un ezerpils rekonstrukciju,” stāsta E.Koljera un uzsver, ka liela    interese bijusi par Ārai­šu ezerpils atklāšanas stāstu.

“Āraišos varēja pavadīt piepildītu dienu. To kuplināja folkloras kopa “Putni”, ” stāsta E.Koljera, bet S.Zirne piebilst, ka tie, kuri apmeklēja kādu Arheoloģijas dienas pasākumu, tagad ir zinošāki, jo arheologs ne tikai  veic izrakumus, bet arī pēta atrastās liecības, ir atbildīgs par  to saglabāšanu, konservāciju, restaurāciju, interpretācija un rekonstrukciju.

Cēsu pilī Eiropas Arheoloģijas dienā interesanti piedāvājumi bija bērniem. Varēja iemēģināt roku dažādu gadsimtu spēlēs, bērnus iepazīstināja ar jaunu spēli, kas stāsta par arheoloģisko mantojumu. Ikviens varēja apskatīt, uzspēlēt un novērtēt. Skolas vecuma bērni dāvanā saņēma saistošu un ilustrācijām bagātu izdevumu par arheologa darba ikdienu un galvenajiem uzdevumiem. Jau­nākajai paaudzei interesanti bija arī keramisko trauku lausku atradumi, kā arī šo trauku atveidojumi- jau mūsdienu meistaru darinājumi. Ne viens vien kopā ar vecākiem pētīja piecus gadu simteņus vecos sievietes un vīrieša galvaskausus.

Pasākumā, ko rīkoja Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, varēja iepazīt arheoloģijas zinātnes metodes un arheologa darba ikdienu, arī satikties ar vēstures studentiem. Pieaugušajai auditorijai saistošas bija grāmatas un informatīvi materiāli par arheoloģiskajiem atradumiem, darba procesu, nelegālo tirdzniecību ar nelietām, kā arī to viltojumiem. Te bērnus saistīja instrumenti un stāstījums par to, cik laika un darbietilpīgs ir uzdevums katru sīkāko atradumu aprakstīt, piefiksēt un vēl sagatavot īpašu mapi tikai vienam vien zemē atrastajam nieciņam, kurš – iespējams – kādam pētniecības darbam vēlāk var izrādīties izšķirošs.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
24

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
46

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
150

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi